Ielas :: Atgāzene :: Cita Rīga
2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image
Latvian Russian
/
Apkaimju vēsture
ĀgenskalnsAndrejsalaAtgāzeneAvotiBerģiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDārziņiDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJaunciemsJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisMūkupurvsPļavniekiPurvciemsRumbulaSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecāķiVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2020-09-25

Atgāzenes ielas

Adulienas iela, 02.08.2020.
Adulienas iela

Adulienas iela sākas krustojumā ar Robežu ielu Torņakalna apkaimē, iziet zem Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju un beidzas pie Dzelzceļa ielas. Šī iela izveidota 1902. gadā ar nosaukumu Adlienas iela (Адленская улица), 1923. gadā tā pārdēvēta par Adulienas ielu. Ielas kopējais garums abās apkaimēs ir 222 metri. Aduliena ir apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā.

Atgāzenes iela, 02.08.2020.
Atgāzenes iela

Atgāzenes iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas krustojumā ar Dīķa ielu. Iela ir bruģēta, un tā divas reizes pagriežas par aptuveni 90 grādiem. Izveidojusies jau 19.gs. beigās kā Atgāzenes ceļš (Атгазенская дорога), bet 1902. gadā tā tika pārsaukta par Atgāzenes ielu (Атгазенская улица). 1902. gada Rīgas pilsētas oficiālajā kartē nosaukums ierakstīts sarkanā krāsā – privāta iela. Iela izveidojusies uz Atgāzenes muižas zemes. Atgāzenes ielā 26 atrodas Rīgas Igauņu skolas ēka. Ielas garums ir 505 metri.

Ābolu iela, 02.08.2020.
Ābolu iela

Ābolu iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Tā izveidota 1902. gadā ar nosaukumu Bērzumuižas iela (Берсгофская улица), bet 1924. gadā pārsaukta par Ābolu ielu. Ābolu iela sakrīt ar Rīgas robežu ar Mārupes novadu. Ābolu ielā 25 atrodas Korejas republikas goda ģenerālkonsuls. Ielas garums ir 400 metri.

Bārbeles iela, 02.08.2020.
Bārbeles iela

Bārbeles iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Tā izveidota 1902. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Барбернская улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 422 metri. Bārbele ir Vecumnieku novada ciems, atrodas 29 km no Bauskas un 68 km no Rīgas.

Bikstu iela, 02.08.2020.
Bikstu iela

Bikstu iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Tā izveidota 1902. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Бикстенская улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 454 metri. Biksti ir ciems Dobeles novada Bikstu pagastā, 22 km no Dobeles un 86 km no Rīgas.

Briņģu iela, 02.08.2020.
Briņģu iela

Briņģu iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un savienojoties ar Dīķa ielas turpinājumu paralēli Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijai. Tā ir izveidota 1902. gadā ar nosaukumu Briņķu iela (Бринкенская улица), bet 1923. gadā tā tika pārdēvēta par Briņģu ielu. Ielu šķērso biznesa augstskola Turība, kas to sadala divās savstarpēji nesavienotās daļās. Ielas garums ir 267 metri. Latvijā ir divas apdzīvotas vietas ar nosaukumu Briņģi, viena – Vecpiebalgas novada Inešu pagastā, otra – Raunas novada Drustu pagastā.

Dīķa iela, 02.08.2020.
Dīķa iela

Dīķa (arī Dīķu) iela sākas Torņakalna apkaimē krustojumā ar Robežu ielu un beidzas krustojumā ar Graudu ielu pie Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Ielu šķērso Kārļa Ulmaņa gatves pārvads, kas to sadala divās savstarpēji nesavienotās daļās. Iela krustojas ar Ģimnastikas, Atgāzenes, Dzelzceļa un Priedkalna ielām. Iela šķērso Mārupītes pieteku Bieriņgrāvi. Atgāzenes robežās Dīķa iela izveidota 1921. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Dīķa ielā 11 laika posmā no 1922. – 1926. gadam dzīvoja Rainis un Aspazija. Ielas garums ir 1087 metri.

