Dzelzceļš

Rīgas centrālā dzelzceļa stacija

Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā sāka attīstīties 19. gs. 60. gados. Pirmās Dzelzceļa stacijas celtniecība Rīgā sākās jau 1858. gadā, bet stacijas celtniecība tika pabeigta jau 1860. gadā. Stacijā bija tikai divi peroni un četras dzelzceļa sliedes starp tiem. Stacijas pirmajā stāvā bija pasažieru telpas, bet otrajā stāvā Rīgas – Orlas dzelzceļa kanceleja, mobilizācijas daļa un juridiskā daļa. Labajā spārnā atradās telegrāfs, stacijas priekšnieka kantoris, stacijas komandanta kanceleja, kreisajā spārnā - pasts un žandarmu policijas kantoris.

Rīgas centrālā stacija 1934.gadā Avots: Dzelzceļa vēstures muzejs

1878. gadā Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa stacija kļuva par „Rīga I”, bet Rīgas – Bolderājas dzelzceļa stacija par „Rīga II”. Attīstoties dzelzceļam un tā nozīmībai ekonomikā, dzelzceļa stacijas nepārtraukti tika pārbūvētas un paplašinātas, lai pielāgotos jaunajām prasībām. „Rīga I” tika pārbūvēta laika posmā no 1884.-1885. gadam pēc H. Šēla projekta, kad tika piebūvēti trīsstāvu nami un uzlabotas uzgaidāmās telpas. Dzelzceļa staciju „Rīga I” paplašināja arī 1892. gadā, kad tika atklāta satiksme Rīgas – Pleskavas dzelzceļa līnijā.

Rīgas centrālā stacija 1957.gadā Avots: Dzelzceļa vēstures muzejs

1902. gadā tika izstrādāts Rīgas dzelzceļa pārbūves plāns, kā rezultātā tiktu izveidota viena dzelzceļa stacija visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem. Līdz 1. Pasaules kara sākumam projekts tika realizēts tikai daļēji; „Rīga I”, kļuva par Rīgas centrālo dzelzceļa staciju, bet pati stacijas ēka netika pabeigta. Jauns stacijas projekts tika izstrādāts tikai 1937. gadā, bet arī šī projekta realizāciju pārtrauca Otrais pasaules karš.

Rīgas stacijas vecā un jaunā ēka, 1960.g. Avots: Dzelzceļa vēstures muzejs

Pēc Otrā pasaules kara vecā stacijas ēka tika gandrīz pilnībā nojaukta un 1960.-1965. gadā tika atklāta jaunā stacija, kas gadu gaitā piedzīvojusi vairākas pārbūves. Tagad Centrālā stacija iekļaujas t/c „Origo” sastāvā.

Pie jaunās dzelzceļa stacijas 1965. gadā atklāja arī Stacijas pulksteni, kas tolaik vienlaikus kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 20.gs. 70-to gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, bet 2002.-2003. gadā Stacijas laukuma pārbūves laikā, vecais pulkstenis tika nojaukts un vietā tika uzbūvēts jauns, tikpat augsts, ar stiklotu piebūvi un kafejnīcām.