Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Jūnijs

1710. gada 1. jūnijā –	Krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā ielenca Rīgu un ieņem tās priekšpilsētas.
1852. gada 1. jūnijā –	Temperatūra Rīgā sasniedza 38 grādus pēc celsija.
1934. gada 1. jūnijā –	Darbā stājas jaunā Rīgas pilsētas valde.
1997. gada 1. jūnijā –	Starptautiskā lidosta „Rīga” ieviesa izlidojošajiem pasažieriem nodevu 12$ apmērā, kas tika izmantota lidostas attīstībai.
2003. gada 1. jūnijā –	Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, pirmo Meža kapu zaļajā zonā, pie zvanu torņa atklāja pieminekli bērniem, kas kļuva par pieaugušo vardarbības upuriem.
2004. gada 1. jūnijā –	Tika parakstīts trīspusējais līgums starp SIA „Multihalle”, SIA „Merks” un Rīgas domi par zemes nomu 2006. gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās daudzfunkcionālās halles celtniecībai.
2010. gada 1. jūnijā –	Tika atslēgta LTV1 analogā apraide visā Latvijā. Lai arī turpmāk sabiedrisko televīziju varētu skatīties bez maksas, skatītājiem, kuru rīcībā bija tikai istabas vai jumta antena, bija nepieciešams iegādāties dekoderu.
1868. gada 2. jūnijā –	Vingrotāju biedrības nama Vingrotāju zālē notika pirmā teātra Jaunā Stendera lugas „Žūpu Bērtulis” izrāde latviešu valodā.
1927. gada 2. jūnijā –	Tika parakstīts Latvijas-Krievijas saimnieciskais līgums, kura mērķis bija veicināt savstarpējo tirdzniecisko sakaru attīstību, panākt preču apgrozības un tranzīta iespējamo stabilitāti un to tālāku paplašināšanu. Līgums bija noslēgts uz 5 gadiem.
1993. gada 2. jūnijā –	Tika atklāta teātra izrādei „Žūpu bērtulis” (pirmā latviski iespiestā luga) veltīta piemiņas zīme – sarkanbrūns granīta laukakmenī veidota piemiņas zīme. Autors ir tēlnieks Oļegs Skarainis. Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs. Tika uzstādīta Strēlnieku biedrības ēkas un Turnhalle atrašanās vietā, 2000. gadā akmens tika pavērsts pret Kongresu namu.
2000. gada 2. jūnijā –	Mežaparka Lielajā estrādē notika angļu mūziķa Džo Kokera koncerts.
2001. gada 2. jūnijā –	Rīgā notika Pasaules Latvijas ebreju kongress.
1852. gada 3. jūnijā –	Tika ielikts Rīgas biržas nama pamatakmens.
1880. gada 3. jūnijā –	Torņakalna strādnieki nodibināja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību.
1484. gada 4. jūnijā –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Mihaels Hildebrands (vācu: Michael Hildebrand) – līdzsvarots un izglītots valdnieks, panāca izlīgumu ar Livonijas ordeni.
2002. gada 4. jūnijā –	Rīgas dzelzceļa stacijas būvlaukumā notika svinīgs pasākums par godu jaunā stacijas pulksteņa pamatu ielikšanai.
1785. gada 5. jūnijā –	Rīgā sāka veidot jaunu policijas aparātu, kas atbilda Krievijas impērijas prasībām.
1862. gada 5. jūnijā –	Tika likts pamatakmens vecajam ūdensvadam Rīgā.
1934. gada 5. jūnijā –	Valdība atcēla visas deputātu priekšrocības.
1963. gada 5. jūnijā –	Tika dibināts Tekstilkombināts „Saule”, kas darbojās līdz pat 1991. gadam. „Saule” specializējās tekstilgalantērijas izstrādājumu ražošanā no vilnas un pusvilnas dzijām. Savu produkciju kombināts realizēja visās Padomju Savienības republikās, kā arī eksportēja uz Poliju, Kubu un Mongoliju. Kopš 1997. gada kombināta teritorijā darbojas SIA „Klippan Saule”, kas ražo pledus, segas, pārklājus, dziju, vilnas kārsumu un pončo no Jaunzēlandes vilnas.
1996. gada 5. jūnijā –	Koncertu Latvijas Nacionālajā operā sniedza pasaules opermākslas zvaigzne Montserata Kabaljē.
