Miķeļa Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca

Miķeļa Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca atrodas Maskavas ielā 170. Pirmā Rīgas vecticībnieku koka baznīca par godu Sv. Erceņģelim Mihailam tika iesvētīta 1837. gadā. Baznīcai pielāgoja, 1812. gadā celtā, vecticībnieku lūgšanu nama telpas netālu no tagadējās Sv. Jēzus luterāņu baznīcas. Pirmie tās locekļi bija vecticībnieki, kuri vēlējās apvienoties ar pareizticīgo baznīcu. 1856. gadā baznīcā viesojās Krievijas imperators Aleksandrs II. Baznīcā bija plašs sakrālās mākslas kolekcijas klāsts. 1885. gadā baznīcai tika nodota, Rīgas muitā konfiscētā, krava no Vācijas ar vecticībnieku lietām. Pati baznīca šajā laikā bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, tā netika labota un līdz mūsdienām nav saglabājusies.

Miķeļa Erceņģeļa Mihaila baznīca Foto: Ainārs M.

Tagadējā Miķeļa Erceņģeļa Mihaila baznīca tika uzcelta ar Rīgas un Jelgavas arhibīskapa Arsenija atbalstu, kas atrada gan vietu, gan sniedza finansiālu pabalstu jaunā vecticībnieku dievnama celtniecībai. Baznīcas pamatakmens likts 1894. gadā. Baznīcu iesvētīja 1895. gadā Tiek izvirzīta hipotēze, ka baznīcas projekta autors bijis Rīgas eparhijas galvenais arhitekts Apoloniuss Edelsons. Baznīcas projekts ir ļoti līdzīgs tajā laikā izplatītajiem paraugprojektiem.

Baznīcā 19.gs. beigās atradās unikāla seno retumu kolekcija, kurā bija arī 156 ikonas. Dievkalpojumi pēc senas tradīcijas šeit notika līdz 20.gs. 50.- tiem gadiem.

Miķeļa Erceņģeļa Mihaila baznīca

Miķeļa Erceņģeļa Mihaila baznīca celta no neapmestiem ķieģeļiem 17.gs. krievu arhitektūras tradīcijās. Baznīcai ir krusta plānojums ar taisnstūra altāra apsīdu un nelielu frontālu zvanu torni. Baznīcas jumta konstrukcijā ir septiņi kupoli, kas sākotnēji nebija paredzēti. 15 metrus augsts tornis ar piramidālu smaili un mazu sīpolveida kupoliņu. Zem baznīcas atrodas pagrabs, kur zem altāra daļas atrodas svētavots. Ēka saglabājusies līdz šodienai bez pārbūvēm. Sākot ar 20.gs. 90. gadiem baznīcā notiek remontdarbi.