Kanālmalas apstādījumi

Kanālmalas apstādījumi

Kanālmalas apstādījumus sāka ierīkot uzreiz pēc fortifikācijas nojaukšanas, pārveidojot nocietinājuma grāvi par kanālu un uzceļot pirmos kapitālos tiltus pāri kanālam. Kanālmalas apstādījumu platība ir 10,5 hektāri. Kanālmalas apzaļumošanas darbus uzsāka 1859. gadā 9. novembrī. Līdz 1880. gadam kanālmalas apstādījumus veidoja A. Vendts, bet pēc tam tos papildināja pēc G.F.F. Kūfalta projekta.

Kanālmalas apstādījumi

1892. gadā koka tiltiņu nomainīja pilsētas galvenā inženiera Ā. Agtes projektētais mūra tilts. Nākamajā gadā tilta apkārtni labiekārtoja; Rīgas Putnu audzēšanas biedrība uzdāvināja pilsētas Dārzu pārvaldei divus gulbju pārus, kuriem pēc arhitekta H. Šēla projekta izbūvēja gulbju mājiņu. 1887. gadā Bastejkalnā pārkārtoja ceļus un apstādījumus, uzcēla paviljonu, 1898. gadā tika ierīkots akmens krāvums, strautiņš ar kaskādēm, ūdenskritums un alpinārijs.

Kanālmalas apstādījumi

20. gadsimta 20. - 30. gados kanālmalas apstādījumus rekonstruēja pēc A. Zeidaka projekta, kā rezultātā mainīja ceļu izvietojumu un izveidoja gleznas ainavas. Šodien kanālmalas apstādījumos aug 19 vietējās kokaugu sugas un 110 introducēto kokaugu taksoni, to vidū vairāki ļoti reti koki, piemēram - divdaivu ginks, Amerikas (Kanādas) ragukoks u.c.