Knopa papīrfabrika | Sērkociņu fabrika „Komēta” | Sērkociņu fabrika „Vulkāns”

Sērkociņu fabrika „Vulkāns”

Fabrikas „Vulkāns” bijusi teritorija Bauskas ielā 143. 27.09.2012
Fabrikas „Vulkāns” bijusi
teritorija Bauskas ielā 143

19.gs. sākumā Bišumuižā sāka saimniekot Brandenburgu ģimene, kas uzcēla arī vienu no vecākajām Rīgas cukura fabrikām. Pie Bauskas ceļa 1860. gadā tika uzcelta lenšu fabrika. Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874.gadā savā īpašumā ieguva Rīgas tirgotāji Karls Matiass Beitīns (Beythien) un Juliuss Šmits (Schmidt), kas abus gruntsgabalus apvienoja. 1889. gadā īpašumu iegādājās A.Roens (Rohen), kas fabriku paplašināja. 1890. gadā tika veikti apjomīgi pārbūves darbi pēc arhitekta G. Vinklera projekta.

Fabrikas „Vulkāns” bijusi teritorija Bauskas ielā 143. 27.09.2012
Fabrikas „Vulkāns” bijusi teritorija Bauskas ielā 143

1896. gadā īpašumu iegādājās Viktors Šturcs, kas izveidoja vērptuvi, kuras lielākā daļa 1908. gadā nodega ugunsgrēkā. Drupas 1908. gadā iegādājās firmas „Vulkāns” pārstāvis Arons Giršmans (Girschmann), un ēkas tika pārbūvētas sērkociņu fabrikas vajadzībām.

Sērkociņu fabrika „Vulkāns” bija dibināta Kuldīgā, darbu uzsāka jau 1878. gadā un bija viena no lielākajām sērkociņu ražotnēm Latvijā. Jaunā fabrika Bauskas ielā 143 tika iekļauta „Vulkāns” sastāvā. Ēkas Bauskas ielā 143 piederēja Latvijas sērkociņu fabrikai „Vulkāns” līdz pat 1940.g. nacionalizācijai. 1946.g. gruntsgabals Bauskas ielā 143 tika nodots sērkociņu fabrikai „Komēta” un Bauskas ielā 143 tika izveidota fabrikas „Komēta” garāža.

SIA „Troja” Bauskas ielā 143<br>Avots: troja.lv
SIA „Troja” Bauskas ielā 143
Avots: troja.lv

1957.gada 7.augustā Bauskas ielā 143 tika nodots ekspluatācijā Latvijas PSRS kokapstrādes finiera rūpnīcas „Furniers” radiofutlāru cehs, kas dibināts uz bijušās sērkociņu fabrikas „Vulkāns” bāzes. Laika gaitā šeit tika ražoti radiofutlāri „VEF radio”, „Rapsodija”, „Rigonda-Mono”, „Rigonda 102” u.c. radioaparātiem. 1972.gadā tika uzsākta bērnu šūpuļkrēslu ražošana. Līdz 1990.gadam cehs ir valsts uzņēmuma ražošanas apvienības „Latvijas finiera” sastāvā un ražo plaša patēriņa produktus.

SIA „Troja” jaunais cehs<br>Avots: troja.lv
SIA „Troja” jaunais cehs
Avots: troja.lv

1990.gada 8.maijā „Latvijas finiera ražošanas apvienība” un „Latvenergo” nodibināja mazo kopuzņēmumu „Troja”. Uzņēmumā ražoja plaša patēriņa produktus – bērnu rotaļlietas. Vēlāk kopuzņēmums tiek pārdēvēts par valsts uzņēmumu „Troja”, bet 1992.gadā tika dibināta SIA „Troja”. Šajā laikā uzņēmuma galvenais darbības virziens bija koka rotaļlietu ražošana. Populārākais no rotaļlietu produktiem ir šūpuļzirdziņš.

Skatepark Troja<br>Avots: troja.lv
Skatepark Troja
Avots: troja.lv

Sākot no 1999.g. uzņēmumā notika ražotnes un tehniskā nodrošinājuma modernizēšanas darbi, tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas un noliktavas. 2008.gadā SIA „Troja” no A/S „Latvijas Finieris” pārņēma rūpnīcas „Latvijas Bērzs” biroja mēbeļu ražošanu.

Šodien SIA „Troja” ir viens no vadošajiem saplākšņa pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir šūpuļzirdziņu, mēbeļu, skrituļošanas rampu un ceļazīmju ražošana no bērza saplākšņa, kā arī standarta bērza saplākšņa pārstrāde.

Teritorija Bauskas ielā 143
Uzņēmuma „Troja” teritorija Bauskas ielā 143 1999.gadā<br>Avots: troja.lv Uzņēmuma „Troja” teritorija Bauskas ielā 143 2004.gadā<br>Avots: troja.lv Uzņēmuma „Troja” teritorija Bauskas ielā 143 2007.gadā<br>Avots: troja.lv
„Troja” teritorija 1999.gadā
Avots: troja.lv
„Troja” teritorija 2004.gadā
Avots: troja.lv
„Troja” teritorija 2007.gadā
Avots: troja.lv

Knopa papīrfabrika | Sērkociņu fabrika „Komēta” | Sērkociņu fabrika „Vulkāns”



Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.