Vēsture Muižas Zaļā zona Lidosta Rūpniecība Infrastruktūra

Zaļā zona

Hapaka grāvis (Rātsupe)

Hapaka grāvis Spilves pļavās, 06.06.2012<br>Avots: panoramio.com, EricRenc
Hapaka grāvis Spilves pļavās

Hapaka grāvis vai arī Rātsupe vai Rātsupīte ir Daugavas kreisā krasta pieteka. Izveidojies no vecupes, kas iezīmē seno Lielupes gultni pār Lieknei no Babītes ezera līdz Daugavai.

Hapaka grāvis sākas no grāvju tīkla Babītes polderī, šķērso Rīgas—Jūrmalas šoseju, tek gar Piņķiem un Babīti. Tālāk tek pa Spilves pļavām un 4,5 km no Rīgas jūras līča, Bolderājas teritorijā, ietek Daugavā. Hapaka grāvja kopējais garums ir 25 kilometri, baseina platība 61,9 km². Pietekas Lāčupīte, Spilves grāvis un Beķera grāvis.

Gultne Hapaka grāvja augštecē ir regulēta, ieplūst ūdeņi no apkārtējiem meliorētajiem mežiem un lauksaimniecības platībām. Lejtecē Hapaka grāvim ir liela un plaša gultne, kas saplūst ar Daugavas gultni. Kreisajā krastā Bolderāja, labajā Krievu sala. Lai Hapaka grāvja augšteci izmantotu meliorācijā, ir uzbūvēta sūkņu stacija, kas aptuveni par 1 metru pazemina ūdens līmeni Hapaka grāvja augštecē.

Spilves pļavas

Hapaka grāvis Spilves pļavās, 06.11.2011<br>Avots: lv.wikipedia.org, Laurijs Svirskis
Hapaka grāvis Spilves pļavās

Spilves pļavas ir purvains līdzenums Rīgas ziemeļrietumu daļā, stap Bolderājas – Priedaines un Nordeķa – Kalnciema kāpu grēdām un Daugavu. Spilves pļavās holocēna (pēc ledus laikmeta) noguluma biezums ir 10-20 m. Apakšējā daļā Ancilus ezers, virs tiem Litorīnas jūras lagūnas un pēclitorīas laika ezeru un purvu nogulumi. Šeit mijas lagunārie dūņu slāņi ar kūdras kārtām un dūņainas smilts starpkārtām. Pļavu virspusē ir zaļa kūdra un smiltis. Spilves pļavas drenē Hapaka grāvis un tās pieteka Lāčupīte, kā arī meliorācijas grāvji.

Pļavu izmantošana Spilvē sākusies tikai 15. gs. beigās. Viduslaikos Spilves pļavās, netālu no Iļģuciema, atradušies Svētā gara konventa īpašumi, tālāk Daugavgrīvas virzienā bijuši rātes, ordeņa un domkapitula īpašumi. Tālāk no Daugavas atradušies Korda Bartmaņa īpašumi.

Hapaka grāvis Spilves pļavās, 07.06.2015<br>Avots: panoramio.com, Edmunds Folkmanis
Hapaka grāvis Spilves pļavās

Pārdaugava bija viduslaiku rīdzinieku pļavu priekšpilsēta, jo siens ziemā bija tikpat nepieciešams kā ganības vasarā. Daudzus gadsimtus Spilves līdzenumu izmantoja pilsētnieku lopu ganībām un siena pļaušanai. Teritorija Hapaka grāvja vidustecē abpus tagadējai Bolderājas dzelzceļa līnijai vēl līdz 20. gs. tika dēvētas par Vijgriežņu pļavām. 17. gs. pļavas bija sadalītas starp pilsētu un kroni. Valstij piederošajā Spilves daļā iedalīja pļavas dažādiem ierēdņiem un Rīgas cietokšņa garnizonam. Pļavu pilsētas daļa bija nodota rātes pārziņā, to lietoja pilsētas iestādes un privātpersonas. Speciāls dienests tika izveidots teritorijas nepārtrauktai apsardzei.

20.gs. sākumā turpinājās Spilves pļavu iznomāšana apkārtnes zemniekiem uz 6 gadiem. Iznomājamie zemes gabali bija 1-3 pūrvietu lieli.



Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.