Dzelzceļa iela, 02.08.2020.
Dzelzceļa iela

Dzelzceļa iela sākas krustojumā ar Robežu ielu Torņakalna apkaimē, tās neliela daļa iziet zem Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju, tālāk iet paralēli dzelzceļa līnijai Rīga—Jelgava, krustojas ar Dīķa ielu un turpinās Bieriņu apkaimē. Iela izveidota 19.gs. beigās ar savu tagadējo nosaukumu (Железнодорожная улица). Ielas kopējais garums ir 1325 metri.

Graudu iela, 02.08.2020.
Graudu iela

Graudu iela ir Atgāzenes apkaimes maģistrāla iela ar intensīvu satiksmi un dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava pārbrauktuvi. Tā sākas krustojumā ar Ķekavas un Ziepju ielu Ziepniekkalna apkaimē un beidzas krustojumā ar Dzelzceļa ielu pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Graudu iela izveidota ap 1887. gadu ar tagadējo nosaukumu (Зерновая улица). 1938. gadā Graudu ielai ir pievienota Birģeļmuižas iela. Ielas kopējais garums ir 2395 metri.

Ģimnastikas iela, 02.08.2020.
Ģimnastikas iela

Ģimnastikas iela sākas krustojumā ar Vaiņodes ielu kā Tadaiķu ielas turpinājums Ziepniekkalna apkaimē. Atgāzenes apkaimē iela krustojas ar Vienības gatvi, Dīķa un Dzelzceļa ielām, tālāk šķērso dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava un beidzas Bieriņu apkaimē. Ģimnastikas iela tika izveidota 1885. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Гимнастическая улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas kopējais garums ir 1162 metri. Ģimnastika ir sinonīms vārdam vingrošana.

Kaplavas iela, 02.08.2020.
Kaplavas iela

Kaplavas iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Kaplavas iela tika izveidota jau 1902. gadā ar nosaukumu Bornes iela (Борнская улица). 1923. gadā tā tika pārdēvēta par Koplavas ielu, bet 1938. gadā ieguva Kaplavas ielas nosaukumu. Ielas garums ir 435 metri. Latvijā ir trīs apdzīvotas vietas ar nosaukumu Kaplava – vienā ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā, otrā ir ciems Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, bet trešā ir ciems Kokneses novada Kokneses pagasta.

Priedkalna iela, 02.08.2020.
Priedkalna iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.

Kārļa Ulmaņa gatve, 02.08.2020.
Kārļa Ulmaņa gatve

Kārļa Ulmaņa gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un viena no svarīgākajām un garākajām ielām Pārdaugavā. Ielas kopējais garums ir 11932 metri, tā pilnībā tika pabeigta 1981. gadā un ieguva Ernsta Tēlmaņa ielas nosaukumu (улица Эрнста Тельмана). 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi. Iela norobežo Atgāzenes apkaimi no Torņakalna.

Ernests Tēlmanis bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras republikā. Kārlis Ulmanis bija politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs, bijis vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents un pēdējais pirmās Latvijas brīvvalsts prezidents.

Vienības gatve, 02.08.2020.
Vienības gatve

Vienības gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un viena no svarīgākajām ielām Pārdaugavā. Tā sākas krustojumā ar Jelgavas ielu Torņakalna apkaimē un beidzas līdz ar Rīgas robežu. Iela ir izveidota 19. gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu, iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas veda no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Ielas celtniecības darbi sākās 1830. gadā. Agrākais šī ceļa sākums Torņakalnā ir Jelgavas iela. Līdz 1935. gadam Vienības gatvi sauca par Jelgavas šoseju. Sākotnēji Vienības gatve bija savienota ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pārvirzīts līdz Jelgavas ielai. Vienības gatves garums ir 6504 metri.

Ārējās saites


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls


dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas apkaimēs
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
SIA ExsoBalt
EuroPanels

© 2007-2021 Cita Rīga Par projektu | Kontakti | Meklēt portālā | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey