Aveņu iela sākas krustojumā ar Šalku ielu un beidzas strupceļā pie Rīgas un Garkalnes novada robežas. Tā ir jauna iela, kas tika izveidota tikai 1980. gadā.
Tā ir apkaimes stāvākā iela un īsākā iela – tās garums ir vien 129 metri.
Baraviku iela
Baraviku iela atrodas gan Rīgā, gan Garkalnes novadā. Tā sākas no Jaunciema 4. līnijas un savienojoties ar Jaunciema 6. līniju.
Baraviku iela izveidota 1960. gadā. Ielas nosaukums atgādina, ka ciems kādreiz saukts par Beku ciemu un sēņotājiem te joprojām ir paradīze. Ielas garums ir 134 metri.
Gaileņu iela
Gaileņu iela sākas pie Ķīsezera, krustojas ar Jaunciema gatvi, Jaunciema 2. šķērslīniju un beidzas krustojumā ar Jaunciema 3. šķērslīniju.
Gaileņu iela izveidota 1960. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Gaileņu ielas nosaukums atgādina, ka ciems kādreiz saukts par Beku ciemu un
sēņotājiem te joprojām ir paradīze. Gaileņu ielā 3 atrodas Rīgas 3. arodskolas dienesta viesnīca. Ielas garums ir 451 metrs.
Jaunciema gatve
Jaunciema gatve ir maģistrālā Rīgas un galvenā apkaimes iela. Tā sākas divlīmeņu krustojumā ar Brīvības ielu Bukultu apkaimē,
tālāk iela stiepjas apkārt Ķīšezeram un beidzas Jaunmīlgrāvja apkaimē kā Mīlgrāvja iela.
Jaunciema apkaimē šī iela krustojas ar Jaunciema 10., 9., 8., 7., 6. šķērslīniju, Steķu ielu, Jaunciema 5., 4., 3. šķērslīniju, Gaileņu ielu, 2. šķērslīniju un Šalku ielu.
Jaunciema 1. līnija tika izveidota 1927. gadā ar nosaukumu Jaunciema iela, 1928. gadā tā tika pārdēvēta par Jaunciema 1. līniju.
1975. gadā tika izveidota 13.oktobra iela apvienojot Jaunciema 1. līniju un Jaunciema gatvi. 1990. gadā tā tika pārdēvēta par Jaunciema gatvi.
Tā ir visgarākā Rīgas iela un tās kopējais garums ir 16 177 metri.
Bikstu iela
Bikstu iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Tā izveidota 1902. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Бикстенская улица),
kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 454 metri. Biksti ir ciems Dobeles novada Bikstu pagastā, 22 km no Dobeles un 86 km no Rīgas.
Briņģu iela
Briņģu iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un savienojoties ar Dīķa ielas turpinājumu paralēli Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijai.
Tā ir izveidota 1902. gadā ar nosaukumu Briņķu iela (Бринкенская улица), bet 1923. gadā tā tika pārdēvēta par Briņģu ielu.
Ielu šķērso biznesa augstskola Turība, kas to sadala divās savstarpēji nesavienotās daļās.
Ielas garums ir 267 metri. Latvijā ir divas apdzīvotas vietas ar nosaukumu Briņģi, viena – Vecpiebalgas novada Inešu pagastā, otra – Raunas novada Drustu pagastā.
Dīķa iela
Dīķa (arī Dīķu) iela sākas Torņakalna apkaimē krustojumā ar Robežu ielu un beidzas krustojumā ar Graudu ielu pie Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava.
Ielu šķērso Kārļa Ulmaņa gatves pārvads, kas to sadala divās savstarpēji nesavienotās daļās. Iela krustojas ar Ģimnastikas, Atgāzenes, Dzelzceļa un Priedkalna ielām.
Iela šķērso Mārupītes pieteku Bieriņgrāvi. Atgāzenes robežās Dīķa iela izveidota 1921. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.
Dīķa ielā 11 laika posmā no 1922. – 1926. gadam dzīvoja Rainis un Aspazija. Ielas garums ir 1087 metri.
Dzelzceļa iela
Dzelzceļa iela sākas krustojumā ar Robežu ielu Torņakalna apkaimē,
tās neliela daļa iziet zem Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju, tālāk iet paralēli dzelzceļa līnijai Rīga—Jelgava,
krustojas ar Dīķa ielu un turpinās Bieriņu apkaimē. Iela izveidota 19.gs. beigās ar savu tagadējo nosaukumu (Железнодорожная улица).
Ielas kopējais garums ir 1325 metri.
Graudu iela
Graudu iela ir Atgāzenes apkaimes maģistrāla iela ar intensīvu satiksmi un dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava pārbrauktuvi.
Tā sākas krustojumā ar Ķekavas un Ziepju ielu Ziepniekkalna apkaimē un beidzas krustojumā ar Dzelzceļa ielu pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava.
Graudu iela izveidota ap 1887. gadu ar tagadējo nosaukumu (Зерновая улица). 1938. gadā Graudu ielai ir pievienota Birģeļmuižas iela. Ielas kopējais garums ir 2395 metri.
Ģimnastikas iela
Ģimnastikas iela sākas krustojumā ar Vaiņodes ielu kā Tadaiķu ielas turpinājums Ziepniekkalna apkaimē.
Atgāzenes apkaimē iela krustojas ar Vienības gatvi, Dīķa un Dzelzceļa ielām, tālāk šķērso dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava un beidzas Bieriņu apkaimē.
Ģimnastikas iela tika izveidota 1885. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Гимнастическая улица), kas laika gaitā nav mainījies.
Ielas kopējais garums ir 1162 metri. Ģimnastika ir sinonīms vārdam vingrošana.
Kaplavas iela
Kaplavas iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas pie dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. Kaplavas iela tika izveidota jau 1902. gadā ar nosaukumu Bornes iela (Борнская улица).
1923. gadā tā tika pārdēvēta par Koplavas ielu, bet 1938. gadā ieguva Kaplavas ielas nosaukumu. Ielas garums ir 435 metri.
Latvijā ir trīs apdzīvotas vietas ar nosaukumu Kaplava – vienā ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā, otrā ir ciems Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā,
bet trešā ir ciems Kokneses novada Kokneses pagasta.
Priedkalna iela
Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица),
1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu.
1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
Kārļa Ulmaņa gatve
Kārļa Ulmaņa gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un viena no svarīgākajām un garākajām ielām Pārdaugavā. Ielas kopējais garums ir 11932 metri,
tā pilnībā tika pabeigta 1981. gadā un ieguva Ernsta Tēlmaņa ielas nosaukumu (улица Эрнста Тельмана). 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi.
Iela norobežo Atgāzenes apkaimi no Torņakalna.
Ernests Tēlmanis bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras republikā.
Kārlis Ulmanis bija politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs, bijis vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents un
pēdējais pirmās Latvijas brīvvalsts prezidents.
Vienības gatve
Vienības gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un viena no svarīgākajām ielām Pārdaugavā. Tā sākas krustojumā ar Jelgavas ielu
Torņakalna apkaimē un beidzas līdz ar Rīgas robežu. Iela ir izveidota 19. gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu,
iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas veda no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Ielas celtniecības darbi sākās 1830. gadā.
Agrākais šī ceļa sākums Torņakalnā ir Jelgavas iela. Līdz 1935. gadam Vienības gatvi sauca par Jelgavas šoseju.
Sākotnēji Vienības gatve bija savienota ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pārvirzīts līdz Jelgavas ielai. Vienības gatves garums ir 6504 metri.
