Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Septembris

1621. gada 1. septembrī –	Apšaudē cieta gandrīz visas Rīgas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās „pazemes” karš, proti – zviedru karaspēks zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
1919. gada 1. septembrī –	Tika dibināta Valsts statistiskā pārvalde. Nodibināta pārvalde bija pakļauta Ministru kabinetam. Pārvaldei uzdeva arī Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanu vadīšanu un organizēšanu.
1935. gada 1. septembrī –	Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Latvijas inženieris Roberts Garselis. Miris 1936. gada 4. aprīlī Rīgā no asinsizplūduma.
1941. gada 1. septembrī –	Par Rīgas pilsētas oberbirģermeistaru (vācu: oberbürgermeister) kļuva baltvācu uzņēmējs un politiķis Hugo Vitroks (vācu: Hugo Wittrock). Savā amatā viņš palika līdz Sarkanās armijas ienākšanai Rigā 1944. gada 13. oktobrī.
1950. gada 1. septembrī –	Tika dibināts Rīgas Medicīnas institūts, kas bija tagadējās Rīgas Stradiņa universitātes priekštecis.
1953. gada 1. septembrī –	Darbu sāka Rīgas 36. vidusskola, tagadējā Rīgas Teikas vidusskola.
1953. gada 1. septembrī –	Darbu sāka Rīgas 13. darba politehniskā skola, tagadējā Rīgas 13. vidusskola.
1953. gada 1. septembrī –	Rīgas Piena kombinātā sāka ražot saldējuma tortes.
1963. gada 1. septembrī –	Darbu sāka Rīgas 25. vidusskola.
1989. gada 1. septembrī –	Rīgā mācības sākās pirmajā ebreju skolā PSRS.
1998. gada 1. septembrī –	Tika atklāta Rīgas Kristīgā ģimnāzija.
2001. gada 1. septembrī –	Darbu sāka Rīgas Pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļa.
2002. gada 1. septembrī –	Ķīpsalas izstāžu centrā SIA "Spilva" par godu desmit gadu jubilejai pagatavoja 3280 kg rasola. Tika sasniegts tā brīža Ginesa rekords.
2003. gada 1. septembrī –	"Skonto" stadionā notika grupas "Prāta vētra" jaunajam albumam "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" veltītās koncertturnejas noslēguma koncerts. To apmeklēja aptuveni 25 000 cilvēku.
2006. gada 1. septembrī –	Stājās spēkā Rīgas domes piedāvātās izmaiņas Rīgas brīvostas robežās, kas paredzēja no ostas teritorijas izslēgt vairākas teritorijas un atvirzīt ostas robežas tālāk no pilsētas centra.
2010. gada 1. septembrī –	Sākot ar 1.septembri Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas var braukt nestrādājošie galvaspilsētas pensionāri, 3.grupas redzes un dzirdes invalīdi un Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji.
1890. gada 2. septembrī –	Dzimis bijušais Rīgas pilsētas galva un finanšu ministrs Roberts Liepiņš.
1917. gada 2. septembrī –	Sākās kauja Mazās Juglas upes krastos tagadējā Ikšķiles novada teritorijā un tajā piedalījās aptuveni 6 000 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīru. Kauja pie Mazās Juglas bija daļa no Vācijas uzbrukuma operācijas Rīgas ieņemšanai.
2000. gada 2. septembrī –	Notika Tērbatas ielas svētki.
1886. gada 3. septembrī –	Iznāca pirmais dienas laikraksts "Dienas Lapa", kas bija viens no populārākajiem tā laika dienas laikrakstiem latviešu valodā.
1917. gada 3. septembrī –	Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu.
1918. gada 3. septembrī –	Vācu okupācijas laikā, tagadējā Baumaņa skvērā atklāja pieminekli vācu kareivjiem – uz postamenta novietotu koka skulptūru, kas oficiāli saukta "Dzelzs zemessargs", bet tautā dēvēja par "Koka Frici". 1919. gada janvārī pieminekli demontēja.
1999. gada 3. septembrī –	Notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas 80.gadadienas svinības.
1999. gada 3. septembrī –	Rīgā tika atklāts atjaunotais "Laimas" pulkstenis.
1888. gada 4. septembrī –	Tika atklāts Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams.
2003. gada 4. septembrī –	Notika 2. Latvijas Bērnu forums, kurā piedalās vairāk nekā 270 jaunieši, kā arī pašvaldību vadītāji un bērnu tiesību aizsardzības speciālisti no dažādiem Latvijas rajoniem un pilsētām.
