Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Februāris

1939. gada 1. februārī –	Atklāja Valsts Kultūras padomes pirmo sēdi, kas notika Kongresa namā. Kultūras padomē sākā darboties Rakstu un mākslu kamera un Profesiju kamera.
1207. gada 2. februārī –	Bīskaps Alberts (vācu: Albrecht von Buxthoeven) kļuva par Svētās Romas impērijas karaļa (latīņu: Rex Romanorum) Švābijas Filipa (vācu: Philipp von Schwaben) vasali. Karalis piešķīra bīskapam Līvzemi kā lēni.
1924. gada 2. februārī –	Pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu.
1931. gada 2. februārī –	Tika izdots likums, ar kuru par Latvijas galvaspilsētu oficiāli kļuva Rīga.
1932. gada 2. februārī –	Rīgā tika noslēgts Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā. No Latvijas puses parakstīja Ministru prezidents Marģers Skujenieks. Pēc līguma abas puses savstarpēji apņēmās atturēties no jebkāda uzbrukuma viena pret otru, kā arī no jebkādiem varas darbiem. Līgums bija spēkā trīs gadus ar iespējamu neierobežotu skaitu pagarinājumu ik pa diviem gadiem.
1935. gada 2. februārī –	Rīgas Latviešu biedrības namā piedaloties valdībai, diplomātiskajam korpusam un aicinātajiem viesiem, notika Tirdzniecības un rūpniecības kameras atklāšanas sēde. Organizācija sākotnējais uzdevums bija pārstāvēt un veicināt tirdzniecības un rūpniecības attīstību valstī. Tā pārstāvēja tirdzniecības un rūpniecības intereses valsts iestādēs, pētīja ekonomisko situāciju, izstrādāja un apsprieda ierosinājumus ekonomikas veicināšanai, deva atsauksmes par likumu, rīkojumu un saistošo noteikumu piemērotību, apkaroja spekulāciju utt. Tika slēgta 1940. gadā un atjaunoja savu darbību, bet 1990. gada – atjaunoja.
2005. gada 2. februārī –	Rīgas pasažieru stacijā Lāčplēša ielas tuvumā sadūrās elektrovilciens Lielvārde–Rīga ar pasažieru tālsatiksmes vilcienu Maskava–Rīga, bojā gāja 4 cilvēki un 29 cilvēki tika ievainoti. Negadījumā par vainīgo tika atzīts vilciena Lielvārde–Rīga mašīnists, kam tika piespriests četru gadu cietumsods atklāta tipa cietumā. Mašīnists esot apsteidzis grafiku un neievērojis aizliedzošo sarkano signālu luksoforā.
1266. gada 3. februārī –	Rīgas domkapituls ar Livonijas ordeni noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas.
1920. gada 3. februārī –	Par Rīgas pilsētas galvu kļuvis advokāts Andrejs Frīdenbergs, amatā bijis līdz 1921. gada martam, kad viņu nomainīja Alfrēds Andersons.
1946. gada 3. februārī –	Uzvaras laukumā aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē notika pēdējā publiskā pakāršana Rīgā. Sods par kara noziegumiem tika izpildīts 7 vācu ģenerāļiem, tajā skaita Holokausta Latvijā organizatoram Frīdriham Jekelnam (vācu: Friedrich August Jeckeln), kas bija atbildīgs par vismaz 100 000 cilvēku nāvi Vācijas okupētajos apgabalos, tai skaitā realizēja masu slepkavības Rumbulā. Visus pakārtos 6. februārī sadedzināja tagadējā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā lokomotīves kurtuvē.
1853. gada 4. februārī –	Tika apstiprināts Rīgas – Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa projekts. Līnijas būvniecība tika pabeigta 1861. gadā un atklāta 1861. gada 12. septembrī. Divceļu dzelzceļa līnija bija viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Šodien Rīgas – Krustpils iecirknis ir viens no noslogotākajiem dzelzceļiem Latvijā.
1938. gada 4. februārī –	Rīgā sākās 40. Eiropas ātrslidošanas čempionāts vīriešiem un izrādījās pēdējais pirms Otrā pasaules kara. Čempionātā piedalījās 26 dalībnieki, bija pārstāvētas astoņas valstis. Tas norisinājās ASK laukumā Krišjāņa Barona ielā 116, tagad šajā vietā atrodas Centra sporta kvartāls. Par godu šim notikumam ASK stadionā 1938. gada rudenī un 1939. gada sākumā norisinājās intensīvi un ievērojami labiekārtošanas darbi. Čempionāta kopvērtējumā uzvarēja un par Eiropas čempionu kļuva latviešu ātrslidotājs Alfons Bērziņš.
2020. gada 4. februārī –	Notika kratīšana Rīgas tūrisma attīstības birojā.
1947. gada 5. februārī –	Rīgā notika Rīgas apriņķa Zemnieku kongress, kurā piedalījās 400 delegāti.
1986. gada 5. februārī –	Rīgā notika žurnāla «Voprosi istoriji KPSS» lasītāju konference, ko bija organizējuši žurnāla redakcija un Latvijas Komunistiskās parti jas CK Partijas vēstures institūts. Konferenci atklāja Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs Anatolijs Gorbunovs.
1528. gada 6. februārī –	Pēc Livonijas mestra Valtera fon Pletenberga (vācu: Wolter von Plettenberg) ieteikuma par 20. Rīgas arhibīskapu Rīgas domkapituls ievēlēja Doma baznīcas prāvestu Tomasu Šēningu (vācu: Thomas Schöning). Viņa rezidence atradās Kokneses pilī.
1937. gada 6. februārī –	Amatu un Kongresa namā tika atklāta jaunizveidotās Amatniecības kameras rīkotā pirmā daiļamatniecības izstāde Rīgā. Izstādes mērķis bija parādīt jaunu ceļu, kur sadarbojas amatnieks, rūpnieks, mākslinieks, arhitekts un pasūtītājs. Latvijas amatniecības nozarē izstāde vērtēta kā amatniecības atdzimšana ar uzsvaru uz turpmāko tehnisko un māksliniecisko pilnveidi.
1988. gada 6. februārī –	Rīgā sākās individuālais un komandu amatieru 2. grupas autorallijs.
1590. gada 7. februārī –	Tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar Polijas karali Sigismundu III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza) par oficiālas tipogrāfijas izveidošanu Rīgā.
1716. gada 7. februārī –	Krievijas cars Pēteris I lika uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Paulu Brokhūzenu (vācu: Paul von Brockhusen), kas aizstāvēja Rīgas privilēģijas.
1789. gada 7. februārī –	Teritorijā ap Gogoļa un Turgeņeva ielu krustojumu (blakus Krievu sētai, tagad Gogoļa ielā 7), pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II dekrēta Rīgā tika dibināta pirmā skola ar krievu mācībvalodu – Katrīnas skola (vācu: Katharinenschule).
1946. gada 7. februārī –	Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis parakstīja Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas dibināšanu. Kopš 1990. gada tā ir Latvijas Zinātņu akadēmija, kura apvieno vairāk kā 300 Latvijas Republikas un pasaules zinātniekus dabaszinātņu, inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas Zinātņu akadēmijas augstceltnē.
1996. gada 7. februārī –	Rīgā sāka darboties Eiropas Savienības pārstāvniecība.
2012. gada 7. februārī –	Vācijas grupa „Rammstein” uzstājās pilnībā izpārdotā koncertā „Arēnā Rīga”. Šovu noskatījās vairāk nekā 12 000 cilvēki.
1423. gada 8. februārī –	Rīgas, Tērbatas un Tallinas sūtņi Hanzas savienības vārdā noslēdza tirdzniecības līgumu ar Novgorodu.
1899. gada 8. februārī – 20. februārī pēc jaunā stila	Deviņi Jurjevas (Tērbatas) Universitātes Farmācijas institūta studenti nodibināja studentu korporāciju Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale'). Tagad tā ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija.
1977. gada 8. februārī –	Notika zinātniskā konference „Dzīve - Dzejā”, kas bija veltīta Mirdzas Ķempes daiļradei.
1985. gada 8. februārī –	Rīgā notika Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas plēnums. Tajā apsprieda nesen notikušās Vissavienības Miera piekritēju konferences rezultātus un no konferences izrietošos Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas uzdevumus.
1674. gada 9. februārī –	Izdega vecais Rīgas rātsnams, kas atradās Tirgoņu un Šķūņa ielas stūrī.
1711. gada 9. februārī –	Par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Krievijas impērijas politiķis un karavadonis kņazs Aleksandrs Menšikovs (krievu: Александр Меншиков).
1894. gada 9. februārī –	Rīgas arhibīskaps Arsēnijs iesvētīja Visu Svēto pareizticīgo draudzes skolu. Starpkaru periodā divstāvu ēkā atradās Rīgas pilsētas 8. krievu pamatskola. Padomju laikā ēkos darbojās bērnudārzs. Kopš 1995. gada skolas ēkā izvietojies Rīgas Garīgais seminārs.
2005. gada 9. februārī –	Tika ielikts dzīvojamo augstceltņu kompleksa „Panorama Plaza” pamatakmens. Bija paredzēts uzbūvēt četras daudzstāvu dzīvojamās augstceltnes, kā arī biroju un tirdzniecības piebūvi. Pirmās ēkas celtniecība bija pabeigta 2006. gadā, otrās – 2007. gadā. Trešās un ceturtās ēkas celtniecība bija uzsākta, taču saistībā ar ekonomikas krīzi un nekustamā īpašuma „burbuļa” plīšanu Latvijā, projekts sākotnēji tika apturēts, bet vēlāk iesaldēts. 2021. gadā ir atsākta trešās ēkas celtniecība, taču ceturtās ēkas celtniecība vēl joprojām ir apturēta.
2017. gada 9. februārī –	Rīgu apmeklēja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (lietuviešu: Dalia Grybauskaitė), Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (igauņu: Kersti Kaljulaid) un Vācijas prezidents Joahims Gauks (vācu: Joachim Gauck). Tikšanās laikā tiks pārrunāti aktuāli starptautiskās sadarbības un drošības jautājumi. Pēc visu četru prezidentu tikšanās, Raimonds Vējonis un Joahims Gauks piedalījās Reformācijas 500. gadadienai veltītos svinīgos pasākumos, tostarp, atklās Reformācijas laukumu pie Svētā Pētera baznīcas.
2019. gada 9. februārī –	Arēnā Rīga notika Federāciju kausa ("Fed Cup") kausa pirmās kārtas spēles, kurās Latvijas izlase pirmo reizi spēlēja Pasaules otrajā grupā, sacenšoties ar Slovākijas izlasi.
1910. gada 10. februārī –	Āgenskalnā svinīgi atklāja Rīgas pilsētas 2. slimnīcu. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un Pirmā pasaules kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā. Šodien tā ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.
1370. gada 11. februārī –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Zīgfrīds fon Blombergs (vācu: Siegfried von Blomberg). Viņa valdīšanas laikā 1373. gadā izcēlās t.s. "apģērbu ķildas".
1700. gada 11. februārī – 21. februārī pēc jaunā stila	Lielā Ziemeļu kara sākumā Rīgai uzbruka Saksijas kūrfirstistes karaspēks Polijas karaļa Augusta II Stiprā (poļu: August II Mocny) vadībā un sākās septiņus mēnešu Rīgas aplenkums. Sakšu karaspēks nespēja ieņemt Rīgas cietoksni un aplenkums beidzās 8. septembrī (19. septembrī pēc jaunā stila).
1799. gada 11. februārī –	Rīgā konstatēta zemestrīce.
1807. gada 11. februārī –	Rīgas pilsoņu gvarde uzņēmās nodrošināt sargu dienestu pilsētā.
1938. gada 11. februārī –	Iesvētīja paplašināto Rīgas Latviešu biedrības namu. Piebūves ārējais veidols bija labi pakārtots pamatēkas arhitektūrai. Jaunās daļas pirmajā stāvā atrodas restorāns, bet augšējos - vairākas kluba un banketu zāles, no kurām ievērojamākā ir Līgo zāle otrajā un Zelta zāle trešajā stāvā.
1575. gada 12. februārī –	Rīdzinieki nodedzināja, ārpus pilsētas vaļņiem celtās ēkas, kurās mitinājās krodzinieki un amatnieki, kas konkurēja ar rīdzinieku uzņēmumiem.
1700. gada 12. februārī –	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Ēriks Dālbergs (zviedru: Erik Jönsson Dahlberg) izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai pret Saksijas karaspēka uzbrukumu.
1890. gada 13. februārī –	Tika likvidēta Rīgas pilsētas konsistorija, kas bija Evanģēliski luteriskās baznīcas administratīvās pārvaldes institūcija, kuras kompetencē bija katoļiem atņemto baznīcu pārņemšana (16. gs.), jaunu luterāņu baznīcu celtniecība un esošo uzturēšana, mācītāju iecelšana, garīdznieku civillietu un pārkāpumu tiesāšana, skolu uzturēšana un uzraudzība u.c.
1937. gada 13. februārī –	Iesvētīja un nodeva ekspluatācijā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta celto jauno Rīgas telefona kantora administrācijas ēku Audēju ielā 15. To uzcēla agrākās 4-stāvu ēkas vietā, kuru nojauca 1935. gadā. Vecajā ēkā no 1902. līdz 1928. gadam darbojās Rīgas 2. telefona centrāle.
1329. gada 14. februārī –	Livonijas ordeņa mestrs Eberhardts Monheims (vācu: Eberhard von Monheim) aplenca Rīgu un pēc 13 mēnešiem 1330. gadā to ieņēma.
1900. gada 14. februārī –	Starp toreizējo Vācu teātri (tagadējo Nacionālo operu) un Rīgas Politehnisko institūtu (tagadējo Latvijas Universitātes centrālo ēku) gājēju satiksmei tika atklāts tilts pāri pilsētas kanālam. Tilts būvēts pēc inženiera Ivana Krapivjanska (krievu: Иван Крапивянский) projekta. Celtniecības darbus uzsāka 1899. gada rudenī. Jaunais tilts bija nosaukts Timma tilts, par godu vācbaltu mākslinieka, Rīgā dzimušā Pēterburgas un Prūsijas mākslas akadēmiju profesora Vilhelma fon Timma (vācu: Georg Wilhelm Timm), jo līdzekļus tilta būvei ziedoja profesora Timma atraitne Emīlija fon Timma. 1995. gadā veikta profesora Timma kājnieku tilta restaurācijas rakstura remonts, saglabājot pirmatnējo tilta konstrukciju.
1946. gada 14. februārī –	Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās Zinātņu akadēmijas pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi. 14. februāri pieņem par Latvijas Zinātņu akadēmijas dibināšanas dienu.
2003. gada 14. februārī –	Ar pamatakmens ielikšanu tika sākta Hansabankas (tagad Swedbank) centrālās ēkas "Saules akmens" celtniecība Ķīpsalā. 2004. gada 17. novembrī celtniecība bija pabeigta un augstceltne tika atklāta. Tā bija pirmā neatkarības gados uzceltā biroju augstceltne Rīgā, un ar šo augstceltni Rīgā aizsākās moderno augstceltņu celtniecība.
2007. gada 14. februārī –	Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes telpās atklāja pirmo Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas un RTU kopīgi izveidoto testēšanas un pētniecības laboratoriju - Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centru, kurā tiks veikta produktu testēšana atbilstībai ES prasībām, lai marķētu produktus ar CE zīmi, sniegtas tehniskas konsultācijas uzņēmumiem, veicināta jaunu produktu attīstība, kā arī izglītība un zinātniskā pētniecība elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā.
1700. gada 15. februārī –	Gaidot Saksijas kūrfirstistes karaspēka uzbrukumu, Rīgā nodedzināja savas priekšpilsētas.
1930. gada 15. februārī –	Dzelzceļa virsvaldes ēkas vestibilā (šodien Satiksmes ministrijas ēka) atklāja piemiņas plāksni Latvijas brīvības cīņās kritušiem dzelzceļniekiem.
1930. gada 15. februārī –	Slidotavā Griziņkalnā Jāņa Asara ielā pie Sarkanā krusta slimnīcas notika pirmā oficiālā spēle, kas reizē bija arī pirmā starptautiskā sacensība Latvijas hokeja vēsturē. Rīgas „Strādnieku sporta un sarga” (SSS) un vācu Karalauču (Kēnigsbergas) SSS komandu cīņā pārāki bija rīdzinieki.
1973. gada 15. februārī –	Rīgā notika simpozijs „VDR elektronika un mērtehnika lauksaimniecībā”.
1990. gada 15. februārī –	Pieņēma Latvijas PSR konstitūcijas labojumus saskaņā ar kuru par Latvijas PSR karogu oficiāli kļuva ne vairs sarkanais ar zilibaltajiem viļņiem lejasdaļā, bet gan sarkanbalti sarkanais. 27. februārī pie valsts vairākām valsts iestādēm notika kagoru maiņa.
2005. gada 15. februārī –	Pie Latvijas Patentu valdes ēkas tika uzstādīta piemiņas plāksne „Kāpnes uz debesīm”, kas veltīta cilvēka pirmajam lidojumam Latvijā, kuru 1804. gada 18. augustā (pēc citiem avotiem 18. jūlijā) gaisa balonā, paceļoties virs Rīgas un nolidojot ap 20 verstis, iespēja tā laika ievērojamais beļģu aeronauts, profesors, zinātnieks Etjēns Gaspārs Robērs (franču: Etienne-Gaspard Robert).
2006. gada 15. februārī –	Bija nodota ekspluatācijā multifunkcionāla halle Arēna Rīga – pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Ir paredzēta hokeja klubam "Dinamo Rīga" un Latvijas hokeja izlasei, taču tās izmantošana paredzēta arī citiem sporta, mūzikas, kultūras un izklaides pasākumiem. Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā Pasaules čempionātu hokejā 2006. gadā Rīgā.
1590. gada 16. februārī –	Svētā Jēkaba baznīcu nodeva jezuītu ordenim.
1700. gada 16. februārī –	Saksijas kūrfirstistes karaspēks ieņēma Pārdaugavu, Lucavsalu un citas Daugavas kreisā krasta salas.
1976. gada 16. februārī –	Plkst. 8.41 Juglas stacijā notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāja 46 cilvēki, bet 61 cilvēks tika ievainots, tostarp seši guva smagas traumas. Saskrējās Ļeņingradas–Rīgas 37. pasažieru ātrvilciens "Baltika" un divas manevrējošās lokomotīves. Tā bijusi traģiskākā vilcienu katastrofa Latvijas vēsturē.
2006. gada 16. februārī –	Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā tika atklāts Neatliekamās medicīnas centrs, kas sniedz neatliekamo palīdzību 24/7 režīmā tiem pacientiem, ko atved ātrās palīdzības brigādes vai ierodas personiski.
1987. gada 17. februārī –	Vairāku dienu oficiālā vizītē Rīgā ierādās PSKPK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs (krievu: Михаил Горбачев) ar kundzi Raisu Gorbačovu. Vizītes laikā ģenerālsekretārs nolika ziedus pie Ļeņina pieminekļa, aprunājās ar ielās izgājušiem cilvēkiem un Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) studentiem, apmeklēja Latviešu sarkano strēlnieku (tagad Okupācijas) muzeju, apmeklēja Brāļu kapus un LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā, rūpnīcu VEF, kā arī mehanizēto piena kompleksu 1000 govīm Ādažos. Vizīti vadīja Latvijas kompartijas centrālkomitejas 1. sekretārs Boriss Pugo.
1999. gada 17. februārī –	Tika izveidots SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs”, kas bija Latvijas nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja metroloģijas jomā un īstenoja valsts politiku metroloģijas jomā.
2005. gada 17. februārī –	Rīgas 1. slimnīcā atklāja īslaicīgo pacientu aprūpes nodaļu, kur tiek nodrošināta veselības un sociālā aprūpe klientiem, kuru veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ attiecīgu aprūpi nav iespējams nodrošināt dzīvesvietā.
1509. gada 18. februārī –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Jaspers Linde (vācu: Jasper Linde). Viņa valdīšanas laikā nostiprinājis Kokneses un Raunas pilis, kā arī uzcēla uzcēlis jaunu cietoksni uz Viļakas ezera salas.
2000. gada 18. februārī –	Pēc rekonstrukcijas Berga Bazārā Elizabetes ielā 83/85 oficiāli tika atklāts kinoteātris "Andalūzijas suns" ar jaunu nosaukumu "Kino suns".
2002. gada 18. februārī –	Latvijas Bankas Rīgas filiāle sāka darbu jaunajā ēkā Bezdelīgu ielā 3, nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
1870. gada 19. februārī – 3. martā pēc jaunā stila	Tika iesvētīts celtais pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams. 1908. gadā tas nodega, bet tika ātri atjaunots daudz plašākā ēkā 1910. gadā.
1976. gada 19. februārī –	Veikalā „Rīga” sākās kaklasaišu izstāde, kuras eksponātus pārdeva.
1998. gada 19. februārī – Pēc citiem avotiem 20. februārī	Uz Latvijas Banku koledžas un Latvijas Banku akadēmijas bāzes pretī Latvijas Bankas namam Kr. Valdemāra ielā 1b tika atklāta Banku augstskola – pirmā valsts augstskola, kura nesaņēma valsts finansējumu, bet darbojas pēc pašfinansējuma principa, un tās galvenie ieņēmumi bija no mācību maksas.
2007. gada 19. februārī –	Rīgas domes deputāti slēgtā balsojumā nolēma atbrīvot no amata pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku, kas pārstāvēja partiju "Jaunais laiks". Viņš bija pirmais priekšēdētājs Rīgas domes vēsturē, kuru atbrīvoja no amata.
2007. gada 19. februārī –	Par Rīgas Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva latviešu ārsts un politiķis Jānis Birks. Rīgas domē pārstāvējis partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", pirms domes priekšsēdētāja amata bijis Latvijas Jūras medicīnas centra vadītājs un arī viens no tā īpašniekiem. 2009. priekšsēdētāja amatā viņu nomainīja Nils Ušakovs.
2010. gada 19. februārī –	Rīgas domes Prezidiju zālē notika Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komitejas sēde, kuras laikā tika izskatīti Ziemeļu koridora 2.posma sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kā arī kopsavilkums par projekta statusu un galvenajām aktualitātēm.
1924. gada 20. februārī –	Tika pieņemts likums par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām.
1997. gada 20. februārī –	Tirdzniecības centrā „Dole” tika atvērts pirmais Rimi veikals Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas. 1997. gadā „Dole” bija pirmais moderna lielveikala konceptam atbilstošais tirdzniecības centrs Latvijā.
1999. gada 20. februārī –	Studentu korporācija "Lettgallia" par godu korporācijas 100 gadu dibināšanas jubilejai Rīgā organizēja gājienu no Svētā Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kur tika nolikti ziedi.
2003. gada 20. februārī –	Izveidota SIA "Rīgas satiksme", apvienojot autobusu parkus Imanta un Tālava. 2005. gadā jaundibinātajam uzņēmuma pievienoja SIA "Tramvaju un trolejbusu pārvalde", SIA "Rīgas autostāvvietas" un SIA "Rīgas domes autobāze", kļūstot par apvienoto Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumu un par lielāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu.
