Jonatāna savstarpējās palīdzības biedrības skola Mārtiņa ielā 7 Foto: Ģirts Konstants

1869.gada 8.martā desmit A.Šneidermaņa austuves audēji sapulcējās Iļģuciemā, Riekstu ielā 8, Indriķa Strautmaņa mājā un nodibināja savstarpējās palīdzības kasi. Tālaika smagajos darba un sadzīves apstākļos tikai strādnieku savstarpējā palīdzība varēja glābt nelaimē nokļuvušu biedru. Gada beigās kases biedru skaits jau bija vairāk kā 70, tāpēc bija nepieciešams dibināt legālu biedrību. 1870. gada 30.jūnijā Rīgas rāte apstiprināja Mārtiņa draudzes mācītāja Starka iesniegtos statūtus biedrībai ar nosaukumu "Likkums preeksch tahs slimneeku un behrnu lahdes "Jonathan" un kas dibinahta preeksch Rihgas fabriku strahdneekeem".

No Riekstu ielas biedrība pārcēlās uz Daugavgrīvas ielu, kur darbojās līdz 1875.gadam. Sākot ar šo gadu, biedrība vāca naudu sava nama fondam. 1876.gadā biedrība ieguva gruntsgabalu Slokas ielā 17 (pēc toreizējās numerācijas), kas atradās Slokas un Mārtiņa ielas stūrī, un uzsāka nama būvi. Pēc diviem gadiem biedrība jau pārgāja uz jauncelto namu, kurš izmaksāja 6611 rubļus. Nams tika uzcelts kailā smilšu laukā, bet pēc gada nama apkārtnē jau zaļoja dārzs. 1885. gadā biedrības nams tika paplašināts un tā vērtība sasniedza - 14701 rubli.

Bez tiešā savstarpējā palīdzības darba, biedrība veicināja arī savu biedru izglītošanu. Tā nodibināja bibliotēku, lasāmo galdu. 1881.gadā atvēra pirmmācības brīvskolu strādnieku bērniem. 1896. gadā noorganizēja vakara kursus strādājošiem. No 1899. gada līdz 1901. gadam tika uzcelts skolas nams Mārtiņa ielā 7, kas izmaksaja 21000 rubļu. Šī summa tika savākta labprātīgu ziedojumu un aizdevumu veidā.

1915.gadā Pirmā pasaules kara laikā biedrība savu darbību pārtrauca. Pēc pieciem gadiem biedrība darbību atjaunoja, bet agrāko nozīmi neatguva. Līdzekļu trūkuma dēļ 1920.gadā namu Slokas iela 17 pārdeva, bet skolas telpas tika iznomātas Rīgas pilsētas pašvaldībai. Jonatāna biedrība beidza pastāvēt 1938. gadā.