Bijusī Rīgas Sarkandaugavas sākumskola 2008.gadā ziemā

Neskatoties uz to, ka 20. gs 20. un 30. gados Sarkandaugava bija liels "ciems", tur atradās arī vairākas skolas, gan latviešu, gan mazākumtautību. Tilta ielā 1 atradās Rīgas pilsētas bērnu dārzs un pirmskola, kā arī zīdaiņu grupiņa. Skolā bija 2 klases/ grupas un kopā to apmeklēja 45 bērni un strādāja 4 skolotāji.¹

Patversmes ielā 8 atradās Rīgas pilsētas bērnu patversme, kurā bija 3 klases un 1925./1926. gadā to apmeklēja 82 skolēni un strādāja 4 skolotāji.²

Duntes ielā 28 atradās Rīgas pilsētas b. pat. pirmskola, kur bija pirmās trīs klases. Pavisam skolā bija 4 klases 93 skolnieki un 5 skolotāji.³

Bijusī 28. Vidusskolas ēka 1967.gadā

Patversmes ielā 17 atradās Rīgas pilsētas 21. pamatskola, kur mācības notika no 1. līdz 5. klasei. Pavisam 1925/1926. g skolā mācījās 195 skolēni un bija 10 skolotāji.⁴ Interesantas ir Sk. Ozolas kundzes atmiņas par saviem skolas gadiem no 1934. - 1942. gadam. Mācoties skolā viņa nekad nebija dzirdējusi, ka pēc arhitekta Šmelinga projektētā romantizētā jūgendstilā būvētās ēkas ieguvuši visi Rīgas rajoni, arī rūpniecības rajons Sarkandaugava. Toreiz nerunāja, ka šo vērienīgo projektu realizēja Rīgas galva Džordzs Armisteds 20. gs sākumā. Skolas būvēja vadoties pēc modernākajām prasībām. Skolas 3. stāvā atradās direktora dzīvoklis un telpas mācību inventāram, 2. stāvā bija klases, 1. stāvā - klases, skolotāju istaba un liela zāle ar skatuvi, pagrabstāvā bija garderobe, ēdamistaba, virtuve, skolas apkalpotāju dzīvoklis.

Rīgas 18. vakara vidusskola Sīmaņa ielā 14/16 2008.g.

Skolas klasēs un zālē bija dēļu grīda, koridoros, kaut kas līdzīgs asfaltam no rupjākas konsistences masas, kuru tīrīja ar eļļas sukām. Sienas visās telpās bija krāsotas eļļas krāsā. Pavasarī, tīrības nedēļas laikā, skolēniem pašiem bija jāmazgā sienas, bet grīdas un logus tīrīja skolas apkalpotāji. Skolas pagrabā atradās centrālapkures telpas. Katlu māja bija viena no mīļākajām skolēnu vietām skolā, kur varēja aprunāties ar kurinātāju, jeb kā viņu vienkārši sauca par onkulīti. Bet, lai dotos uz skolēnu iemīļoto vietu, vajadzēja kādu īpašu iemeslu, tāpat iet nevarēja un parasti devās pēc tintes. Onkulītis visas skolas vajadzībām gatavoja melnu tinti, un to nevajadzēja pirkt.⁵

Puškina licējs 2008.g.

Lūk, ko sirmā kundze stāsta par saviem kādreizējiem skolotajiem: Es mācījos pārmaiņu laikā, kad pensijā aizvadīja sirmo skolas direktoru Ūsiņa kungu un arī viņa vecos apkalpotājus Zeltiņus. Darbu skolā sāka direktors Ozoliņš un apkopēju ģimene Eglīši, ienācēji no laukiem, kam sākumā radās dažādas problēmas ar centrālapkuri, un tintes izgatavošanu. Direktors Ozoliņš tam laikam diezgan modernā veidā pasniedza ticības mācību, Karlova jaunkundze mācīja rakstīšanu un lasīšanu, pirmskolas klasēs rēķināšanu mācīja Mangeles kundze, kā arī rokdarbus meitenēm. Vecākās klasēs matemātiku mācīja Fogela kungs, kas bija aizkustinoši laipns un pacietīgs, kā arī vadīja mazpulku organizāciju. Skolotāja Bergina-Branberga - glītrakstīšanu, zīmēšanu, uztura mācību un mājturību. Viņa ļoti aktīvi centās skolēniem stāstīt par vitamīnu, kas tajā laikā bija nepopulāri, nozīmi. Kilbloka jaunkundze bija vēstures skolotāja. Liepiņš bija zēnu klašu skolotājs un vadīja vienlaicīgi arī Jaunatnes Sarkanā Krusta organizāciju, mācīja veselības mācību un pirmās palīdzības sniegšanu. Skolotāju Egli Ozolas kundze atceras kā zooloģijas skolotāju, kas teica, ka bērni ir kaitīgi dzīvnieki. Dziedāšanu mācīja tā laika slavenība Eduarts Ramats, dziedāšanas mācību grāmatu autors, lielisks koncertējošs baritons, mūzikas kritiķis. Skolas kori pat aicināja dziedāt uz radiofonu.⁶ Interesanti bija tas, ka zēni un meitenes kopā mācījās tikai pirmajā un pēdējā klasē, pārējā laikā bija nodalītas zēnu un meiteņu klases.⁷

Skolnieces liecības 1936.g

Sarkandaugavieši Rīgas 21. pamatskolu sauca vienkārši par Podnieka skolu. Vācu okupācijas laikā skola mainīja nosaukumu uz Ozolaines 41. pamatskola.

Tomēr, Sarkandaugavā neatradās tikai latviešu skolas, bet bija arī minoritāšu mācību iestādes. Tā, Allažu ielā 4 no 1923. gada darbojās pilsētas 2. poļu pamatskola. 20. gs 20. gadu sākumā un vidū, tur izvietojās arī pilsētas 6. vakara pamatskola un papildu skola 1924. gadā tur iekārtoja Latviešu Sieviešu nacionālās līgas sekcijas "Māte un bērns" bērnu veselības kopšanas punktu. 20. gs 20. gados tur atradās arī policijas kārtībnieku kazarmas. Padomju gados ēkā iekārtoja Iekšlietu ministrijas kopmītnes. Kopš 90. gadu vidus ēka vairs netiek izmantota.⁸

Skolnieces liecības 1936.g.

Sīmaņa ielā 14/16, pirms 1. pasaules kara, Provodņika celtā ēku kompleksā, atradās 2. poļu pamatskolas pirmās 4 klases. Pārejās bija Allažu ielā. Tajā pašā ēkā kādu laiku atradās arī lietuviešu skola un baltkrievu skola. Minoritāšu skolas Sarkandaugavā veidojās laikā, kad valdībā darbojās Rainis, valdīja pat teiciens "Raiņa laika skolas".⁹

Skolnieces pēc sporta dienas Rīgas 28.vidusskolas veca ēka no pagalma puses 1966.g.

Sarkandaugavā bija arī viena privātskola, Rudzīša privātskola, kas atradās Tilta ielā blakus 5. namam, no ielas skatoties, neiedomājami šaura celtne. Iespējams, ka ēka bija izvirzījusies arī pagalmā un no ielas tās daļa nebija redzama. Ēka nojaukta 1937. gada laikā. Rudzīša skolas telpās kādu laiku bija arī lietuviešu skola. Rudzītis bija viens no lielākajiem mecenātiem Sarkandaugavā, par viņa personīgajiem līdzekļiem tika uzcelta arī kapliča pie Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcas.¹⁰