Kundziņsalā līdzīgi kā citos Rīgas rajonos, kas radušies 20. gs. pirmajā pusē ir līnijas un šķērslīnijas. Paralēli Sarkandaugavai iet līnijas, bet perpendikulāri šķērslīnijas. Vienīgais izņēmums ir 13. līnija, kas iet gan perpendikulāri, gan paralēli Sarkandaugavai. Sākotnēji gar ielas malām bija ierīkotas speciālas uz augšu paceltas laipas gājējiem, kas nodrošināja ērtu pārvietošanos arī pēc stipra lietus, un tajos brīžos, kad salā pakāpeniski cēlās ūdens līmenis. 20.gs. 80-tajos gados ... >> lasīt vairāk

Līdz pat tilta uzcelšanai vienīgais kontakts ar ārpasauli saliniekiem bija kuģīšu satiksme, bet pēdējais kuģītis bija pusnaktī. Vajadzības gadījumā kuģītis varēja kursēt arī vēlāk iepriekš vienojoties ar kapteini. Kuģītis kursēja ar 15 minūšu intervālu. Pēdējā kursējošā kuģīša nosaukums bija Vilnis. Abās Sarkandaugavas pusēs bija steķi – viens kuģītim, otrs laivām, jo produktus vietējiem veikaliem pieveda ar laivām. Bez kuģīšu satiksmes varēja izmatot arī personīgās laivas, kas ... >> lasīt vairāk

20.gs. otrajā pusē stacionārais pilsētas telefons bija retums salinieku mājās. Tomēr bija pieejami divi publiskie telefoni, kas atradās pie ēkām 6. šķērslīnijā Nr.11 (pie ēkas ārsienas) un 7. šķērslīnijā Nr.18 (ēkas kāpņutelpā). Bieži vien pie šiem telefona aparātiem bija izveidojušās pat rindas. Līdz ar taksofonu ieviešanu Kundziņsalā pazuda publiskie telefona aparāti, kuros bija jāievieto speciālas monētas. Stacionārie telefoni ienāca masveidā salinieku dzīvē līdz ar jauno ... >> lasīt vairāk