1999. gada 5. jūnijā –	Esplanādē notika „Krievu sabiedrības Latvijā” rīkots kultūras pasākums, kas veltīts Aleksandra Puškina 200. dzimšanas dienai.
2001. gada 5. jūnijā –	Rīgā notika NATO kandidātvalstu bruņoto spēku komandieru sanāksme.
1996. gada 6. jūnijā –	Pie valdības ēkas piketēja aptuveni 50 tirgus darbinieki ar prasību valdībai atcelt līdz 31.augustam lēmumu par kases aparātu ieviešanu Latvijas tirgos.
1997. gada 6. jūnijā –	Naktī Pērkonkrusta dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.
2001. gada 6. jūnijā –	Notika Eiropas diplomu atzīšanas jeb tā saucamās Lisabonas konvencijas Starptautiskās komitejas sēde.
1865. gada 7. jūnijā –	Tika dibināta Rīgas vācu amatnieku biedrība. 1872. gada 15.septembrī sākās mācības jaunajā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā, kas laika gaita pārtapa pār Rīgas Celtniecības koledžu.
2001. gada 7. jūnijā –	Krastmalā tika atklātas 21. Starptautiskās Hanzas dienas, kas bija viens no Rīgas 800 gadu svinību lielākajiem starptautiskajiem notikumiem, ar plašu un daudzveidīgu programmu ievadot jubilejas vasaru. Tajās piedalījās pārstāvji no 109 Hanzas pilsētām. Kopš 2000. gada septembra Rīgas pilsēta ir oficiāla Hanzas pilsētu apvienības dalībpilsēta.
2003. gada 7. jūnijā –	Latviešu studentu korporācija „Selonija” rīkoja sava atjaunotā nama Stabu ielā 17 iesvētīšanu un atklāšanu. Selonija ir vecākā latviešu studentu korporācija Latvijā, kas bija dibināta 1880. gada 24. novembrī pie Rīgas Politehnikuma.
1817. gada 8. jūnijā –	Tika atklāts un publiskai lietošanai nodots Vērmanes dārzs, kas ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir otrais vecākais Rīgas publiskais parks.
1896. gada 8. jūnijā –	Tika atklāta satiksme pār pontonu tiltu, kas savienoja Vecrīgas Grēcinieku ielas galu ar Klīversalu un Jelgavas ceļu un atradās tagadējā Akmens tilta vietā.
1903. gada 8. jūnijā –	Tika atklāts Grīziņkalna parks un "Apollo" teātris tajā. 1905. gada revolūcijas laikā parkā bieži norisinājās strādnieku sapulces un plaši strādnieku mītiņi.
2000. gada 8. jūnijā –	Mežaparka Lielajā estrādē pirmo reizi koncertēja grupa „Pet Shop Boys”.
1313. gada 9. jūnijā –	Livonijas pilsoņu karā Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru.
1601. gada 9. jūnijā –	Poļu–zviedru karā zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.
1895. gada 9. jūnijā –	Arkādijas parkā tika atvērts vasaras teātris „Arkādija”. Pavisam 1895.gada vasarā teātrī „Arkādija” notikušas 11 izrādes.
1864. gada 10. jūnijā –	Tika likti pamati Vecajai Ģertrūdes baznīcai.
1937. gada 10. jūnijā –	Atklāja gaisa satiksmi starp Rīgu un Liepāju.
1998. gada 10. jūnijā –	Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds uzsāka ziedojumu vākšanu Brīvības pieminekļa atjaunošanai.
1999. gada 10. jūnijā –	Saeimas deputāti nobalsoja par Rīgas Aviācijas universitātes satversmes apturēšanu. Univeristātes pastāvēšanu līdz 1999.gadam iezīmēja vairāki skandāli.
1999. gada 10. jūnijā –	Prāgas ielā SIA „Spēks - R” atklāja pirmo daudzstāvu autostāvvietu Rīgā, šodien neoficiāli saucāmo par tirdzniecības centru „Titāniks”. 2022. gadā ēku nojauca, lai atbrīvotu vietu Rail Baltica celtņu izbūvei.
2000 . gada 10. jūnijā –	Ļaunprātīgi spridzinot dzelzceļa sliedes nogranda sprādziens starp Brasas un Zemitānu stacijām.
2000. gada 10. jūnijā –	Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu, pirmo reizi notika F1 ātrumlaivu pasaules čempionāta posms.
1922. gada 11. jūnijā –	Rīgā sākusies 2. starptautiskā rūpniecības izstāde.
1927. gada 11. jūnijā –	Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots Jaunciems.
1936. gada 11. jūnijā –	Ministru kabinets pieņēma likumu par Uzvaras laukuma izbūvi.
1998. gada 11. jūnijā –	Notika pirmais Rīgas operas festivāls, kas vēlāk kļuva par ikgadējo tradīciju un ik vasaru noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar aizvadītā muzikālā gada spilgtākajiem notikumiem.
2004. gada 11. jūnijā –	Vaļņu ielā 3 daļēji sabruka piecstāvu ēka. Veicot būvniecību, neizturēja pagaidu konstrukcijas ēkas 5.stāvā.
1298. gada 12. jūnijā –	Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali Ēriku VI (Erik Menved) līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni.
1522. gada 12. jūnijā –	Svētā Pētera baznīcā Rīgā notika reformācijas piekritēja Andreasa Knopkena disputs ar franciskāņu mūkiem.
1995. gada 12. jūnijā –	Pēc 55 gadu pārtraukuma Rīgas pilī tika atjaunota Valsts prezidenta rezidence.
1330. gada 13. jūnijā –	Tika uzsākta Rīgas pils celtniecība tagadējās pils vietā Daugavas krastā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā uzcelt jaunu. Pils kļuva par Livonijas ordeņa rezidenci.
1937. gada 13. jūnijā –	Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis Saules dārzā Mežaparkā atklāja plašākos Latvijā rīkotos bērnu svētkus.
1855. gada 14. jūnijā –	Atklāja Rīgas-Daugavpils telegrāfa līniju. Sākumā Siemens un Halske Morse telegrāfi tika uzstādīti tikai Rīgā, Krustpilī un Daugavpilī. Vēlāk telegrāfi nonāca katrā Latvijas dzelzceļa stacijā.
1882. gada 14. jūnijā –	Pilnībā izdega Pirmā Rīgas pilsētas teātra iekštelpas.
1941. gada 14. jūnijā –	No Rīgas uz Sibīriju deportēja 3 904 iedzīvotājus. Torņakalna un Šķirotavas dzelzceļa stacijas kalpoja kā izsūtīšanas punkti. Ceļā un vēlāk nometnēs un nometinājuma vietās liela daļa deportēto nomira. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc 1956. gada februāra PSKP kongresa, un atgriešanās pēc 1957. gada.
1987. gada 14. jūnijā –	Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa „Helsinki-86” organizēja publisku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot padomju deportāciju upurus.
1988. gada 14. jūnijā –	Pirmo reizi notika oficiāls mītiņš masu deportāciju upuru piemiņai pie Politiskās izglītības nama (tagad Kongresu nama), pēc tam pie Brīvības pieminekļa.
2001. gada 14. jūnijā –	Pie Torņakalna dzelzceļa stacijas tika atklāts piemineklis Komunistiskā terora upuru piemiņai.
1865. gada 15. jūnijā –	Esplanādes laukumā atklāja pirmo Baltijas lauksaimniecības izstādi.
1920. gada 15. jūnijā –	Notika pirmā tautas skaitīšana Latvijā. Rīgā reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
1929. gada 15. jūnijā –	Plašākai publikai tika atvērts Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs Kandavas ielā 2.
2000. gada 15. jūnijā –	Rīgas Kongresu namā sākās 1. Baltijas reklāmas festivāls „Golden Hammer 2000”.
2001. gada 15. jūnijā –	Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāja Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas piepilsētas zāli.
1998. gada 16. jūnijā –	Naktī mājai, kas atrodas Rīgas sinagogas sētas pusē, sienas tika apzīmētas ar fašistiskiem un antisemītiskiem simboliem.
2005. gada 16. jūnijā –	Ķīpsalas hallē koncertēja „Moby” – ir amerikāņu mūziķis, dziesmu autors, dziedātājs, producents un dzīvnieku tiesību aktīvists.
1589. gada 17. jūnijā –	Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra Rīgai privilēģijas.
1880. gada 17. jūnijā –	Rīgā Jēkaba laukumā Iekšrīgā (vai Vecrīgā) sākās un norisinājās 4 dienas II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedrība.
1940. gada 17. jūnijā –	Latvijā un Rīgā ienāca Sarkanās armijas daļas, ieņemot pozīcijas svarīgākajos ielu krustojumos un stratēģiskos objektos, kam vēlāk sekoja Latvijas pievienošana Padomju savienībai.
