Svētā Jura baznīca ir visvecākā Rīgas mūra ēka, kas no 13. gs. sākuma saglabājusies līdz mūsdienām. Svētā Jura baznīcas
vēsture sākās jau 1199. gadā ar pāvesta Inokentija III pasludināto Krusta karu pret Baltijas pagāniem.
Bīskapa Alberta dibinātā Rīga nebija iedomājama bez divām pilīm – bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa pils. Zobenbrāļu ordeņa
pili sauc par Svētā Jura pili, bet pils pagalmu par Jura sētu. Tā kā zobenbrāļi bija ticīgi cilvēki, tad viņi nevarēja
iztikt bez savas kapelas, un, spriežot pēc vēstures avotiem, Svētā Jura pilī kapela pastāvējusi no 1208. gada.
Kapela atradusies pils dienvidu korpusā un saukta par Jura kapelu, par godu bruņinieku patronam - Svētajam Jurim.
Tā bija raksturīga romānikas stila konventa tipa celtne ar četriem korpusiem, kas ieskāva pagalmu un radīja cietokšņa iespaidu.
Pils bija celta no Daugavas dolomīta radzēm, tāpēc tā ieguva nosaukumu balto akmeņu pils. Zobenbrāļu ordeņa pili rīdzinieki
sagrāva 1297. gadā, cīnoties ar ordeni. Neskarta no Svētā Jura pils palika tikai tā daļa, kurā atradās Svētā Jura baznīca.
Ordenis sev jauno pili cēla citā vietā. Uz bijušo Svētā Jura pili pārvietoja bīskapa Alberta dibināto viduslaiku hospitāli
Svētā Gara Konventu, kas atradās jaunceļamās ordeņa pils teritorijā, un baznīca ieguva Svētā Gara baznīcas nosaukumu.
Lietišķās mākslas muzeja logs
15. gs. beigās baznīcu izmantoja terciāru ordeņa mūki. 16. gs. Rīgā, sākoties reformācijai, pilsētnieki atbrīvojās no
bīskapa un ordeņa varas, rīkoja baznīcu grautiņus un likvidēja katoļu baznīcas īpašumus. Arī Svētā Jura baznīca pārstāja
kalpot kulta vajadzībām un 1554. gadā tai tika noņemti zvani. 17.gs. Konventa sēta beidza pastāvēt, likvidējās klosteris.
Bijušajās sētas ēkās tika ierīkotas noliktavas, jo ēkas atradās stratēģiski izdevīgā vietā – tuvumā bija osta un tirgus laukums.
17.-18.gs. visās bijušās Konventa sētas ēkās notika būtiskas pārbūves, lai pielāgotu tās jaunajām prasībām. Baznīcai
aizmūrēja vidusdaļas logus un durvis, iebūvēja četrus starpstāvus. Bijušās Svētā Jura baznīcas telpās saimnieki bija kaņepāju,
linu un masta priežu tirgotāji. Kā noliktava Svētā Jura baznīca kalpoja līdz pat 20.gs. beigām. 1986.-1989. gadā ēkā
veica restaurācijas darbus un tur ierīkoja Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju, kas tagad saucas Dekoratīvās mākslas
un dizaina muzejs. Muzejā ir iespējams aplūkot restaurētus vērtīgākos arhitektūras fragmentus no katra Svētā
Jura baznīcas vēstures perioda.
Lietišķās mākslas muzeja atrašanas vieta Rīgas kartē
Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:
Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.
Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:
Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.
Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.
Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
{"commentics_url":"\/\/www.citariga.lv\/comments\/","page_id":18692,"enabled_country":true,"country_id":87,"enabled_state":true,"state_id":0,"enabled_upload":true,"maximum_upload_amount":5,"maximum_upload_size":50,"maximum_upload_total":5,"securimage":true,"securimage_url":"\/\/www.citariga.lv\/comments\/3rdparty\/securimage\/securimage_show.php?namespace=cmtx_18692","cmtx_wait_for_comment":"cmtx_wait_for_comment","lang_error_file_num":"A maximum of %d files are allowed to be uploaded","lang_error_file_size":"Please upload files no bigger than %d MB in size","lang_error_file_total":"The total size of all files must be less than %d MB","lang_error_file_type":"Only image file types are allowed to be uploaded","lang_text_loading":"Notiek iel\u0101de ..","lang_placeholder_country":"Valsts","lang_placeholder_state":"Novads","lang_text_country_first":"L\u016bdzu, izv\u0113lieties vispirms valsti","lang_button_submit":"Koment\u0113t","lang_button_preview":"Preview","lang_button_remove":"Izdz\u0113st","lang_button_processing":"L\u016bdzu, uzgaidiet..."}
Komentāri