Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca

Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca atrodas Gogoļa ielā 9. Baznīcai ir arī otrs nosaukums – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Tā ir viena no vecākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Pirmo reizi tās nosaukums dokumentos minēts jau 15.gs. vidū, kad „krievu sētā” minēta Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu. 1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs baznīcu slēdza un uzdāvināja ēku pilsētai, kas par baznīcu nerūpējās, kā rezultātā tā sāka brukt. Baznīca pastāvēja līdz 1677. gadam, kad visticamāk to iznīcināja ugunsgrēks, kas plosījās tieši tajā Vecrīgas daļā. 18.gs. sākumā pie Kārļa vārtiem atradās divas pareizticīgo baznīcas - Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca un Sv. Nikolaja koka baznīca. Abas baznīcas pastāvēja līdz 1773. gadam, kad, paplašinot Rīgas nocietinājumus, tās tika nojauktas. 1774. gadā sāka celt jaunu Vissvētās Dievmātes pasludināšanas koka baznīcu, nu jau nedaudz citā vietā. Jaunās baznīcas celtniecības darbus pabeidza 1778. gadā. J.K. Broce savos zīmējumos šo baznīcu sauca par Sv. Nikolaja baznīcu. 1812. gadā, kad tika dedzinātas Rīgas priekšpilsētas, ienaidnieka tuvošanās dēļ bojā gāja arī baznīca.

Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca

1814. gada 10. jūlijā tika likts pamatakmens jaunas baznīcas celtniecībai, kuras projektu bija izstrādājis G. Šulcs. Baznīca tika pabeigta 1818. gadā un bija sava laika lielākais pareizticīgo koka dievnams Rīgā, kas celts kā guļbūve. Baznīcai ir simetrisks plānojums. Tā ietver sevī divas baznīcas – Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu centrālajā daļā, un Sv. Nikolaja baznīcu, kas piebūvēta centrālajai baznīcai kā priekšbaznīca. Abas baznīcas ir atdalītas ar sienu un stiklotām durvīm. Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca sākotnēji bija celta kā vasaras baznīca- tajā nebija apkures un tā darbojās tikai vasarā, bet Sv. Nikolaja baznīca jau sākotnēji darbojās cauru gadu.

Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca

1839. gadā ap baznīcu uzcēla koka žogu, ko 1886. gadā nomainīja metāla žogs ar akmens stabiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.

Baznīca līdz mūsdienām ir saglabājusies nepārbūvēta. Baznīcai ir trīspakāpju zvanu tornis ar barokālu smaili un krustu, centrālais kupols, kuru ietver četri mazāki sīpolveida kupoliņi ar krustiem. Kupolam četrās pusēs izvietoti nelieli kvadrātveida tornīši. Baznīcas fasādes ir rotātas ar klasicisma elementiem. Baznīcai ir astoņstūrains zvanu tornis. Baznīca pēdējo reizi ir remontēta 20.gs. 90-tajos gados.