1872. gada 21. februārī –	Sāka nojaukt citadeles apcietinājumu mūri. 1875. gadā darbi bija pabeigti – beidza norakt Rīgas Citadeles aizsargvaļņus un aizbērt aizsarggrāvjus. Rīgas cietoksnis Citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
2017. gada 22. februārī –	Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā atklāja paplašināto RSU Zobārstniecības fakultātes Studentu klīniku, kā arī institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas Bērnu nodaļu. Jaunajās telpās ir uzstādītas papildu zobārstniecības darba vietas un paplašināts pieejamo pakalpojumu klāsts, kā arī modernizēta infrastruktūra. Atklāšanas pasākumā piedalījās veselības ministre Anda Čakša, RSU rektors profesors Jānis Gardovskis un RSU Stomatoloģijas institūta valdes priekšsēdētāja profesore Ilga Urtāne.
1304. gada 23. februārī –	Livonijas ordenis noslēdza ar Tērbatas un Samu salas bīskapiem militāru līgumu, kas Livonijas pilsoņu karā starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni bija vērsts pret Rīgu.
1891. gada 23. februārī –	Krievijas impērijas senāts aizliedza Rīgas pilsētai ar pašvaldības līdzekļiem atbalstīt luterāņu baznīcas.
2018. gada 23. februārī –	Svinīgi atklāja renovēto Aleksandra Puškina liceja muzeju „Puškins un Baltija”. Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Muzejs vāc, apkopo un glabā materiālus par Aleksandra Puškina dzīvi, viņa daiļrades saistību ar Latviju un Baltiju, kā arī par latviešu un krievu literārajiem un kultūras sakariem. Pēc renovācijas muzejs izvietots divās plašās un gaišās telpās. Muzejs lepojas ar vērienīgu fotogrāfiju, grāmatu fondu, tulkojumiem un mākslas darbiem no slavenā dzejnieka dzīves.
1236. gada 24. februārī –	Romas Pāvests atņēma Rīgai īpašumus Samu salā un tos piešķīra Samu salas bīskapam.
1891. gada 24. februārī –	Tika iesvētīta Rīgas Lutera baznīca Torņakalnā.
1924. gada 24. februārī –	Ar šajā dienā Saeimas pieņemto likumu par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta Bolderāja, Daugavgrīva, Kleisti, Buļļi, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža un Šampēteris.
1304. gada 25. februārī –	Livonijas pilsoņu karā Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā.
1812. gada 25. februārī –	Krievijas impērijas imperators Aleksandrs I Rīgas rātei pavēlēja pilsētas atslēgas nodot Rīgas komandantam.
1940. gada 25. februārī –	Vienības laukumā (Esplanādē) notika Rīgas ormaņu skate. Piedalījās 160 ormaņi.
1989. gada 25. februārī –	Notika Interfrontes organizētais mītiņš pie Uzvaras pieminekļa pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
2000. gada 25. februārī –	Kinoteātrī Kino52 notika Aigara Graubas filmas „Baiga vasara” pirmizrāde. Filma vēsta par 1940. gada jūnija notikumiem Rīgā īsi pirms un pēc padomju karaspēka ienākšanas Rīgā. Kinoteātra priekšā bija novietots finiera tanks, kas tika izmantots filmēšanā. Filmas budžets – 1 mlj. ASV dolāru
2015. gada 25. februārī –	Notika „Ekselences balvas” fināls, kurā klātienē, vadot mācību stundas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem, savu meistarību demonstrēja 20 Latvijas inovatīvākie dabaszinātņu un matemātikas skolotāji. Dienas noslēgumā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Universitātes Mazajā aulā visus dalībniekus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un citi.
2020. gada 25. februārī –	Īslaicīgi tika likvidēts Rīgas domes priekšsēdētāja amats un Rīgas domes darbu vadīja pagaidu administrācija līdz domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Mārtiņš Staķis.
1700. gada 26. februārī –	Saksijas kūrfirstistes karaspēks ieņēma Kobronskansti.
1922. gada 26. februārī –	Latvijas Nacionālajā operā notika svinīgs pasākums par godu latviešu preses 100 gadu jubilejai. Šī jubileja piesaistīta 1822. gadā iznākušajām „Latviešu Avīzēm” (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises), kas bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā.
