Langas upe

Garums:	8 km
Izteka:	Eimura polders
Ieteka:	Ķīšezers
Baseins:	15,8 km2
Pietekas:	Mangaļu Eimurs

Langa ir Ķīšezera pieteka. Kādreiz Langa novadīja Ķīšezera ūdeņus Gaujā, bet tagad ūdens plūsma ir pretēja. Senā upes gultne divās vietās ir aizbērtas. Šobrīd pa Langas upi ūdens no apkārtējām zemēm tiek novadīts uz Ķīšezeru. Mazūdens periodos upe ir stāvoša.

Langas upe (vecupes daļā saukta arī Veclanga un Garupe, sākotnējais nosaukums Ilgupe (Elge Uppe)) ir Ķīšezera pieteka. Langas gultne saglabājusies posmā no Kalngales līdz Ķīšezeram. Upes garums ir 8 km, baseina kopplatība – 15,8 km² (pēc citiem avotiem – 17,48 m²). Langas upes lejtece, gandrīz puse no tās garuma, atrodas Rīgas pilsētas teritorijā Trīsciema apkaimē, bet augštece – Carnikavas novada teritorijā, Kalngalē.

Upes gultnes šķērsprofils ir ļoti krasi atšķirīgs dažādos tās posmos. Ir sekli (līdz 0,5 m) un šauri (līdz 4 m) posmi, kuros aizaugšana notiek ļoti intensīvi un ir plati (līdz 80 m) un dziļi (vairāk kā 4m) posmi, kas būtībā veido ūdenstilpes. Upes krastos ir posmi gan pilnīgi bez apauguma (kokiem, krūmiem), gan pilnībā apauguši.

Pirms Mīlgrāvja kanāla izrakšanas 13. gadsimtā Langa novadīja Ķīšezera ūdeņus Gaujā. Upe ietecēja Gaujā vēl 18. gadsimta beigās. 13. gadsimtā, izrokot Mīlgrāvja kanālu, pazeminājās Ķīšezera ūdens līmenis un Langas upei samazinājās garenslīpums, samazinājās caurplūdums un, pakāpeniski aizsērējot, tā kļuva par atsevišķiem savstarpēji nesavienotiem upes posmiem. Senā upes gultne divās vietās (rietumos no Carnikavas un rietumos no Garciema) aizbērtas ar ceļojošajām kāpām.

20. gs. 30-jos gados sāka būvēt Eimura un Mangaļu polderus (nosusināta platība palienēs vai piejūras zemienēs) lauksaimniecības zemju nosusināšanas vajadzībām. Tā Langas upe kļuvusi par Mangaļu poldera promteku, pa kuru Mangaļu poldera pārsūknētais ūdens tiek novadīts uz Ķīšezeru pie Trīsciema. Tādējādi upes funkcijas pildošā daļa sākas Eimura polderī pie sūkņu stacijas Mangaļi. Mainījās arī upes tecēšanas virziens – Langas bijušajam augšgalam (pie Ķīšezera) kļūstot par lejasgalu. Savukārt, Langas gultne Garciema rajonā, būvējot Eimura polderi, ir aizbērta, un Vecupes daļa starp Garciemu un Carnikavu savāc Eimura-Mangaļu poldera ūdeņus un pa Eimura kanālu caur Garciemas sūkņu staciju Eimuri (izbūvēta 1949. gadā, rekonstruēta 1998. gadā un 2012. gadā) tiek pārsūknēta Rīgas jūras līcī.

Kopš pagājušā gadsimta 90-jiem gadiem sūkņu stacija Mangaļi (būvētā 1980. gadā, patlaban sūkņu stacijai ir nepieciešama rekonstrukcija) tiek darbināta mazāk intensīvi nekā pirms tam, kā rezultātā ir samazinājies Langas upes caurplūdums. Mazūdens periodos upe ir stāvoša. Vējuzplūdos var tecēt pretējā virzienā – no Ķīšezera.