Pļavnieku ielu katalogs
Afeldu iela
Afeldu iela sākas krustojumā ar Reinvaldu ielu un beidzas strupceļā. Afeldu iela vēl pirms 2009. gada bija piebraucamais ceļš, pie kura esošās mājas atradās Augusta Deglava ielā. 2018. gadā ielas iedzīvotāji sāka tiesāties ar Rīgas domi par ielas nosaukuma maiņu, jo Kārlis Afelds, iespējams, starpkaru periodā esot spiegojis Padomju Savienības labā. Rīgas Būvvalde skaidroja, ka ielu nosaukumi ir no vietvārdiem. Afeldu ielas nosaukums dots, jo tur kādreiz atradušās Afeldu mājas (vācu: Ahlfeld, krievu: Алфелдъ). Ielas garums ir 164 metri.
Augusta Deglava iela
Augusta Deglava iela ir maģistrāla Rīgas iela, sākas Avotu un Grīziņkalna apkaimē pie Svētā Pāvila baznīcas pie Avotu ielas krustojuma ar Lienes un Jāņa Asara ielām, stiepjas cauri Purvciemam un Pļavniekiem un beidzas pie apļveida krustojuma Dreiliņos. Pļavnieku apkaimē iela veido robežu starp Pļavniekiem un Purvciemu un Dreiliņiem. Robežojas ar Ilūkstes, Andreja Saharova, Ulbrokas un Rembates ielām.
1885. gadā parādījās neplānota iela bez vārda, kas izveidojusies no ceļa uz Rumpmuižu (krievu: Румпенгоф, vācu: Rumpenhof), tādēļ tā sākotnēji tika nodēvēta par Rumpmuižas ielu (krievu: Румпенгофская улица, vācu: Rumpenhöfsche Strasse). 1937. gadā ielu pārdēvēja rakstnieka Augusta Deglava vārdā, jo viņš dzīvojis ielas 24. namā. Iela sākotnēji sniegusies tikai līdz dzelzceļam, bet jau 1897. gadā pagarināta pāri dzelzceļam. Ap 1924. gadu iela jau sniegusies līdz jaunajai pilsētas robežai, kas atradās pie Dzilnas ielas (tagad Andreja Saharova iela). Ielas kopējais garums ir 5961 metrs.
Augusts Deglavs bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs.
Dravnieku iela
Dravnieku iela savieno Ilūkstes un Andreja Saharova ielu. Iela izveidota 1985. gadā kopā ar apkaimes izveidi ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 683 metri.
Dzeņu iela
Dzeņu iela sākas un arī beidzas krustojumā ar Brāļu Kaudzīšu (bij. akadēmiķa Mstislava Keldiša) ielu, veidojot pusloku. Iela izveidota 1985. gadā kopā ar apkaimes izveidi ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 579 metri.
Jāņa Grestes iela
Jāņa Grestes iela sākas krustojumā ar Jasmuižas ielu un beidzas strupceļā pie Pļavnieku pamatskolas (bij. Rīgas 90. vidusskolas). Iela izveidota 1983. gadā ar nosaukumu Kahovkas iela (Каховская улица), 1996. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 424 metri.
Kahovka (ukraiņu: Каховка) ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā.
Jānis Greste bija Latvijas pedagogs un ģeologs. 1907. gadā izveidojis Skolu muzeju un Skolotāju sabiedrības tirdzniecības skolu Rīgā, 1923. gadā ierīkojis Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģisko muzeju, 1925. gadā Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju un tagadējo Rakstniecības un mūzikas muzeju.
Ilūkstes iela
Ilūkstes iela izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Vecā (dienvidu) ielas daļa veido robežu starp Pļavniekiem un Dārzciemu. Tā sākas krustojumā ar Lubānas ielu, Pļavnieku apkaimē šķērso Pavasara gatvi, Rudens, Brāļu Kaudzīšu (bij. akadēmiķa Mstislava Keldiša), Zemes un Augusta Deglava ielu. Iela beidzas krustojumā ar Dzelzavas ielu Purvciema apkaimē. Kopējais ielas garums ir 2592 metri.