2003. gada 4. septembrī –	Esplanādē, protestējot pret mazākumtautību izglītības reformu, notika Krievu skolu aizstāvības štāba rīkotā tikšanās ar kreisi orientēto partiju deputātiem.
2003. gada 4. septembrī –	Ar satelīta palīdzību svinīgi tika iedarbināts jaunuzceltais Rīgas centrālais pulkstenis Stacijas laukumā, kā arī atklāta tirdzniecības centra "Origo" otrā kārta.
2004. gada 4. septembrī –	Pasaules kausa izcīņas atlases spēle starp Latvijas un Portugāles futbola izlasēm otrajā puslaikā uz laiku tika pārtraukta, jo Skonto stadiona laukumā izskrēja puskaila jauniete.
1225. gada 5. septembrī –	Pāvesta legāts Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) uz sarunām Rīgā uzaicināja zemgaliešu virsaiti Viestardu, kuras laikā tika panākta vienošanās, ka uz Zemgali tiks nosūtīts viens misionārs, kuram būs atļauts sludināt kristīgo ticību.
1557. gada 5. septembrī –	Ar Polijas starpniecību Posvolā tika noslēgts miers starp arhibīskapu un ordeni, arhibīskaps ieguva virstiesības par Rīgas pilsētu.
2005. gada 5. septembrī –	Latvijas aviosabiedrība "airBaltic" uzsāka lidojumus pirmajā iekšzemes maršrutā Rīga-Liepāja, kura atklāšana iepriekš vairākas reizes tika atlikta.
2011. gada 6. septembrī –	Svinīgā ceremonijā tika atklāta Amerikas Savienoto Valstu jaunā vēstniecības ēka Samnera Velsa ielā 1.
2020. gada 6. septembrī –	Vecmīlgrāvī ražošanas teritorijā no saldēšanas iekārtas noplūda amonjaks. Cietušo nebija un glābējiem izdevās ķīmisko vielu neitralizēt.
2020. gada 6. septembrī –	Latvijas Universitātes Studentu padome rīkoja jauno studentu svētkus "Aristotelis". Pirmo reizi tie notika Torņakalnā brīvā dabā.
1905. gada 7. septembrī –	Naktī notika uzbrukums Rīgas Centrālcietumam, revolucionāru kaujiniekiem mēģinot atbrīvot ieslodzītos biedrus.
1921. gada 7. septembrī –	Rīgā tika izveidots Herdera institūts – privāta augstskola Rīgā, kas laika posmā no 1921. līdz 1939. gadam gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.
2001. gada 7. septembrī –	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī tikās ar Dānijas princi Henriku. Sarunā princis un prezidente pārrunāja Europa Nostra starptautiskās konferences "Koka arhitektūra pilsētās" tematiku.
2002. gada 7. septembrī –	Notika pirmais Latvijas čempionāts veloorientēšanās sportā.
2015. gada 7. septembrī –	Tika atklāts Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs (Dabas māja) Jelgavas ielā 1, kas ir piecu dabaszinātņu fakultāšu (Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas, Medicīnas un Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļas) akadēmiskais centrs.
1282. gada 8. septembrī –	Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām Lībeku un Visbiju, lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses Baltijas jūrā. Ar šo savienību Rīga pievienojās Hanzas pilsētu savienībai.
1993. gada 8. septembrī –	Sākās Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā un turpinājās līdz 10. septembrim. Savas vizītes laikā pāvests apmeklēja Rīgas Domu un Svētā Jēkaba katedrāli Rīgā, Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku, kā arī Latvijas Universitāti, kurā pāvests viesojās 9. septembrī.
1999. gada 8. septembrī –	Vakarā rūpnīcas "Alfa" teritorijā notika ķīmiska avārija – 24 ar hloru pildītiem baloniem tika norauti ventiļi, kā rezultātā notika hlora noplūde.
1999. gada 8. septembrī –	Latvijas Nacionālā opera pārtrauca biļešu pārdošanu, jo VID Centra rajona nodaļa bija uzlikusi "inkaso" operas kontam bankā. Operas nodokļu parādi sasniedza 1,7 miljonus latu.
1998. gada 9. septembrī –	Rīgas ostā notika oficiāla rekonstruētā Austrumu mola pieņemšana.