1888. gada 18. jūnijā –	Rīgā sākās III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki Rīgas esplanādē. Pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījās arī kori no Latgales.
1926. gada 18. jūnijā –	Rīgā sākās VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas bija pirmie svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem. Daudzie koncerti un mākslas pasākumi notika dažādās vietās, bet kopkoncerti skanēja svētkiem uzceltā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.
1938. gada 18. jūnijā –	Rīgā sākās IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā. Piedalījās 10 000 dziedātāju un vairāk kā 100 000 klausītāju. Svētku protektors bija Kārlis Ulmanis.
1989. gada 18. jūnijā –	Rūpnīcā VEF izcēlās ugunsgrēks, kur izdega aptuveni 1000 kvadrātmetri.
1989. gada 18. jūnijā –	Rīgā sākās 1. Vispasaules latviešu ārstu kongress. Tajā piedalījās 6000 mediķu no visas pasaules, tai skaitā vairāk nekā 1000 medicīnas māsu no Latvijas un ārvalstīm.
1999. gada 18. jūnijā –	Rīgas kinostudijas teritorijā Šmerļa ielā 3 izcēlās ugunsgrēks, kurā pilnībā izdega rekvizītu noliktava un cieta blakus esošā māja.
1890. gada 19. jūnijā –	Par Rīgas pilsētas galvu tika ievēlēts vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un tirgotājs Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (vācu: Ludwig Wilhelm Kerkovius). Viņa vadības laikā Rīgā uzplauka rūpniecība, pieauga iedzīvotāju skaits, bija celtniecības „bums”. Šajā laika posmā tika izveidota pilsētas bibliotēka rātsnamā, sāka celt tolaik Rīgas pilsētas 2. teātri (tagadējo Nacionālo teātri). Tika uzceltas vairākas sabiedriskas celtnes, izveidoti parki. Savā amatā bija līdz 1901. gadam, kad viņu nomainīja Džordžs Armitsteds (angļu: George Armitstead).
1910. gada 19. jūnijā –	Rīgā sākās V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu. Sākotnēji svētkus bija paredzēts rīkot 1904. gadā, bet šo nodomu izjauca krievu-japāņu karš. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas latviešu tautiskuma kustība atradās pamiruma stāvoklī, tāpēc svētkos bija tikai 2300 dziedātāju, kuri dalījās 82 koros.
1913. gada 19. jūnijā –	Notika Rīgas Meža kapu iesvētības. Rīgā šodien tā ir viena no plašākām, mākslinieciski izteiksmīgākām un vēsturiski nozīmīgākām apbedījumu vietām Latvijā, kur apglabāti daudzi zināmi Latvijas politiķi, mākslinieki, militārpersonas, zinātnieki un citas sabiedrībā labi pazīstamas personas.
1998. gada 19. jūnijā –	Mazajā ģildē Amatniecības kamera pirmo reizi atjaunotajā Latvijas Republikā izsniedza diplomu zirgu kalējam.
2002. gada 19. jūnijā –	Skonto stadionā koncertturnejā „Respect Yourself” uzstājas mūziķis Džo Kokers.
1816. gada 20. jūnijā –	Nodibināja Rīgas Biržas komiteju, kas vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības (līdz Rīgas Fabrikantu biedrības nodibināšanai 1905. gadā) darījumu operācijas, piedalījās Rīgas ostas izbūvē, iegādājās tvaikoņus un bagarus, ierosināja dzelzceļa līniju Rīga–Daugavpils–Vitebska un Rīga–Jelgava izbūvi, kā arī telegrāfa līnijas izbūvi starp biržu un Bolderājas loču staciju. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas biržas banku. 1844. gadā tā savā aprūpē pārņēma navigācijas skolu. Ar komitejas atbalstu 1862. gadā bija nodibināts Rīgas Politehnikums, 1901. gadā – Rīgas Komercskola un citas skolas. 1939. gada 10. jūlijā komiteja darbību izbeidza.
1931. gada 20. jūnijā –	Rīgā sākās VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē. Dziesmu svētkos piedalījās 282 kori ar 11 853 dziedātājiem.
2013. gada 20. jūnijā –	Rekonstrukcijas laikā ar atklātu liesmu aizdegās Rīgas pils. Kopumā ugunsgrēka rezultātā tika nopostīta aptuveni 3200 kvadrātmetru liela platība. Gandrīz pilnībā izdega Sarkanā zāle, bojātas tika arī citas zāles, bet visvairāk cieta tā Rīgas pils daļa, kurā atradās Valsts prezidenta kanceleja.
2001. gada 21. jūnijā –	11. novembra krastmalā Poļu gātes galā atklāja atjaunoto Lielā Kristapa statuju. Lielais Kristaps bija viens no senās Rīgas simboliem.
2004. gada 21. jūnijā –	Pēc divu gadu rekonstrukcijas darbiem svinīgi tika atklāta Latvijas Nacionālā teātra atjaunotā ēka. Rekonstrukcijā, kas izmaksāja gandrīz astoņus miljonus latu, pilnībā atjaunota ēkas fasāde, iekštelpas, uzbūvēta piebūve, iegādātas jaunas mēbeles un izveidots interjers.
1329. gada 22. jūnijā –	Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas pilim (vācu: Alt-Dünamünde), taču ieņemt to nespēja. Pēc pusgada 1330. gadā Rīga kapitulē un kļūva atkarīga no Livonijas ordeņa.
1867. gada 22. jūnijā –	Tika likvidēts Rīgas cietoksnis Citadele, kas bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
1901. gada 22. jūnijā –	Ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (šodien Kronvalda parks) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim
1941. gada 22. jūnijā –	Sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Vācijas kara aviācija Luftwaffe lidmašīnas sabombardēja Spilves lidostas angārus.
2006. gada 22. jūnijā –	Esplanādē tika atklāts Latvijas nacionālā karaspēka pirmā komandiera pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis.
1759. gada 23. jūnijā –	Latviešu mastu brāķētājs Jānis Šteinhauers (vācu Johann Steinhauer) Zasumuižā (vācu Sassenhof) aizsāka Zāļu vakara svinēšanas tradīciju.
2009. gada 23. jūnijā –	Sākot ar 2009. gada 23.jūniju līgošanas tradīcija Dzegužkalnā ir atjaunota un Dzegužkalns kļūst par tradicionālo Jāņu svinēšanas vietu Rīgā, kur tiek ievērotas latviešu tautas senās tradīcijas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, papardes zieda meklēšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu.
2009. gada 24. jūnijā –	Sākot ar 2009. gada 23.jūniju līgošanas tradīcija Dzegužkalnā ir atjaunota un Dzegužkalns kļūst par tradicionālo Jāņu svinēšanas vietu Rīgā, kur tiek ievērotas latviešu tautas senās tradīcijas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, papardes zieda meklēšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu.
1990. gada 25. jūnijā –	Rīgā sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets.
1998. gada 25. jūnijā –	Rīgā notika 2. Pasaules latviešu virsnieku saieta dalībnieku gājiens, kur piedalījās Latvijas armijas, bijušo dažādu ārvalstu armiju, kā arī Nacionālo bruņoto spēku virsnieki.
2003. gada 25. jūnijā –	Stājās spēkā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību.
1712. gada 26. jūnijā –	Krievijas cars Pēteris I par Rīgas rātes locekli iecēla īpašu virsinspektoru – dēvētu arī par rātes prezidentu – Maskavas tirgotāju Iļju Isajevu.
1721. gada 26. jūnijā –	Pēc Krievijas cara Pētera I pavēles sāka veidot vecāko Rīgas parku Pirmo Ķeizardārzu vai tagadējo Viesturdārzu.
1873. gada 26. jūnijā –	Rīgas Latviešu biedrības namā atklāja Pirmos vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, ko rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Svētkos piedalījās 46 kori ar kopējo dziedātāju skaitu – 1003.
1941. gada 26. jūnijā –	Pēc LPSR VDK pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos. Nāves spriedumu parakstījis S. Šustins.
2000. gada 26. jūnijā –	Rīgā sākās VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur piedalījās 30 000 dalībnieki. Pirmoreiz notika vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā, bet noslēguma koncerts notika Mežaparkā.
2014. gada 26. jūnijā –	Oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1 Mežaparkā. Ēkā strādā vairāk nekā 2500 darbinieku no dažādām VID struktūrvienībām, kā arī atrodas klientu apkalpošanas centrs.
1990. gada 27. jūnijā –	Rīgā Sarkandaugavā atklāja Latvijas kultūras muzeju „Dauderi”. Muzeja kolekciju veidoja numismātika, faleristika, armijas formas tērpi un to piederumi, tiesnešu un pilsētas galvu amatu ķēdes, saktas un tautas tērpi, mākslas darbi un citi priekšmeti.
