Piemineklis 1905. gada revolucionāriem parkā

Grīziņkalna parka kopējā platība ir 10,4 ha. Parkā aug gan biežāk, gan retāk dabā sastopamās vietējās un no citām zemēm atvestās koku un krūmu sugas. Te aug ogu īve, lodveida rietumu tūja, trejdaivu mandele, asinssarkanā vilkāble, lielziedu kokveida hortenzija, trejlapu pteleja, Ledebūra lapegle, kalnu un melnā priede, Darmštates priede, papīra bērzs, Tatārijas kļava u.c. koki un krūmi. No 1932. līdz 1971. gadam parkā strādāja dārznieks Kārlis Ozols – rožu audzēšanas speciālists.

Pieminekļa 1905. gada revolucionāriem centrālā stēla

Jau 1885. gadā pilsētas izbūves plānā bija paredzēta parka ierīkošana 24 metru augstajā smilšu kāpā. 1902. gadā pilsētas valde nolēma ierīkot parku pēc G. F. F. Kūfalta izstrādātā projekta. Pirmie parka izveides darbi bija melnzemes atvešana un kāpas noklāšana ar pietiekami biezu slāni. Parka iekārtošanas darbi turpinājās līdz pat 1911. gadam. Tas tika veidots uz trim terasēm: pašā apakšā atradās restorāns, deju grīda un teātris; uz otrās terases atradās promenādes laukums un lievenis, bet trešajā terasē bija paredzēts izveidot 65 pēdu augstu skatu torni un mākslīgās pilsdrupas ar kafejnīcu un vīna zāli, kas gan netika realizēts. 1903. gadā parkā uzcēla dārznieka un sarga māju, teritoriju pieslēdza ūdensvadam, ierīkoja ceļus un apstādījumus. Dārznieku māja ir vienīgā celtne, kas no parka izveides pirmsākumiem ir saglabājusies līdz mūsdienām, jo pārējas būves tika nodedzinātas Pirmā Pasaules kara laikā. 1911. gadā kalna virsotnē uzcēla mūzikas paviljonu, ko projektējis arhitekts H. Pīrangs.

Skulptūra "Lutausis" Grīziņkalna parkā

1905. gada revolūcijas laikā parkā diezgan bieži norisinājās nelegālas strādnieku sapulces un plaši strādnieku mītiņi. 20. oktobrī mītiņā piedalījās pat ap 100 000 cilvēku. Par godu šiem nozīmīgajiem notikumiem 1930. gadā, atzīmējot revolūcijas 25. gadadienu, Grīziņkalnu pārdēvēja par 1905. gada parku. Šis nosaukums ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Vienīgais izņēmums bija vācu okupācijas laiks, kad to dēvēja par Neuer Park – Jauno parku, tomēr tautā to biežāk turpināja dēvēt par Grīziņkalnu. 1955. gadā kalna augšējā daļā pretī centrālajām kāpnēm pie mūra sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne ar uzrakstu: „Šai parkā Vispārējā oktobra politiskā streika laikā 1905. gadā notika mītiņš, kurā piedalījās simts tūkstoši cilvēku”. Līdz mūsdienām plāksne nav saglabājusies.

Bērnu laukums Grīziņkalna parkā

1. Pasaules kara laikā parks tika pamests un celtnes nodedzinātas. Tikai 20. gs. 20-tajos gados pēc A. Zeidaka projekta sāka parka atjaunošanas darbus, kas ilga desmit gadus. Parks tika veidots terašu veidā. Par centrālo daļu kļuva lielās kāpnes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Kalna virsotnē tika uzcelta jauna mūzikas estrāde, tika izveidoti jauni celiņi un gana daudz soliņu, tika ierīkots plašs rozārijs, kā arī bērnu rotaļu laukums ar ūdens baseiniem. Baseini tika izrotāti ar tēlnieka R. Maura darinātajiem skulpturālajiem veidojumiem un tēlnieka Martiņa Šmalca šūnakmenī veidoto skulptūru Lutausis. Parks bija kļuvis par savdabīgāko atklāto dārzu pilsētā.

Dārznieka māja Grīziņkalna parkā

2. Pasaules kara laikā parks atkal daļēji tika iznīcināts, un parka atjaunošanas darbi šoreiz bija simboliski. Balagāna laukuma vietā tika izbūvēti karuseļi. 1974. gadā kalna nogāzē, kas ir pie ieejas J. Asara un Pērnavas ielu krustojumā, uzcēla memoriālo ansambli, kas veltīts 1905. gada revolūcijai. 20. gs. 90-tajos gados karuseļus demontēja un to vietā izveidoja vienu no pirmajiem skeitparkiem Rīgā. 2008. gadā Grīziņkalnā ir uzstādīts jauns bērnu rotaļu laukums, taču pilnīgai parka atjaunošanai ir nepieciešami 2 miljoni latu, kamēr tie nav atrasti, viens no lielākajiem Rīgas parkiem varēs turpināt „lepoties” ar nesakoptākā parka statusu.

Grīziņkalna parka bildes
Grīziņkalna parks (1905. gada parks)	Grīziņkalna parks (1905. gada parks)	Grīziņkalna parks (1905. gada parks)
Grīziņkalna parks (1905. gada parks)	Grīziņkalna parks (1905. gada parks)	Grīziņkalna parks (1905. gada parks)