1999. gada 9. septembrī –	Rīgā darba vizītē ieradās Ziemeļatlantijas asamblejas prezidents Havjers Ruperezs (spāņu: Javier Rupérez). Sarunas gaitā tika apspriestas Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, īpašu uzmanību veltot sabiedrības integrācijas procesam.
2000. gada 9. septembrī –	Rīgā oficiālā vizītē ieradās Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Lī Pens. Trīs dienu vizītē viņš tikās ar visām valsts augstākajām amatpersonām, devās izbraucienā pa ostas teritoriju, kā arī apmeklēja Doma baznīcu, kur noklausījās Doma zēnu kora koncertu.
1863. gada 10. septembrī –	Svinīgi tika atklāts jaunuzceltais Rīgas pilsētas teātris, tagadēja Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka.
2005. gada 10. septembrī –	Mežaparka Lielajā estrādē notika piektais Baltijas valstu uguņošanas festivāls "Uguns paparde".
1828. gada 11. septembrī –	Tika iemūrēts pamatakmens muitas noliktavas ēkai vai Rīgas arsenālam Jēkaba laukumā. Tagad tā ir lielākā mākslas izstāžu zāle Rīgā, kurā norisinās mākslas izstādes, starptautiski projekti, kā arī dažādi mākslas un kultūras pasākumi.
1965. gada 11. septembrī –	Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē) pirmajās Dzejas dienās tika atklāts Raiņa piemineklis, atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu.
1656. gada 12. septembrī –	Rīgas garnizonam no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram Aleksejam Mihailovičam izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu.
1847. gada 12. septembrī –	Rīgā tika atklāts pareizticīgo garīgais seminārs, kurā bija paredzēts izglītot nabadzīgu latviešu un igauņu ģimeņu bērnus par valsts līdzekļiem. Atradās ēkā Kronvalda bulvārī 9, kur tagad atrodas RSU Anatomikums.
1861. gada 12. septembrī –	Tika atklāta divceļu dzelzceļa līnija starp Dinaburgu (Daugavpili) un Rīgu, kas bija viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Līnijas garums ir 218 kilometri, Rīgas – Krustpils iecirknis ir viens no noslogotākajiem dzelzceļiem Latvijā.
1902. gada 12. septembrī –	Rīgas Biržas komiteja asignēja 410 000 rubļu komercskolas celšanai. Ēka celta 1902.-1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (vācu: Wilhelm Bockslaff) projekta, tagad ēkā ir Latvijas Mākslas akadēmija.
1940. gada 12. septembrī –	Par Rīgas pilsētas lielvecāko (galvu) kļuva Ādolfs Ermsons.
1959. gada 12. septembrī –	Sākās pirmās Raiņa dienas, kas kopš 1965. gada pazīstamas kā Dzejas dienas – ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek septembra pirmajā pusē.
1604. gada 13. septembrī –	Pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu, taču neveiksmīgi.
2003. gada 13. septembrī –	Naktī Lizuma ielā 4 tika apgānīti Jaunie ebreju kapi. Kapos apgāzti vairāk nekā 20 pieminekļi, vairāki pieminekļi ar dzeltenu krāsu aprakstīti ar necenzētiem vārdiem un nacistiskiem saukļiem. 2005. gadā Rīgas apgabaltiesa aizturētajiem jauniešiem par kapu apgānīšanu piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu.
2003. gada 13. septembrī –	Rīgā tika atklātas "Eiropas kultūras mantojuma dienas".
2006. gada 13. septembrī –	Pie lidostas "Rīga" tika atklāts jauns meteoroloģisko novērojumu radars, lai nodrošinātu meteorologus ar precīzu un operatīvu informāciju par stihiskām dabas parādībām.
1902. gada 14. septembrī –	Tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas krievu teātra nams, tagadējais Latvijas Nacionālais teātris. Teātra ēka celta par Rīgas pilsētas valdes līdzekļiem. 1918. gada 18. novembrī teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika.
1913. gada 14. septembrī –	Tika atklāts atjaunotais (jaunais) Ziemeļblāzmas nams Vecmīlgrāvī. Jaunais nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā.
1872. gada 15. septembrī –	Sākās mācības jaunajā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā, kas laika gaita pārtapa pār Rīgas Celtniecības koledžu.
1929. gada 15. septembrī –	Tika atklāti Raiņa kapi, tad arī tie ieguva savu nosaukumu, jo šeit tika apglabāts Rainis, 1943. gadā blakus Raiņa kapam tika apglabāta viņa dzīvesbiedre Aspazija. Pēc Otrā pasaules kara te galvenokārt tika apglabāti kultūras, zinātnes darbinieki, militārpersonas, Komunistiskās partijas, padomju darbinieki.
1934. gada 15. septembrī –	Tika atklāta dzelzceļa satiksme līnijā Rīga–Limbaži. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai elektrificētais posms Rīga–Skulte. Dzelzceļa stacija Limbažos mūsdienās tiek izmantota kā autoosta. Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti autoceļi.
1621. gada 16. septembrī –	Pēc divu mēnešu aplenkuma, kas norisinājās poļu-zviedru kara laikā, Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai. Populārajā kultūrā šie notikumi ir pazīstami no Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" un latviešu filmām "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās".
1999. gada 16. septembrī –	Prāmis "Rusj", kas vienīgais kursēja līnijā Rīga–Stokholma, ar Stokholmas apgabaltiesas lēmumu tika arestēts Stokholmas ostā.
1999. gada 16. septembrī –	Latvijas Studentu apvienība rīkoja Latvijas studentu protesta gājienu, lai apliecinātu atbalstu valsts finansētai augstākajai izglītībai.
1237. gada 17. septembrī –	Pāvesta legāts Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas, Zemgales un Kursas bīskapijas robežas.
1742. gada 17. septembrī –	Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna Romanova parakstīja Rīgas pilsētas tiesības.
1805. gada 17. septembrī –	Meža ielā 4 tika dibināta pirmā četrklasīgā sieviešu mācību iestāde – Āgenskalna meiteņu skola.
1601. gada 18. septembrī –	Pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar poļiem Vidzemē Poļu-zviedru kara laikā, Zviedrijas karalis Kārlis IX atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi atstāja Rīgu.
1921. gada 19. septembrī –	Tika dibināta Valsts Pārdaugavas vidusskolā, vēlāk Rīgas 2. valsts ģimnāzija, tagadējā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija Āgenskalna ielā 21.
1921. gada 19. septembrī –	Tika dibināta Rīgas Valsts Parauga pamatskola, tagadējā Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra ielā 65.
1921. gada 19. septembrī –	Rīgā sākās starptautiskais kinofestivāls "Arsenāls".
1601. gada 20. septembrī –	Polijas karaļa Sigismunda III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza) 14 000 vīru karaspēks pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai cīņā ar Zviedrijas karaļa Kārļa IX armiju.
1905. gada 20. septembrī –	Notika kārtējais uzbrukums Centrālcietumam.
1936. gada 20. septembrī –	Notika 2000 ilggadīgo strādnieku svinīga apbalvošana Kongresu namā.
2004. gada 20. septembrī –	Tirdzniecības centrā "Alfa" tika atklāts pirmais Rīgas pašvaldības uzstādītais brīvpieejas interneta kiosks.
1525. gada 21. septembrī –	Rīgas pilsēta noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu (vācu: Wolter von Plettenberg).
1859. gada 21. septembrī –	Hekera (vācu: W. F. Häcker) grāmatu spiestuve atvēra Rīgā pirmo latviešu grāmatu veikalu.
1877. gada 21. septembrī –	Tika atklāta dzelzceļa līnija Torņakalns (Rīga)–Tukums, kura savienoja Rīgu ar Tukumu caur kūrortpilsētu Jūrmalu. 20. gadsimta sākumā līnija tika savienota ar jauno Ventspils–Maskavas līniju. Šodien tajā pastāv diezgan intensīva piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga–Jūrmalas stacijas, bet kursē arī krāvas vilcieni.
1921. gada 21. septembrī –	Tika dibināts Rīgas Franču licejs, kas šobrīd ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā ir iespējams padziļināti apgūt franču valodu no pirmās klases.
1998. gada 22. septembrī –	Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) senāta lēmumu tika iedibināta LZA Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā. LZA Senāts uzskata, ka Raiņa balva prestiža ziņā ir nākamā pēc LZA Lielās medaļas.
2000. gada 22. septembrī –	Lai popularizētu velosipēdu transportu, Rīgā pirmo reizi notika velodiena.
1604. gada 23. septembrī –	Zviedru armija Rīgai nosūtīja atkārtotu uzaicinājumu padoties.
