Berģu vēsture

Berģi Rīgas teritorijā tika iekļauta tikai 1974. gadā. Līdz tam apkaimes teritorija bija pazīstama kā Berģu ciems. Iekļaujot ciemu Rīgas pilsētas teritorijā, tam pievienoja arī kādreizējo pilsētas administratīvo robežu – Baložkalnu un Juglas ciemu.

Berģi jau vēsturiski atrodas stratēģiski ļoti izdevīgā vietā. Līdzīgi kā Jugla, tie bija sava veida Rīgas vārti. Jau senatnē cauri Berģiem vijās ceļš uz seno Krievzemi. Zināms, ka ap 1221. gadu zemā un applūstošā teritorijā starp Ķīšezeru un Juglas ezeru sāka celt dambi, kas noteica apkārtējās teritorijas turpmāko attīstību. Apkārt senajam Pleskavas ceļam veidojās nelieli ciemati. Zināms, ka pirmais tilts pār Juglas ezeru Berģu apkaimē atradies jau 1668. gadā.

Senākās ziņas par apdzīvotību Baložkalnā saglabājušās no 16.gs. vidus, kad pilsētas pievārtē tikusi ierīkota muiža, kuru vēlāk nosauca par Bonaventuras muižu un vēl vēlāk par Baloža (arī Baložu) muižu. Līdz 1863. gadam Baložkalns bija Rīgas pilsētas administratīvā robeža, Berģu vēsture saistās arī ar leģendām par degvīna kontrabandu, ko pilsētā nedrīkstēja ievest. 1870. gadā Baložkalnā atradusies Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika. Rūpnīca atradusies netālu no tagadējās ieejas Brīvdabas muzejā. 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā abpus tagadējai Brīvības gatvei atradušies krogi visiem sabiedrības slāņiem, kur katrs varēja atrast sev piemērotāko dzērienu.

18. gs. Baložkalnā ierīkota arī pasta stacija – Vecpasts, kas darbojās līdz 1873. gadam. Pasta stacija šajā laikā pildīja ne tikai pasta, bet arī sociālās funkcijas, šeit atradās krogs, kur ceļinieki varēja atpūsties vai arī samainīt zirgus, lai turpinātu ceļu. Pasta stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, lai gan laika gaitā pārbūvēta. Padomju laikā tai tika piebūvēts otrais stāvs. Ēka atrodas Kaktusu ielā 6, un nesen pasta ēkā atradās Rīgas Berģu bibliotēka. No 18.gs. Baložkalnā saglabājusies arī pasta darbinieku dzīvojamā ēka Laimas ielā 1.

Otra Berģu apkaimes daļa Juglas ciems ir daudz jaunāka. Tās apbūve sākās tikai 20.gs. 20-tajos gados pēc agrārās reformas. Zeme šeit tika sadalīta 1500 – 2000 m² lielos zemes gabalos, ko sāka apbūvēt ar privātmājām. Apbūve turpinājās arī pēc Otrā Pasaules kara. Juglas ciema apbūvi raksturo mazstāvu dzīvojamo māju apbūve ar izņēmumu Rožu un Berģu ielas krustojumā, kur atrodas dažas daudzstāvu bloku mājas. Padomju gados Baložkalnā ierīkots memoriāls Otrā Pasaules karā kritušajiem kareivjiem, kura bronzā atlietais kareivja cilnis šobrīd ir zudis.

1964. gadā vēl toreizējā Berģu ciemā tika atklāts pansionāts ar 180 vietām, kas administratīvi atradās Ādažu pagastā. Kopš 1999. gada tas pazīstams kā Sociālās aprūpes centrs „Ezerkrasti”, kurā šobrīd mitinās bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un pilngadīgas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Centrs atrodas Berģu ielā 142 un 160.