Ilūkste ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos, vēsturiskajā Sēlijas novadā, Daugavas kreisajā krastā, 204 kilometru attālumā no Rīgas.
Jasmuižas iela
Jasmuižas iela sākas krustojumā ar Andreja Saharova ielu, šķērso Jāņa Grestes ielu un beidzas krustojumā ar Brāļu Kaudzīšu (bij. akadēmiķa Mstislava Keldiša) ielu. Jasmuižas iela izveidota 1983. gadā ar nosaukumu Roberta Eidemaņa iela (krievu: улица Роберта Эйдемана). 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Jasmuižas ielu. Ielas garums ir 866 metri.
Roberts Eidemanis bija latviešu izcelsmes Padomju Savienības ģenerālis (komkors) un literāts.
Aizkalne, agrāk saukta par Jasmuižu, ir ciems Preiļu novadā, 14 km no Preiļiem un 218 km no Rīgas. Aizkalnē atrodas vienīgais Latgalē Raiņa memoriālais muzejs „Jasmuiža”.
Brāļu Kaudzīšu iela
Brāļu Kaudzīšu (bij. akadēmiķa Mstislava Keldiša) iela sākas krustojumā ar Ilūkstes ielu, šķērso Andreja Saharova, Dzeņu, Jasmuižas un Ulbrokas ielu un beidzas krustojumā ar Lubānas ielu. Iela izveidota 1978. gadā ar akadēmiķa Mstislava Keldiša nosaukumu. Atbilstoši plānam Pļavnieku centrs atrodas Saharova un Keldiša ielu krustojumā. 2022. gada 14. decembrī Rīgas dome lēma par ielas pārsaukšanu. Tā pārdēvēta rakstnieku brāļu Kaudzīšu vārdā. Ielas garums ir 1696 metri.
Mstislavs Keldišs (krievu: Мстислав Всеволодович Келдыш) bija Rīgā dzimis krievu un poļu izcelsmes PSRS akadēmiķis, padomju zinātnieks matemātikas un mehānikas jomā, PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents. Devis lielu ieguldījumu lidmašīnu un kosmisko aparātu darbības matemātisko modeļu izstrādē. Vadījis zinātnisko darbību kosmonautikas jomā.
Brāļi Kaudzītes (Reinis un Matīss) bija latviešu rakstnieki un skolotāji. Pirmā latviešu romāna „Mērnieku laiki” autori. Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā brāļi Kaudzītes iekļauti Latvijas kultūras kanonā.
Kupriču iela
Kupriču iela sākas krustojumā ar Lubānas ielu, šķērso Rembates ielu un beidzas krustojumā arī ar Lubānas ielu, veidojot pusloku. Liela daļa no ielas ir zemes ceļš mežā. Ielas garums ir 849 metri.
Lubānas iela
Lubānas iela ir Rīgas maģistrālā iela, tā sākas Maskavas forštate pie Rēznas ielas krustojuma, Pļavnieku apkaimē tā veido robežu starp Pļavniekiem un Šķirotavu, šķērso Ilūkstes, Andreja Saharova, Jukuma Vācieša, Tīnūžu un Brāļu Kaudzīšu (bij. akadēmiķa Mstislava Keldiša) ielām, un beidzas apļveida krustojumā Dreiliņos. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Lubānas iela minēta jau 1861. gadā kā Lielā Lubānas iela (vācu: Grosse Lubansche Strasse, krievu: Большая Лубанская улица), 1923. gadā tā tika pārdēvēta par Lubānas ielu. Ielas kopējais garums ir 5120 metri. Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, 198 km no Rīgas.
Pavasara gatve
Pavasara gatve savieno Ilūkstes un Andreja Saharova ielas. Pavasara gatve izveidota jau 1940. gadā kā Pavasara iela, bet tā netika apbūvēta. 1981. gadā līdz ar Pļavnieku apbūvi tā tika pārdēvēta par Pavasara gatvi. Ielas garums ir 417 metri.
Pļavnieku iela
Pļavnieku iela sākas krustojumā ar Andreja Saharova ielu un, nešķērsojot citas ielas, beidzas strupceļā pie Rīgas 92. vidusskolas, taču ar pievedceļu savienojas ar Dzeņu ielu. Iela izveidota 1985. gadā līdz ar apkaimes apbūvi. Tās garums ir 631 metrs. Pļavnieku ielas nosaukums simbolizē pļavas, kas kādreiz šajā vietā pletušās.
Praulienas iela
Praulienas iela sākas krustojumā ar Andreja Saharova ielu un, nešķērsojot citas ielas, beidzas strupceļā pie Rīgas Pļavnieku pamatskolas (bij. Rīgas 90. vidusskolas) stadiona. Praulienas iela tika izveidota 1983. gadā ar nosaukumu Perekopa iela (krievu: Перекопская улица), 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Praulienas ielu. Ielas garums ir 557 metri.
Perekopa jeb vienkārši Perekops (ukraiņu: Перекоп) ir zemesšaurums Ukrainā, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu.
Prauliena ir ciems Madonas novadā, kas pirmo reizi rakstītajos avotos minēta 1507. gadā. Atrodas 7 km no Madonas un 175 km no Rīgas.
Reinvaldu iela
Reinvaldu iela sākas krustojumā ar Rembates ielu un, nešķērsojot citas ielas, beidzas krustojumā ar Lubānas ielu. Pirms Augusta Deglava ielas jaunākās daļas izbūves Reinvaldu iela bija Augusta Deglava ielas daļa. Ielas garums ir 543 metri. Reinvaldi (vācu: Reinwald, krievu: Рейнвальдъ) bija mājas nosaukums Dreiliņu pagastā netālu no mūsdienu Pļavniekiem.
Rembates iela
Rembates iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas izveidota tikai 2004. gadā. Tā sākas kā grantains ceļš krustojumā ar Lubānas ielu, tālāk šķērso Kupriču (zemes ceļš), Salnas, Reimvaldu un Augusta Deglava ielu, un beidzas strupceļā pie Rimi izplatīšanas centra Dreiliņu apkaimē. Rembates ielu ir plānots pagarināt līdz Dzelzavas ielai, taču šobrīd (2023. gadā) šis savienojums vēl nav uzbūvēts. Ielas garums ir 1105 metri.
Rembate ir ciems Ogres novadā, atrodas 17 km no Ogres, 7 km no Ķeguma un 52 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies uz bijušās Rembates muižas (vācu: Ringmundshof) zemes.
Rudens iela
Rudens iela savieno Ilūkstes un Andreja Saharova ielas. Iela izveidota 1981. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 510 metri.
Salnas iela
Salnas iela savieno Ulbrokas un Rembates ielas. Iela izveidota tikai 1986. gadā līdz ar Pļavnieku apbūvi savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 884 metri.
Andreja Saharova iela
Andreja Saharova iela sākas krustojumā ar Lubānas ielu, šķērso Pavasara gatvi, Tīnūžu, Praulienas, Jasmuižas, Rudens, Brāļu Kaudzīšu (bij. akadēmiķa Mstislava Keldiša), Zemes, Pļavnieku, Dravnieku un beidzas krustojumā ar Augusta Deglava ielu. Iela izveidota 1978. gadā ar nosaukumu Feliksa Dzeržinska iela (krievu: улица Феликса Дзержинского). Atbilstoši plānam Pļavnieku centrs atrodas Saharova un Keldiša ielu krustojumā. 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Andreja Saharova ielu. Tā ir Pļavnieku apkaimes centrālā iela, kur atrodas visi nozīmīgākie Pļavnieku sabiedriskie objekti – veselības centrs Pļavnieki, kādreizējais lielveikals Pļavnieki (tagad Mego), rūpniecības preču veikals Tālava un daudzi citi mūsdienās tapuši objekti. Ielas garums ir 642 metri.