1988. gada 23. septembrī –	Sākās pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls". Tas bija Latvijā rīkots kinofestivāls, kas norisinājās līdz 2012. gadam.
1393. gada 24. septembrī –	Pāvests Bonifācijs IX (latīņu: Bonifacius IX) no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu (vācu: Johannes Walteri von Sinten).
1892. gada 24. septembrī –	Pulvertornī notika svinīga Rīgā dibinātas vācbaltiešu studentu korporācijas "Rubonia" mītnes atklāšana.
1985. gada 24. septembrī –	Tika pieņemts lēmums par Rīgas metro izbūvi. Kopumā plānoja uzbūvēt trīs metro līnijas. 1980. gadu beigās, aizsākoties trešajai Atmodai, metro būvniecība tika asi kritizēta, un 1990. gadā plānotā darbu uzsākšana nenotika.
1945. gada 25. septembrī –	Bija nodibināta Rīgas eksperimentālā hidrometeoroloģisko aparātu rūpnīca, vēlāk Valsts SIA „Prognoze”, kas ražoja dažādu tehniski sarežģītus hidrometeoroloģisko aparātu veidus, t.sk. produkciju militārajiem nolūkiem.
2001. gada 25. septembrī –	Rīgas apgabaltiesa tā sauktās Dauguļa bandas krimināllietā, kurā tiek tiesātas 14 personas, grupējumu vadītājiem Jānim Daugulim un Oļegam Moisejevam piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 un 13 gadiem.
1936. gada 26. septembrī –	Notika Armijas ekonomiskā veikala jaunceltnes pamatakmens iemūrēšanas svinības, kurās piedalījās arī toreizējais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Mūsdienās veikals joprojām darbojas kā tirdzniecības centrs "Galerija Centrs".
1945. gada 26. septembrī –	Izveidots Rīga-pasažieru lokomotīvju depo.
1961. gada 26. septembrī –	Rīgā sākās Latvijas Komunistiskās partijas XVIII kongress.
2020. gada 26. septembrī –	Eiropas valodu dienā Valodu mājā Avotu ielā 33 apmeklētājiem tika atvērts valodu minimuzejs.
1604. gada 27. septembrī –	Tika pārtraukts Zviedru karaspēka Rīgas aplenkums.
1605. gada 27. septembrī –	Zviedru karaspēka vadonis grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds (vācu: Joachim Friedrich Graf von Mansfeld) izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Svētās Ģertrūdes baznīcas ēka.
1756. gada 27. septembrī –	Septiņgadu kara apstākļos no Rīgas aizliedza labības eksportu.
1782. gada 27. septembrī –	Rīgā tika atklāts pirmais publiskais teātris (vācu: Rigaer Stadttheater), vēlāk Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris. Pirmā teātra ēka atradās tagadējā Riharda Vāgnera ielā 4. Teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas Latvijas Nacionālā opera.
1936. gada 27. septembrī –	Tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo Čiekurkalnā. Šreienbušas ugunsdzēsēji bija pirmie brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kas iegādājās ugunsdzēsēju automašīnu, kā arī kam piederēji divi moderni putu aparāti eļļas, benzīna un citu liesmu dzēšanai.
1919. gada 28. septembrī –	Bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19 oficiāli atklāja Latvijas Augstskolu. Pēc Satversmes izstrādāšanas tai deva nosaukumu Latvijas Universitāte. Šodien tā vadošā un ietekmīgākā Latvijas augstskola, pēc studentu skaita ir arī valsts lielākā universitāte, kā arī lielākā plaša profila universitāte Latvijā.
2011. gada 28. septembrī –	Marijas ielā 21 bijušā kinoteātra „Palladium” telpās tika atklāta koncertzāle „Palladium Rīga”. Kinoteātris darbību uzsāka 1913. gadā un darbojās līdz 2002. gadam.
1376. gada 29. septembrī –	Tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā.
1297. gada 30. septembrī –	Rīgas iedzīvotāji sagrāva Livonijas ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus.
1987. gada 30. septembrī –	Dzirciema ielā 16 atklāja augstskolai īpaši būvētās jaunceltnes – Rīgas Medicīnas institūta kompleksa pirmo kārtu. 16 000 kvadrātmetru platībā, ko tagad apsaimnieko Rīgas Stradiņa universitāte, pakāpeniski iekārtoja vairāk nekā 1000 kabinetus, mācību auditorijas, laboratorijas un administrācijas telpas.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.