Bišumuižas ielu tīklojums

Bauskas iela

Bauskas iela ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām Pārdaugavas ielām, kas minēta jau 18.gs. - tā bija vecais tirdzniecības ceļš uz Lietuvu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā sastopama 1846. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Pēc Pārdaugavas pievienošanas Rīgas pilsētai Bauskas iela stiepās līdz pilsētas robežai, bet no pilsētas robežas līdz Bišumuižai to sauca par Bauskas ceļu. 1968. gadā Bauskas ielai tika pievienots Bauskas ceļš. Bauskas ielas apbūvi var iedalīt divās daļās – sākotnēji Daugavas pusē bija industriālā apbūve, bet ielas otrā pusē – dzīvojamās mājas. Bauskas ielas kopējais garums ir 4460 metri.

Brunavas iela

Brunavas iela robežojas ar Bauskas un Komētas ielām. Brunavas iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas izveidota tikai 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela ir nosaukta par godu Brunavai, kas ir apdzīvota vieta Bauskas novada Brunavas pagastā. Brunava atrodas Mēmeles kreisajā krastā pie Kalnadruvu grāvja ietekas 16 km no Bauskas un 83 km no Rīgas.

Ceraukstes iela

Ceraukstes iela robežojas ar Ziepniekkalna, Lapotnes, Gulbju un Nogāzes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Ceraukstes iela sastopama jau 1936. gadā ar nosaukumu Dalbes iela. Savu tagadējo nosaukumu Ceraukstes iela ieguva 1961. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela ir nosaukta par godu Ceraukstei, kas ir apdzīvota vieta Bauskas novada Ceraukstes pagastā. Ceraukste atrodas 8,7 km no Bauskas un 75 km no Rīgas.

Doles iela

Doles iela robežojas ar Bauskas ielu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Doles iela sastopama jau 1903. gadā ar nosaukumu Doles muižas iela. Savu tagadējo nosaukumu Doles iela ieguva 1921. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela ir nosaukta par godu Doles muižai, kas atrodas augstā Sausās Daugavas kraujā, blakus bijušās Jaundoles pils vietai. Muižas jaunais kungu nams celts 1898. gadā "ķieģeļu stilā". Muižas pirmsākumi meklējami jau 17.gs.18.g. otrajā pusē muiža piederēja skotu izcelsmes aristokrātu Lēvisu of Menāru dzimtai. 1920. gadā muižas pilī iekārtota pamatskola, bet 1954. gadā - kolhoza klubs. 1969. gadā nodibināja Doles Vēstures muzeju. 1977. gadā to atvēra apmeklētājiem, bet 1996. gadā - pārdēvēja par Daugavas muzeju.

Gulbju iela

Gulbju iela robežojas ar Ziepniekkalna, Ceraukstes, Bauskas un Bukaišu ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās gulbju iela minēta jau 1898./1899. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Gulbju ielā 4 atradās sērkociņu fabrika „Komēta”.

Jāņa Čakstes gatves celtniecība

Jāņa Čakstes gatve (celtniecība) ir daļa no Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla. Būvniecības laikā Daugavas kreisajā krastā tiks izbūvēta jauna automaģistrāle – Jāņa Čakstes gatve, kas savienos Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu un veidos tilta maģistrālos pievedceļus Pārdaugavā. Satiksmes mezglā būs divi divu līmeņu šķērsojumi – Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas divu līmeņu šķērsojums un Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Jāņa Čakstes gatves celtniecība

Šo maģistrāli nākotnē paredzēts turpināt līdz pat Vienības gatvei, paplašinot divu līmeņu šķērsojumu Ziepniekkalna ielā un izbūvējot vairāku līmeņu šķērsojumu Vienības gatvē. Zemgales maģistrālā transporta mezgla tehniskā projekta izstrāde tika pabeigta 2007. gadā. Šobrīd satiksmes mezglā norisinās būvdarbi. Plānots, ka satiksmei tiks atklāta 2013. gada oktobrī. Būvdarbus veic pilnsabiedrība "ACB, Tilts un Viadukts".

Komētas iela

Komētas iela robežojas ar Bauskas un Brunavas ielām. Komētas iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas Rīgas ielu sarakstos sastopama tikai kopš 1954. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Mūsdienu projekts „Bišumuiža”

Komētas ielā atrodas mūsdienu projekts „Bišumuiža”, kas ir 17 četrstāvu ēkas. Projekts tiek realizēts pakāpeniski. Pirmā posma - 4 māju būvniecība uzsākta 2005.gada oktobrī, tās nodotas ekspluatācijā 2008. gada februārī. Mājas celtas no gataviem dzelzsbetona sendviča tipa paneļiem, kas izgatavoti pēc skandināvu tehnoloģijas. 1., 2., 3. stāvā – pa diviem 2 istabu un diviem 3 istabu dzīvokļiem katrā, ar balkonu. 4. stāvā divi 4 istabu dzīvokļi ar balkonu un terasi.

Lapotnes iela

Lapotnes iela robežojas ar Padures, Stabules, Taures un Ceraukstes ielām. Lapotnes iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas Rīgas ielu sarakstos sastopama tikai kopš 1957. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Mazā Bauskas iela

Mazā Bauskas iela robežojas ar Bauskas ielu. Pirmo reizi kartogrāfiskajā materiālā Mazā Bauskas iela sastopama jau 1880./1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Mazā Bauskas iela izveidojusies kā Bauskas ielas atzarojums, un līdz ar to arī nosaukta par godu vecajam Bauskas ceļam.

Nogāzes iela

Nogāzes iela robežojas ar Ceraukstes, Taures, Stabules un Padures ielām. Nogāzes iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas Rīgas ielu sarakstos sastopama tikai kopš 1957. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Padures iela

Padures iela robežojas ar Nogāzes, Stabules, Lapotnes un Ziepniekkalna ielām. Kartogrāfiskajā materiālā Padures iela ir sastopama kopš 1937. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela ir nosaukta par godu Padurei, kas ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā, kas atrodas 10,6 km attālumā no Kuldīgas un 168 km attālumā no Rīgas.

Stabules iela

Stabules iela robežojas ar Lapotnes, Padures un Nogāzes ielām. Stabules iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas Rīgas ielu sarakstos sastopama tikai kopš 1957. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Šautuves iela

Šautuves iela robežojas ar Ziepniekkalna ielām. Kartogrāfiskajā materiālā Šautuves iela sastopama jau 1880./1883. gadā ar nosaukumu Pupu iela. Savu tagadējo nosaukumu Šautuves iela ieguva 1938. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Taures iela

Taures iela robežojas ar Lapotnes un Nogāzes ielām. Taures iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas Rīgas ielu sarakstos sastopama tikai kopš 1957. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 240 metri un ir apbūvēta ar privātmājām.

Zāļu iela

Zāļu iela robežojas ar Ziepniekkalna un Ceraukstes ielām. Zāļu iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama jau kopš 1898./1899. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Zaļu ielā dominē rūpnieciskā apbūve un tajā ir tikai pāra māju numuri.

Ziepniekkalna iela

Ziepniekkalna iela robežojas ar Bauskas, Šautuves, Zāļu, Ceraukstes, Padures un Gulbju ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Ziepniekkalna iela sastopama jau 1861. gadā ar nosaukumu Numurmuižas iela. Savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies Ziepniekkalna iela ieguva 1938. gadā. Tā ir robežiela starp Ziepniekkalnu un Bišumuižu. Ziepniekkalns izveidojies uz bijušās Bišumuižas, Ēbelmuižas, Foka muižas, Jaunās Grāves muižas, Nummurmuižas un Reimermuižas zemes.