Abrenes iela

Abrenes iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatā parādās 1867. gadā ar nosaukumu Kazaku iela. Tā nosaukta par godu veciem kazaku zirgu staļļiem, kas atradās ielas tuvumā. Savu tagadējo nosaukumu iela iegūst 1938. gadā par godu pilsētai Abrene.

Aiviekstes iela

Aiviekstes iela pirmo reizi rakstītajos avotos minēta 1889/1890. gadā ar nosaukumu Tambovas iela. 1923. gadā tā tika pārsaukta par Aiviekstes ielu. 1957. gadā, paplašinot dzelzceļa teritoriju, iela tika saīsināta pirmo reizi, otro reizi tas notika 1961. gadā, kad tika slēgts Aiviekstes ielas posms no Lomonosova ielas līdz dzelzceļam.

Balvu iela izveidojās 1898. / 1899. gadā ar nosaukumu Kijevas iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1936. gadā par godu pilsētai Balvi un laika gaitā nosaukumu nav mainījusi.

Centrāltirgus iela

Centrāltirgus iela izveidota tikai 1932. gadā, tā atradās starp Centrāltirgu un pilsētas kanāla paplašināto daļu Kārļa baseinu. 1950. gadā iela tika pārsaukta par Kolhoznieku ielu, jo arī Centrāltirgu tika pārdēvēts par Centrālo kolhoza tirgu. 1990. gadā iela atguva savu vēsturisko nosaukumu – Centrāltirgus iela.

Dagdas iela

Dagdas iela līdz 1913. gadam iela bija bez nosaukuma. Savu pirmo nosaukumu ieguva 1913. gadā - Porhova iela (par godu Porhovas pilsētai Pleskavas guberņā). Savu tagadējo nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu Latvijas pilsētai Dagda.

Daugavpils iela

Daugavpils ielas 1859. gadā pārsaukta par Dinaburgas ielu. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1915. gadā. 1940 - tajos gados, paplašinot dzelzceļu, Daugavpils iela tika saīsināta, tika likvidēts ielas savienojums ar Žaņa Lipkes ielu. Daugavpils ielas apbūvi veido galvenokārt dzīvojamās ēkas, kas celtas 20.gs. 20. gados, kā arī ir saglabājusies 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma apbūve. Ielas garums ir 860 metri.

Dricānu iela

Dricānu iela savu pirmo nosaukumu ieguva tikai 1909. gadā, kad tika nosaukta par Elija ielu. Līdz tam pastāvēja kā beznosaukuma šķērsiela, kas atzarojas no Maskavas ielas. 1925. gadā pārsaukta par Dricānu ielu, par godu pagasta centram Rēzeknes rajonā.

Dzērvju iela 1868.gadā ieguva nosaukumu Ķeizara iela. Savu tagadējo nosaukumu, Dzērvju iela, tā ieguva 1885. gadā, jo uzskatīja, ka tik necilu ielu nevar saukt par Ķeizara ielu.

Ebreju iela

Ebreju ielas nosaukums pirmo reizi parādās 1868./1869. gada Rīgas adrešu grāmatās ar nosaukumu Ebreju kapu iela, jo blakus ielai atradās ebreju kapsēta. 1885. gadā iela pirmo reizi ieguva savu tagadējo nosaukumu Ebreju iela. Tomēr jau 1923. gadā iela tika pārsaukta par Žīdu ielu. 1938. gadā tā tika nosaukta par Rundēnu ielu. Laika posmā no 1942. - 1944. gadam iela tika saukta par Nirzas ielu, 1944. gadā tā atgūst nosaukumu Rundēnu iela. Tomēr jau 1967. gadā tā tika pārsaukta par Jēkaba Alkšņa ielu, tāds nosaukums saglabājās līdz 1990. gadam, kad tā tika atkal pārsaukta par Ebreju ielu.

Fridriķa iela

Fridriķa iela ir viena no retajām Rīgas ielām, kas savu nosaukumu nav mainījusi laika gaitā. Pirmo reizi ielas nosaukums minēts jau 1877. gada Rīgas adrešu grāmatās.

Gaiziņa ielas nosaukums pirmo reizi ielas ir fiksēts 1903./1908. gadā, kad tās nosaukums bija Suzdaļu iela. Savu tagadējo nosaukumu - Gaiziņa iela - tā ieguva 1923. gadā.

Dzirnavu iela

Dzirnavu iela izveidojusies 18.gs. vietā, kur 16.-17.gs bija Dzirnavu dīķis. Dzirnavu iela sākās pie Smilšu dzirnavu grāvja un savienojās ar Lielo Riepnieku ielu. 1876. gada ielas pagarinājumu līdz 1. Ganību dambim nosauca par Dzirnavu dambi, kas Dzirnavu ielai tika pievienots 1885. gadā kopā ar Lielo Riepnieku ielu, kas bija ielas turpinājums līdz Krasta ielai. Dzirnavu ielas apbūve pārsvarā veidojusies 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Ielas garums 3070 metri.

Gogoļa iela

Gogoļa iela tika izveidota laikā pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas 1860. gadā, kad, līdz šim neapbūvētajā pilsētas daļā, sāka veidot ielas. No Stacijas laukuma līdz toreizējai Lāču ielai tika izbūvēta Stacijas jeb Bānūža iela. 1885. gadā iela tika pagarināta pievienojot tai Lāča ielu. 1902. gadā tika pārsaukta par godu krievu rakstniekam N. Gogolim par Gogoļa ielu. 20.gs. 30. gadu beigās iela tika pagarināta līdz Lāčplēša ielai. 1942. - 1944. gadā iela tika saukta par Salaspils ielu. 1944. gadā tā atguva savu nosaukumu Gogoļa iela. Ielas garums ir 960 metri.

Grebenščikova iela

Grebenščikova iela. Tāpat kā daudzas citas Maskavas priekšpilsētas ielas, šī iela ilgu laiku pastāvēja bez nosaukuma. 1885. gadā tā tika nosaukta par Grebenščikova ielu, par godu vecticībnieku dievnamam, kas atradās uz ielas. 1950. gadā, pastāvošā režīma ietekmē, tā tika pārsaukta par godu krievu revolucionāram N. Ogarjovam par Ogarjova ielu. 1990. gadā iela atguva savu vēsturisko nosaukumu Grebenščikova iela. Ielas garums ir 170 metri.

Grēdu iela

Grēdu iela savu nosaukumu ieguva gandrīz vienlaicīgi ar pārējām rajona ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās iela minēta 1880./1883. gadā ar nosaukumu Stāpeļu iela. Savu tagadējo nosaukumu Grēdu iela ieguva tikai 1923. gadā.