Andrejs Saharovs (krievu: Андрей Дмитриевич Сахаров) bija padomju fiziķis teorētiķis, Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975. gada Nobela Miera prēmijas laureāts. Viens no pirmās padomju ūdeņraža bumbas izveidotājiem.
Felikss Dzeržinskis (krievu: Феликс Эдмундович Дзержинский) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs. Padomju drošības dienesta – Viskrievijas Ārkārtas komisijas (krievu: Всероссийская чрезвычайная комиссия) jeb tā sauktās Čekas (krievu: ЧК) – dibinātājs un pirmais vadītājs.
Tīnūžu iela
Tīnūžu iela sākas krustojumā ar Andreja Saharova ielu un beidzas krustojumā ar Jukuma Vācieša ielu. Tīnūžu iela izveidota jau 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. 1983. gadā tā pārdēvēta par Kazaņas ielu (krievu: Казанская улица), bet 1991. gadā atguva Tīnūžu ielas nosaukumu. Ielas garums ir 738 metri.
Kazaņa (krievu: Казань) ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazankas (krievu: Казанка) upes ietekas. Tatarstānas Republikas galvaspilsēta. Lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pie Volgas upes. Viens no lielākajiem ekonomikas, zinātnes, izglītības, reliģiskajiem, kultūras un sporta centriem Krievijā
Tīnūži ir ciems Ogres novadā. Vēstures avotos ar nosaukumu Lindenberga (vācu: Lindenberg) minēts jau 1576. gadā. Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā tika izveidota muiža, kas 1648. gadā kļuva par Tīzenhauzenu (vācu: von Tiesenhausen) īpašumu. No Tīzenhauzeniem arī, domājams, cēlies vietas latviskais nosaukums – Tīnūži.
Ulbrokas iela
Ulbrokas iela sākas krustojumā ar Brāļu Kaudzīšu (bij. akadēmiķa Mstislava Keldiša) ielu, šķērso Dravnieku, Salnas, Augusta Deglava ielu, turpinās un beidzas Dreiliņu apkaimē krustojumā ar Biķernieku ielu, turpinoties kā Sergeja Eizenšteina iela Mežciema apkaimē. Ulbrokas iela izveidota 1978. gadā ar nosaukumu Kārļa Pētersona iela (улица Карла Петерсона), 1988. gadā tā tika pārdēvēta par Friča Roziņa ielu (улица Фрициса Розиня), bet tikai 1991. gadā tā ieguva Ulbrokas ielas nosaukumu. Sākotnēji gāja tikai Pļavnieku robežās. 2000. gadu sākumā tika uzbūvēts ielas pagarinājums līdz krustojumam ar Biķernieku ielu Dreiliņos. Ielas kopējais garums ir 2622 metri.
Kārlis Pētersons bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un latviešu strēlnieku divīzijas komisārs, LSPR Komisāru padomes kara komisārs.
Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis, bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.
Ulbroka ir apdzīvota vieta Stopiņu novadā Pierīgā. Nosaukums cēlies no 16. gadsimta otrajā pusē Rīgas birģermeistaram Heinrihs fon Ulenbroks (vācu: Heinrich von Ulenbrock) piešķirtās muižas.
Jukuma Vācieša iela
Jukuma Vācieša iela sākas krustojumā ar Lubānas ielu, šķērso Tīnūža iel un beidzas atkal krustojumā ar Lubānas ielu, veidojot pusloku. Jukuma Vācieša iela izveidota 1983. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 810 metri.
Jukums Vācietis bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā Pasaules kara laikā, pēc Oktobra revolūcijas pārgāja boļševiku pusē, vēlāk kļuva par pirmo Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieku.
Zemes iela
Zemes iela savieno Ilūkstes un Andreja Saharova ielas. Iela izveidota 1981. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Tās garums ir 540 metri.