13.janvāra iela

13.janvāra iela izveidojās 17. gs. ar nosaukumu Kārļa iela pilsētas nocietinājumu vaļņu iekšpusē. 1905. gadā Kārļa ielas galā notika 13. janvāra demonstrācijas, kā rezultātā 1930. gadā ielu pārsauca par 13. janvāra ielu. 1942.-1944. gadā ielu sauca par Ģenerāļa fon Hutīra ielu, bet 1944. gadā tā atguva 13. janvāra ielas nosaukumu. Ielas garums ir 550 metri.

Aklā iela

Aklā iela izveidojusies 1454. gadā, kad pilsētā šajā vietā uzcēla aizsargmūrus. Aklā iela ir daļa no tā sauktās Trauksmes ielas, kas viduslaikos gājusi gar aizsargmūri visapkārt pilsētai. 19. gs. šī strupceļa iela tika nosaukta par Maisa ielu, bet tā kā Rīgā bija divas Maisa ielas, tad šo - 1920. gadā pārsauca par Aklo ielu. Ielas garums ir 40 metri.

Aldara iela

Aldara iela izveidojās jau 13.gs. Tās senākais nosaukums bija Krievu iela, kas radies no tā, ka iela stiepās gar krievu tirgotāju sētu, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena, 15.gs celta ēka - Aldara ielā 11. Līdz 17.gs. Aldara iela gāja līdz Trokšņu ielai, bet pēc Zviedru vārtu ierīkošanas to savienoja ar Trokšņa ielu. 19.gs. iela tika saukta par Brūveru ielu, bet savu tagadējo nosaukumu tā ieguva tikai 20.gs. 20. gados.

Alksnāja iela

Alksnāja iela pastāv no 1401. gada. 1577. gadā tā tika pārsaukta par Peitavas ielu. 17.gs. - par Lielo Peitavas ielu, jo Rīgā vienlaicīgi pastāvēja trīs Peitavas ielas. 1861. gadā to pārsauca par Reformātu ielu. 1950. gadā tā ieguva Sarkanās Gvardes ielas nosaukumu, bet 1987. gadā atguva savu pirmatnējo nosaukumu Alksnāja iela. Ielas garums ir 135 metri.

Amatu iela

Amatu iela izveidojās 13.gs. senākajā pilsētas daļā un sniedzās no tagadējās Šķūņu ielas līdz pilsētas nocietinājuma mūriem. Ielas galā kādreiz atradušies vārti, ko 19.gs. nojauca un izveidoja ielas turpinājumu. Amatu ielas apkārtnē atradās pirmā Doma baznīca un Tirgotāju sēta. Sākot ar 1258. gadu Amatu ielā atradies Franciskāņu klosteris, no kura radies arī ielas senākais nosaukums - iela pretim pelēkajiem brāļiem, kas saglabājās līdz pat 14.gs, kad uz ielas uzcēla abu ģilžu ēkas. 14.gs. beigās iela tika pārsaukta par ielu uz ģildēm, tomēr laika gaitā ielas nosaukums mainījās uz Ģildes iela, kas saglabājās līdz pat 1936. gadam, kad tā ieguva savu tagadējo nosaukumu - Amatu iela.

Anglikāņu iela

Anglikāņu iela pastāv no 16.gs. beigām, un veda uz jauno Miesnieku bastionu, tāpēc arī to sauca par Miesnieku Vaļņu ielu. No 1859. gada iela tika saukta par Anglikāņu baznīcas ielu. 20.gs. 50. gados pārdēvēta par Bibliotēkas ielu. Savu tagadējo nosaukumu Anglikāņu iela atguva 1989. gadā.

Arsenāla iela

Arsenāla iela izveidojās 18.gs. beigās, tā savienoja Torņa ielu ar jaunizveidoto Pils laukumu. Sākotnējais ielas nosaukums bija Skolas iela. 1885. gadā pārsauc par Arsenāla ielu. Ielas garums ir 125 metri.

Atgriežu iela ir attēlota jau 1650. gada Rīgas plānā. Tā iezīmē seno ieeju krievu sētā. 20.gs. 20. gadu sākumā saukta par Atgriezenisko ielu, bet no 1923. gada tā ir Atgriežu iela. Ielas garums ir 30 metri.

Audēju iela

Audēju iela dokumentos pirmo reizi ir minēta 1392.gadā, kā iela šinī pusē Bebru vārtiem, kas atradās Audēju ielas galā pie Kalēju ielas. 15.-16.gs. ielu sauca par Bebru ielu. 19.gs. ielas nosaukums latviešu valodā bija Vēveru iela, vēlāk to pārsauca par Audēju ielu. Ielā ir saglabājusies 17. - 19.gs. apbūve. Sākotnēji Audēju iela stiepās līdz Skārņu ielai, ar Grēcinieku iela tā savienota 19.gs. Pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas Audēju ielu pagarināja līdz kanāla tiltam. Ielas garums ir 240 metri.

Bīskapa gāte

Bīskapa gāte apvieno divas Vecrīgas ielas, kuru šodien vairs nav - Bīskapa ielu un Bīskapa gāti. Sākotnēji abas ielas atradās 13.gs. uzceltās bīskapa pils teritorijā. 16.gs. abas ielas kļuva par Rīgas pilsētas ielām. Bīskapa gātes pirmais nosaukums, par kuru ir liecības jau no 16.gs., ir Bīskapa izbrauce, kuru 1923. gadā pārsauca par Bīskapa gāti. 1940. gadā abas ielas pārdēvēja par Darvina ielu un Darvina gāti. 1950. gadā abas ielas apvienoja un nosauca par Muzeja ielu. 1990. gadā nosaukums tika mainīts uz Bīskapa gāti. Ielas garums ir 155 metri.

Citadeles iela

Citadeles iela robežojas ar Muitas, Eksporta un Miķeļa ielām, kā arī ar Republikas laukumu un Kronvalda bulvāri. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta jau 19.gs. beigās ar nosaukumu Pētera Pāvila iela (Петропавловская улица)), jo uz ielas atradās arī Pētera un Pāvila baznīca. 1923. gadā iela tika pārsaukta par Citadeles ielu. Vācu okupācijas laikā tā bija H. Fon Manteiļfeļa iela (Hans von Manteuffel Straße), bet 1944. gadā tā atguva Citadeles ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 535 metri.

Daugavas gāte

Daugavas gāte ir viena no jaunākajām Vecrīgas ielām, kas izveidojusies tikai 1937. gadā, nojaucot veco ostas pārvaldes ēku un izveidojot jaunu izeju no Pils laukuma uz Daugavmalu. Daugavas gātes ziemeļu malā atrodas Rīgas pils dienvidu korpuss. Ielas garums ir 70 metri.

Gleznotāju iela

Gleznotāju iela ir izveidojusies 1677. un 1689. gada ugunsgrēka nopostīto ēku vietā. Iela bija Konventa sētas ziemeļu vārtu turpinājums. Tā kā ielā dzīvoja krāsotāju cunftes meistari, tad tās sākotnējais nosaukums bija Māleru iela. Tikai 1914. gadā tā ieguva nosaukumu Gleznotāju iela. Ielas garums ir 135 metri.

Jauniela

Jauniela pastāv no 16.gs. beigām Doma baznīcas ziemeļu pusē, pēc tam kad tika uzcelta mūra sēta, kas atdalīja pie baznīcas esošos kapus no Rīgas pilsētas teritorijas. 19.gs. un 20.gs. sākumā tā tika saukta arī par Lielo Jauno ielu, bet no 1923. gada tā ir Jauniela. Savu tagadējo sākumu tā ieguva pēc tam, kad 20.gs 30. gados tika nojaukta apbūve Doma baznīcas ziemeļu daļā. Ielas garums ir 225 metri.

Jāņa iela

Jāņa iela izveidojās 13.gs. beigās ar nosaukumu "iela aiz Jāņa baznīcas kora". 14.gs. iela gar Jāņa baznīcas galu ieguva nosaukumu Jāņa iela, kas tā arī laika gaitā vairs nav mainījies. Ielas garums ir 70 metri.