Dārziņu atteka
No 1966. līdz 1974. gadam tagadējās Rīgas HES teritorijā notika būvniecības darbi, kā rezultātā, izveidojot ūdenskrātuvi, tika applūdināta Doles salas dienvidu daļa, kā arī dažas mazākas saliņas. Veidojot Rīgas ūdenskrātuves, uzbērumu Zirņu sala kļuva par pussalu un gar tās labo pusi, bijušajā Daugavas gultnē, 1974. gadā izveidojās sekla atteka, kuru vēlākajos gados nosauca par Dārziņu atteku, jo tā atradās t.s. Dārziņu mazdārziņu ciemata malā.
No Salaspils puses pa mākslīgi radītu kanālu attekā ieplūst ūdens, kas tiek savākts no plašās lauku meliorācijas sistēmas Doles dzelzceļa stacijas apkārtnē un no Rīgas ūdenskrātuves. Zirņu pussalas ziemeļu galā atteka ietek Daugavā, tāpēc ūdens līmeņa kritums tiek regulēts ar slūžu palīdzību. Slūžu sistēma uztur attekā apmēram vienādu ūdens līmeni visu gadu.
Samērā spēcīgā kanāla straume nodrošina labus apstākļus putnu ziemošanai, jo pat bargākajā salā attekas kreisajā pusē vienmēr ir pieejams atklāts ūdens. Atteka ir samērā sekla, ar ievērojamu dūņu slāni, bet atklātās daļās ūdens dziļums nepārsniedz 50–100 cm. Spēcīgā straume atnes uz atteku daudz augu daļu kā arī sadzīves atkritumus. Atkritumi pastiprina attekas aizaugšanu ar niedrēm un citu augāju.
Mūsdienās apmēram puse no attekas Rīgas HES ūdenskrātuves pusē ir aizaugusi ar niedrēm un krūmiem, tāpēc ka ūdens straume gar malu ir visai vāja. Arī bebru aktivitāte veicina pārpurvošanu. Pēdējos gados līcis pie Zirņu pussalas ir ievērojami aizaudzis ar parasto elsi. Dārziņu pusē piekraste ir avotaina, aizaugusi ar krūmiem.
No plēsīgajiem zīdītājiem attekas malā pastāvīgi dzīvo lapsas un vismaz kopš 1998. gada vairākkārt novērota Amerikas ūdele. Šie plēsēji negatīvi ietekmē ūdensputnu ligzdošanas sekmes, taču, pateicoties dažādajiem biotopiem, atrašanās vietai blakus Daugavas putnu migrācijas trasei, kā arī samērā niecīgajam cilvēku traucējumam, Dārziņu attekā visa gada garumā tiek novērota visai daudzveidīga putnu fauna.
Daudzveidīgo dabiskas un mākslīgas izcelsmes biotopu dēļ šajās vietās visos gadalaikos koncentrējas daudz putnu, īpaši liela ir ar ūdeņiem saistīto sugu daudzveidība. Ūdens putnu skaits mainās atkarībā no Daugavas līmeņa, kuru ietekmē gan dabas apstākļi, gan Rīgas HES darbība – slūžu regulācija, te atsedzot, te nosedzot barības vielām bagātos sēkļus. Šī vieta pēdējos gados ir izpelnījusies putnu vērotāju ievērību, jo ļauj ziemas laikā novērot, piemēram, gulbjus. Kopš 1991. gada Dārziņu-Doles salas teritorijā atzīmētas 202 putnu sugas.