Latvijas Nacionālā opera

Latvijas Nacionālā opera

Operas ēka tika celta kā pilsētas pirmā teātra nams – Vācu teātris. Tas celts kanāla malā seno zemes nocietinājumu vietā. Ēkas celtniecība ilga no 1860. līdz 1863. gadam. Projekta autors bija L. Bonštets. Būvdarbus vadīja arhitekti H. Šēls un F. V. Hēss. Klasiskās formās veidoto nama galveno fasādi iezīmē sešas joniskas kolonnas, virs kurām ēkas frontonu rotā vairākas alegoriskas figūras.

1882. gada 14. jūnijā iekštelpas izdega. Teātra ēkas atjaunošanu sāka 1885. gadā pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta, darbus pabeidza 1887. gadā. Atjaunojot pilsētas teātri, tam blakus kanāla malā atklāja savam laikam lielāko lokālo elektrostacijas ēku, kas bija apvienota ar centrālapkures katlumāju. Tās skurstenis saglabājies vēl šodien kā dekoratīvs elements. Sākot ar 1891. gadu, elektrostacijai sāka pieslēgt arī apkārtējos namus, kuri atradās 300 metru rādiusā.

Latvijas Nacionālā opera

Pirmā pasaules kara laikā teātris tika slēgts un kā Pilsētas Vācu teātris savu darbību atsāka tikai 1917. gadā. 1919. gada 2. decembrī pilsētas teātra ēka pārgāja Latviešu operas trupas rīcībā, un teātris ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. Līdz ar padomju varu 1944. gadā LNO kļūst par Latvijas PSR Operas un baleta teātri. No 1957. līdz 1958. gadam notika teātra ēkas remonts, kas neparedzēja ēkas modernizāciju.

1990. gadā teātris atkal kļuva par Latvijas Nacionālo operu. Tā tika slēgta rekonstrukcijai un interjera restaurācijai pēc R. Šmēlinga izstrādātā vēsturiskā interjera projekta. 1995. gadā tika pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, un tikai 2001. gadā tika pabeigts arī mūsdienīgais piebūvju komplekss. Adrese: Aspazijas bulvārī 3.

Oficiālā mājaslapa – www.opera.lv