5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2013-11-30

Avotu ielu katalogs (M - Z)

Marijas iela, 12.10.2013
Marijas iela

Marijas iela robežojas ar Satekles, Merķeļa, A. Kalniņa, Elizabetes, Dzirnavu, Pērses un Blaumaņa un A. Čaka ielām. Marijas iela izveidojās 1860. gadā pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas. Tiek uzskatīts, ka iela tika nosaukta par godu Krievijas imperatora Aleksandra II sievai Marijai. 1885. gadā ielai tika pievienota Jaunās ielas daļa. Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Pliskavas ielu (Pleskauer Straße). 1944. gadā tā atguva savu nosaukumu Marijas iela. 1950. gadā ielas nosaukums atkal mainījās – tā kļuva par Suvorova ielu. 1989. gadā tiek atgūts Marijas ielas nosaukums, bet vienlaicīgi no tās kā jauna iela tika atdalīta A. Čaka iela.

Marijas iela, 13.10.2013
Marijas iela

Aleksandrs Čaks (1901-1950) – latviešu dzejnieks un rakstnieks, kam par godu Ziedoņdārzā ir uzstādīts piemineklis.

Aleksandrs Suvorovs (Александр Суворов, 1730-1800) – krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.

Matīsa iela, 12.10.2013
Matīsa iela

Matīsa iela robežojas ar Pērnavas, Vagonu, Valmieras, Pļavas, Mūrnieku, Avotu, Krāsotāju, A.Čaka, Kr. Barona, Tērbatas un Brīvības ielām. Matīsa iela ir izveidota 1885. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Матвеевская улица, Matthäistraße), apvienojot Lēģeru (Лагерная) un Palisādu (Палисадная) ielas. 1950. gadā ielu pārsauca par Revolūcijas ielu, bet 1990. gadā tā atguva Matīsa ielas nosaukumu.

Mūrnieku iela, 12.10.2013
Mūrnieku iela

Mūrnieku iela savieno Lienes un Matīsa ielas. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama no 1881. gada ar savu tagadējo nosaukumu (Мурничная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Narvas iela savieno Lienes un Pērnavas ielas. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta jau 1885. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Нарвская улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela nosaukta par godu Igaunijas robežpilsētai Narvai, kas atrodas pie Krievijas robežas.

Pērnavas iela, 12.10.2013
Pērnavas iela

Pērnavas iela šodien savieno Brīvības un Matīsa ielu, bet Grīziņkalna teritorijā Aleksandra Čaka un Matīsa ielu. 19. gs. 70-tajos gados tā bija daļa no Lauvas ielas, kas sākās no Aleksandra ielas un stiepās līdz pat Ebreju kapiem. 1885. gadā ielas posmu no tagadējās Brīvības ielas līdz Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijai pārsauca par Pērnavas ielu (Перновская улица). Laika gaitā ielas nosaukums vairāk nav mainījies.

Pļavas iela, 12.10.2013
Pļavas iela

Pļavas iela robežojas ar Matīsa, Zaķu un Lienes ielām. Rīgas adrešu grāmatās Pļavas iela pirmo reizi ir minēta jau 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Rūjienas iela, 12.10.2013
Rūjienas iela

Rūjienas iela robežojas ar Valmieras un Suntažu ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Rūjienas iela minēta 19./20.gs. mijā ar nosaukumu Rūjenes iela (Руенская улица). Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1923. gadā. Iela nosaukta par godu Rūjienai, pilsētai Ziemeļvidzemē. Rūjiena savu nosaukumu ieguvusi no Rūjas upes, kas tulkojumā no igauņu valodas nozīme „sile”, „vienkoču laiva”.

Satekles iela, 12.10.2013
Satekles iela

Satekles iela savieno 13. janvāra ielu un Valmieras ielu. Tā robežojas ar Valmieras, Ģertrūdes, Kurbada, Lāčplēša, Visvalža, Dzirnavu un Elizabetes ielām, kā arī Raiņa bulvāri. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1861. gadā ar nosaukumu Mazā Kalēju iela (Малая Кузнечная улица). 1885. gadā ielas nosaukums tika mainīts uz Polockas ielu (Полоцкая улица). Savu tagadējo nosaukumu Satekles iela ieguva 1938. gadā, kas vairāk arī nav mainījies.

Sparģeļu iela, 12.10.2013
Sparģeļu iela

Sparģeļu iela robežojas ar Krāsotāju ielu un Ziedoņdārzu. Rīgas adrešu grāmatās Sparģeļu iela pirmo reizi ir minēta jau 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Спаржевая улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Stabu iela, 12.10.2013
Stabu iela

Stabu iela robežojas ar Valmieras, Ādmiņu, Avotu, A.Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Brīvības un Kr. Valdemāra ielām. Stabu iela izveidota 18.gs. sākumā. Ielas nosaukums (Столбовая улица, Säulenstrasse) cēlies no kauna staba, kas 17.gs. tika uzcelts „Karātavu” kalnā un pastāvēja līdz pat 1849. gadam. 1950. gadā ielu pārsauca par Fridriha Engelsa ielu; savu vēsturisko nosaukumu tā atguva 1990. gadā.

Fridrihs Engelss (Friedrich Engels, 1820-1895) – vācu filozofs, uzņēmējs, politiķis. Kopā ar Kārli Marksu ir marksisma teorijas pamatlicējs.

Suntažu iela, 12.10.2013
Suntažu iela

Suntažu iela robežojas tikai ar Pērnavas ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela nosaukta par godu Suntažu ciemam. Šeit atradusies arī sena lībiešu apdzīvota vieta, kas netieši pieminēta jau Indriķa hronikā.

Strenču iela, 12.10.2013
Strenču iela

Strenču iela robežojas tikai ar Pērnavas ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela nosaukta par godu Vidzemes pilsētai Strenčiem, kas pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos ir minēta 17.gs. beigās.

Vagonu iela, 12.10.2013
Vagonu iela

Vagonu iela robežojas ar Bruņinieku, Matīsa, Lienes, Pērnavas un Augusta Deglava ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Vagonu iela sastopama jau 1877. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Вагонная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Valmieras iela, 12.10.2013
Valmieras iela

Valmieras ielas pats senākais zināmais Valmieras ielas nosaukums ir Jūdu iela. 1868. gadā tā nosaukta par ielu „Pie smilšu kalniem”, bet 1877. gadā Rīgas ielu sarakstā tā jau minēta kā Smilšu kalnu iela. Sākumā tā sākās no Lielās kalēju (tagad Ģertrūdes) ielas un beidzās pie Lēģeru (tagad Matīsa) ielas. 1885. gadā to pārdēvēja par Valmieras ielu (Волмарская улица). 20.gs. sākumā tā jau stiepās līdz pat Rumpmuižas (tagadējai Deglavas) ielai. Kopējais Valmieras ielas garums ir 970 metri.

Iela nosaukta par godu pilsētai Valmiera, kas ir viena no lielākajām un senākajām pilsētām Vidzemē.

Visvalža iela, 12.10.2013
Visvalža iela

Visvalža iela robežojas ar Ernesta Birznieka – Upīša un Satekles ielām. Visvalža iela ir viena no apkaimes vecākajām ielām. Pirmo reizi tā minēta jau 18.gs. kā 2. Kurmanova dambis. 1876. gadā ielas nosaukums bija Popova iela (улица Попова). Savu tagadējo nosaukumu Visvalža iela ieguva 1936. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Visvalža ielā 8 saglabājās Popova muižiņa.




dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2018 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey