Iļģuciema rūpniecība

Alus darītava „Iļģuciems”

18.gs. beigās un 19.gs. Iļģuciems sāka veidoties par izteikti rūpniecisku Rīgas rajonu. Tas bija iespējams pateicoties Daugavas ūdens ceļam, kas atradās apkaimes vienā malā un atļaujai celt mūra namus. Tieši tādi paši priekšnosacījumi Daugavas otrā krastā ļāva attīstīties arī Sarkandaugavai kā Rīgas rūpniecības centram. 19.gs. sākumā Iļģuciemā jau darbojās austuve, kokvilnas krāsotava, vadmalas fabrika, lauksaimniecības mašīnu fabrika.

Vadoties pēc šodienas topogrāfiskā materiāla, pirms 1. Pasaules kara Iļģuciemā atradās vairākas lielas fabrikas – celulozes un stikla fabrikas, ķīmiskā rūpnīca, mālu izstrādājumu rūpnīca. Tāpat šeit atradušās vairākas kokzāģētavas. Tomēr literatūrā tiek uzsvērts, ka Iļģuciemā atrodas arī divas alus darītavas – „Tanheizers” un „Iļģuciema alus”, anilīnkrāsu fabrika, nažu fabrika, drāšu fabrika, kaut tās topogrāfiski atrodas mūsdienu Dzirciemā, nevis Iļģuciemā.

Bijusi Iļģuciema stikla rūpnīca

Iļģuciema stikla rūpnīca. Rīgas mālu izstrādājumu rūpnīca „Kerkovius & Co” dibināta 1892. gadā. Uzņēmumā ražoja drenāžas caurules, balzama pudeles, traukus ķīmiskiem produktiem. Pirms kara uzņēmumā strādāja aptuveni simts strādnieki. 1915. gadā rūpnīcas iekārtas tika evakuētas uz Krieviju. Pēc 1. Pasaules kara tur darbojās krāsotava „Kerkovius & Co”.

1940. gadā fabrikas nosaukums bija „Ciema stikla fabrika”, kas ar šādu nosaukumu tā darbojās līdz 1941. gada jūnijam. Pēc 2. Pasaules kara uzņēma nosaukums bija „Iļģuciema stikla fabrika”, līdzīgi kā citus stikla ražošanas uzņēmumus to atjaunoja un vienlaicīgi arī modernizēja. 1960. gadā uzņēmuma nosaukums tika nomainīts uz „Rīgas stikla fabrika” un pastāvēja līdz 1961. gadam, kad to atkal pārsauca par „Rīgas stikla taras rūpnīcu”. 1967. gadā uzņēmuma nosaukums mainījās vēlreiz - rūpnīca „Rīgas stikls”. 1971. gadā nodibināja stikla ražošanas apvienību „Latvijas stikls”, apvienojot rūpnīcu „Rīgas stikls” ar rūpnīcu „Komunārs”.

Bijuši Iļģuciema stikla rūpnīcas korpusi

Latvijas stikls” ražoja augstvērtīgus stikla traukus, parfimērijas flakonus, abažūrus un stikla taru. 20.gs. beigās uzņēmums tika pārveidots par valsts uzņēmumu „Latvijas stikls”. 20.gs. beigās uzņēmums tika privatizēts. 2001. gadā rūpnīca pārstāja darboties. Adrese: Daugavgrīvas ielā 77.

Rīgas drāšu fabrikas īpašnieks bija Vestfālenes drāšu rūpniecības akciju sabiedrība. Uzņēmumā ražoja stieples un troses, mēbeļu atsperes, ķēdes, mucas, iepakojuma kastes u.c. 20.gs. sākumā uzņēmumā bija nodarbināti vairāk kā 600 darbinieki. Fabrikas iekārtas tika evakuētas uz Samāru 1915. gadā. Adrese: Daugavgrīvas ielā 22 un Ūdens ielā 19.

Bijuši uzņēmuma „Rīgas tekstils” korpusi

Rīgas tekstils. Viens no lielākajiem uzņēmumiem Iļģuciemā bija a/s „Tekstil”, kas dibināts 1897. gadā. 19./20.gs mijā fabrikā bija 850 strādnieki. Tur ražoja dažādus vilnas audumus, veicot pilnu ražošanas procesu, sākot ar vilnas vērpšanu, diedziņu apstrādi, aušanu, krāsošanu un beidzot ar audumu apretūru. Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē uzņēmuma produkcija ieguva lielo zelta medaļu. 1915.gadā fabrikas iekārtas evakuēja uz Krieviju. Tomēr uzņēmums atjaunoja savu darbību pēc 1. Pasaules kara. 1923. gadā tā nosaukums bija a/s „Tekstils.”

Bijuši uzņēmuma „Rīgas tekstils” korpusi

2. Pasaules kara laikā uzņēmuma teritorija tika daļēji sagrauta, taču cehi tika atjaunoti. 1975. gadā tika izveidota ražošanas apvienība „Rīgas tekstils”, kur ietilpa a/s „Tekstils” kā galvenais uzņēmums un četras filiāles. Pēc neatkarības atgūšanas uzņēmumu pārveidoja par a/s "Rīgas tekstils". Pēc „Rīgas tekstila” privatizācijas 20.gs. 90. gados bijušajā uzņēmuma teritorijā atrodas dažādi uzņēmumi, taču pats uzņēmums 2001.gadā tika likvidēts. Adrese: Baltā ielā 3/9.

Nažu fabrika. Mausnera nažu fabrika dibināta 1887. gadā. Fabrikā tika izgatavoti dažādi naži un vīles. Pirms kara tur bija nodarbināti vairāk kā 200 darbinieki. Fabrikas īpašniece bija Emīlija Mausnera. 1915. gadā fabrikas iekārtas evakuēja uz Krievijas vidieni, un tā pārstāja darboties. Adrese: Daugavgrīvas ielā 29