1993. gada 27. jūnijā –	Rīgā sākās XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki. Kopkora koncerti notika Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Pirmo reizi dziesmu svētkos tik plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Kopkorī bija 13 000 dziedātāju, bet deju svētku koncertos piedalījās 10 746 dejotāji.
2003. gada 27. jūnijā –	Rīgā sākās XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki. Kopkora koncerti notika Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” un Sporta manēžā notika Deju svētki. Pirmo reizi kopā ar Latvijas popmūziķiem svētkos dziedāja 43 Latvijas jauniešu kori.
1984. gada 28. jūnijā –	Rīgā sākās V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās 19 000 dalībnieki. Svētki bija veltīti Vladimira Ļeņina 115. dzimšanas dienai.
1524. gada 29. jūnijā –	Uz trim gadiem par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans VII Blankenfelds (vācu: Johannes Blankenfeld). Viņš izcēlās ar labu juridisko izglītību un plašiem sakariem Vācijas ķeizara un Romas pāvesta galmos. Pēc ievēlēšanas par arhibīskapu mēģināja nostiprināt arhibīskapa absolūto varu, pretoties reformācijas kustībai un nonāca konfliktā ar Livonijas mestru Valteru fon Pletenbergu (vācu: Wolter von Plettenberg).
1935. gada 29. jūnijā –	Rīgā sākās latviešu - igauņu - lietuvju tuvināšanās kongress.
1941. gada 29. jūnijā –	Vācijas bruņotie spēki (Vērmahts) ieņēma Rīgas Pārdaugavu. Vecrīgas bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki arhitektūras pieminekļi – Svētā Pētera baznīca, Rātsnams, Melngalvju nams un apkārtējās vēsturiskās ēkas. Naktī Latvijas PSR valdība un LKP Centrālā Komiteja kopā ar Sarkanās armijas daļām pa Vidzemes šoseju no Rīgas bēga uz Valku.
1998. gada 29. jūnijā –	Rīgā sākās XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” un Sporta manēžā notika Deju svētki. Pirmo reizi dziesmu svētkos tik plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Kopkorī bija 13 402 dziedātāji, bet deju svētku koncertos piedalījās 10 659 dejotāji.
2001. gada 29. jūnijā –	Rīgas Svētā Pētera baznīcā tika atklāts un iesvētīts atjaunotais baznīcas altāris. Iepriekšējais 1853.gadā Ķelnē izgatavotais altāris bojā gāja ugunsgrēkā 1941. gadā Rīgas apšaudes laikā.
2005. gada 29. jūnijā –	Pie Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuves atklāja pieminekli, kas veltīts bijušās koncentrācijas nometnas „Riga-Kaiserwald” un tās papildnometnēs ieslodzītajiem. Tā bija viena no lielākajām koncentrācijas nometnēm Latvijā, kur sākotnēji tika izvietoti dzīvi palikušie ebreji no Daugavpils, Liepājas un Rīgas geto.
1941. gada 30. jūnijā –	Vācijas bruņotie spēki (Vērmahts), izvēršot uzbrukumu Rīgai, ieņēma Daugavas tiltus, bet Sarkanā armija veica pretuzbrukumu pie Rīgas autoostas. Pilsētas apšaudēs tika nopostīta liela Vecrīgas daļa.
1990. gada 30. jūnijā –	Rīgā sākās XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Kopkora koncerti notika paplašinātajā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Svētkos tika plaši lietoti Latvijas valsts sarkanbaltsarkanie karogi. Kopā svētkos piedalījās 35 438 dalībnieki. Kopkorī dziedāja gan Latvijas, gan trimdas latvieši. Kopkoris pirmo reizi kopš 1940. gada Latgales Dziesmu svētkiem dziedāja Baumaņu Kārļa sacerēto Latvijas himnu „Dievs, svētī Latviju”.
1998. gada 30. jūnijā –	Svinīgi tika atklāta lidostas „Rīga” rekonstruētā fasādes daļa, kas būtiski uzlaboja pasažieru pārvietošanos lidostā.
2013. gada 30. jūnijā –	Rīgā sākās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētku četri koncerti. Arēnā „Rīga” skanēja vokāli simfoniskās mūzikas koncerts. Svētkos piedalījās 40 600 dalībnieki un tos apmeklēja ap 500 000 skatītāju.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.