Rumbulas lidlauks atrodas starp Maskavas ielu un Daugavu. Lidlaukam ir viens nefunkcionējošs un daļēji demontēts 2000 m garš un 60 m plats betona plātņu skrejceļš.
Rumbulas lidlauks kā militāro objektu izmantoja pirms Otrā pasaules kara, un kara laikā, bet militārais lidlauks tas tika izbūvēts 1950. gados.
Teritorijā bija izvietots 899. Oršas aviācijas iznīcinātāju pulks (899-й истребительный авиационный Оршанский полк),
kura uzdevums bija kontrolēt gaisa telpu virs Baltijas valstīm. Pulka iznīcinātāji MiG-19 un MiG-21 kā arī transportlidmašīnas An-1 un An-26 atradās angāros un bija neredzamas no augšas.
Rumbulas lidlauka skrejceļš
1975. gada 9. novembrī Rumbulas lidlaukā bāzētas lidmašīnas veica kaujas operāciju pret Rīgas jūras līcī esošo pretzemūdeņu kuģi Storoževoj (Сторожевой),
uz kura bija sākusies pret PSRS vadību vērsta sacelšanās. 1979. gadā Rumbulas lidlaukā bāzētais iznīcinātāju pulks tika pārvietots uz Lielvārdes lidlauku.
Rumbulas lidlauku izmantoja arī civilām vajadzībām. Daļu no lidlauka 1960. gados sāka izmanot civilajiem lidojumiem uz Ļeņingradu un citām PSRS pilsētām ar
lielām lidmašīnām Il-18 un vēlāk ar Tu-134A, kam Spilves skrejceļš bija par mazu.
Rumbulas pasažieru lidosta tika slēgta 1974. gadā, gadu pēc lidostas “Rīga” nodošanai ekspluatācijā.
Rumbulas lidlauka skrejceļa "slēgta" daļa
Lidlauka teritorijā ir ļoti liels grunts piesārņojums, jo te atradās ne tikai lidmašīnas, bet arī milzīgas aviācijas degvielas tvertnes ar petroleju.
Naftas produkti, filtrējoties caur smiltīm, nonāca līdz gruntsūdeņiem un tur izveidoja peldošo naftas produktu slāni.
Daļu bijušā Rumbulas lidlauka teritorijas pēdējos pārdesmit gadus aizņem lietotu Rumbulas auto tirgus, saglabājās daļa no angāriem un skrejceļš, ko dažreiz izmanto paraplānu aktivitātēm.