1940. gada 26. februārī –	Tiesu pils, tagadējā Ministru Kabinets, vestibilā uzstādīja Kārļa Zemdegas skulptūra „Tiesa” (Justīcija), kas simbolizē taisnu tiesu. Padomju laikā skulptūras vietā bija Ļeņina krūšutēls. Neatkarības gados skulptūru atjaunoja un mūsdienās skulptūra un telpa kalpo kā svinīgu notikumu vieta. Šeit tiek sagaidīti ārvalstu viesi, rīkoti publiski pasākumi un izstādes.
1951. gada 26. februārī –	Lielajā Ģildē atklāja pirmo Latvijas PSR mākslinieku kongresu. Kongresu atklājis savienības priekšsēdis Leo Svemps, tas ildzis divas dienas. Teiktas Staļina slavināšanas runas un pieņemti apsveikumi.
1990. gada 26. februārī –	Rīgā sākās Jāņa Erenštreita organizētais pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms".
2004. gada 26. februārī –	Saeima galīgajā lasījumā pieņema Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredzēja Latvijas pievienošanos NATO. Par līguma akceptēšanu balsoja 77, pret bija 6, bet 5 deputāti atturējās. 2004. gada 29. martā Latvija oficiāli pievienojās NATO.
1946. gada 27. februārī –	Rīgas pilsētas Staļina rajonam pievienoja Rīnūžus. Tagad Rīnuži ietilpst Vecmīlgrāvja apkaimē.
1990. gada 27. februārī –	Saskaņā ar ar 15. februārī pieņemtajiem LPSR konstitūcijas labojumiem par Latvijas PSR karogu oficiāli kļuva ne vairs sarkanais ar zilibaltajiem viļņiem lejasdaļā, bet sarkanbaltsarkanais karogs. Pie LPSR Augstākās padomes ēkas svinīgā ceremonijā akadēmiķis Jānis Stradiņš pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Tāpat karogs tiek pacelts virs LPSR Ministru padomes un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes ēkām.
1992. gada 27. februārī –	Brīvprātīgo arodbiedrību sporta biedrības „Daugava” Rīgas sporta kombināts tika pārveidots par Valsts Bezpeļņas organizāciju „Daugavas stadions”.
2018. gada 27. februārī –	Lidostā „Rīga” atklāja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras veidoto Latvijas popularizēšanas stendu, kas kalpos par tikšanās vietu pašmāju un ārvalstu uzņēmējiem. Tāpat tajā izstādīti dažādi Latvijas dizaina uzņēmumu ražojumi.
1933. gada 28. februārī –	Tika dibinātā Torņakalna kultūras biedrība. Tā atbalstīja dažādus nozīmīgus kultūras pasākumus.
1993. gada 28. februārī –	Ārpus 69422. karaspēka daļas Mangaļsalā pārvietojās bruņutransportieris.
2018. gada 28. februārī –	Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” notika Rīgas apkaimju alianses (RAA) dibināšanas sapulce. Jaunā nevalstiskā organizācija tika veidota, lai apvienotu visas aktīvās Rīgas apkaimju biedrības, tādējādi stiprinot to jaudu un pozīcijas komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm. Rīgas apkaimju alianses mērķis ir līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās.
1936. gada 29. februārī –	Notika pirmais Rīgas strādnieku tautiskais vakars.
2000. gada 29. februārī –	Rīgas dome Filharmonijas skvēru pārdēvēja par Līvu laukumu.
2020. gada 29. februārī –	Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā stacionārā „Gaiļezers” atklāja jaunizveidoto Reto slimību centra atbalsta vienību, kuras mērķis ir uzlabot reto slimību pacientu ārstēšanu un aprūpi. Atbalsta vienība nodrošinās ārsta ar kompetenci retajās slimībās konsultācijas, valsts apmaksātus multidisciplinārus konsīlijus, molekulārās ģenētikas izmeklējumus, psihologa un uztura speciālista konsultācijas.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.