Rīgas Sv.Trīsvienības baznīcas draudze

Pirmais Rīgas Sv. Trīsvienības draudzes mācītājs Kārlis Heinrihs Fromms nokalpoja draudzē gandrīz 25 gadus (1892. gadā saņēma palīgmācītāju Mārtiņu Bankinu) līdz pat aiziešanai mūžībā 1896. gadā. Tā paša gada 3. jūnijā tika ievēlēts nākošais draudzes gans - mācītājs Pauls Fromholds Treijs (Paul Fromhold Treu), viņš kalpoja līdz pat savai nāvei 1919. gadā.¹

1898. gadā draudzes darbā pieņēma diakonisi - draudzes māsu, kura vadīja ierīkoto bērnudārzu; bērnu skaits tajā divos gados no 9 izauga līdz 120. Arī baznīcas skola nepārtraukti paplašinājās, un 1900. gadā tajā strādāja 3 skolotāji. 1898. gadā iegādājās mācītāja māju, tagadējā divstāvu draudzes māja uzcelta un iesvētīta 1936. gadā, pēckara laikā tajā bija ierīkots bērnudārzs, tagad tā pilda savas iepriekšējās funkcijas.²

Nopietns trieciens Sarkandaugavai un luterāņu baznīcas draudzei bija 1. Pasaules karš, kad Sarkandaugavas rūpnīcas tika evakuētas, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās. Sekoja juku un nemiera laiki.

Nodibinoties Latvijas valstij, par Rīgas Sv.Trīsvienības baznīcas mācītāju ievēlēja Kārli Irbi, kurš draudzē nostrādāja no 1920. gada 8. augusta līdz 1966. gada 2. novembrim (ar pārtraukumu izsūtījumā 1945.-1957. gadam.³

No 1924. gada līdz 1929. gadam draudzē kā vikāri kalpoja mācītāji Kņazinskis un Miervaldis Ķemers (pēdējais kā vikārs no 1938.-1945. gadam, kā adjunktmācītājs no 1957.- 1964. gadam, tad aizgājis emeritūrā).⁴ Miervaldis Ķemers bija arī profesionāls gleznotājs ainavists, V. Purvīša izcilākais skolnieks. Viņa sniegums padomju varas gados apzināti noklusēts. Viņš daudz gleznojis Rīgas priekšpilsētas, arī Sarkandaugavu.

Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā darbojusies arī vācu draudze mācītāja E. Savari vadībā. (Vācu un latviešu draudzes pastāvēja jau no baznīcas dibināšanas, un dievkalpojumi notika abās valodās).⁵

No 1967. gada līdz 1968. gadam kalpoja mācītājs Jānis Melbārdis, bet 1969. gada 11. jūnijā Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā tika ordinēts mācītājs Ēriks Mesters. Introdukcija notika tā paša gada 2. novembrī, to vadīja arhibīskaps Jānis Matulis. Mācītāja Ē. Mestera vadībā draudze pieauga un nostiprinājās, 1976. gadā tika veikts baznīcas kapitālremonts un restaurācija. Ē. Mesters draudzē nokalpoja svētīgus 17 gadus - līdz savai ievēlēšanai par arhibīskapu 1986. gadā. Tā paša gada 1. jūnijā kā jauno draudzes ganu viņš ieveda mācītāju Viesturu Pirro, introdukcija notika 19. oktobrī. V. Pirro kalpoja līdz 1989. gadam. Tagadējais mācītājs no 1990. gada ir Austris Rāviņš.⁶