|
|
|
|
Citas Juglas muižas
Arhireja muiža (Arķireja muiža) jeb Ozolkalna muiža – muižiņa kādreiz atradās Pakalniešu ielas 22-26 apkaimē. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai daži veci parka koki.
Sākotnēji muižiņa piederējusi Rīgas tirgotajam Milleram. Tā tika saukta par Ozolkalna muižu, jo tās vecais parks bija ievērojams ar saviem milzīgajiem ozoliem.
1842. gadā to nopērk krievu tirgotājs Ivans Komarovs, kur pēc savas nāves muižu novēl pareizticīgo baznīcai. No 1845. gada tā kļūst par Rīgas pareizticīgo bīskapa vasaras mītni.
Šajā laikā muižiņa arī iegūst otru nosaukumu Arhireja (Arķireja muiža).
Uz Arhireja muižiņu ap 1833.gadu pārveda noplēstās Kara hospitāļa pareizticīgo Trīsvienības baznīcas detaļas, kas atradās Upes ielā.
1934.gada oktobrī šeit tika noslepkavots muižiņas saimnieks – pareizticīgo arhibīskaps Jānis Pommers un muižiņa tika nodedzināta.
Dannemana muiža atradās netālu no Brīvības gatves 419, pie bijušās muižas caurtekas. Līdz mūsdienām nav saglabājusies. Uz muižas zemes līdz 1.Pasaules karam atradās Rīgas pilsētas
pārziņā esoša šosejas uzrauga māja. Līdzās tai vēl 19.gs. vidū uz tilta dežurēja "kazaki", kas braucējus pavadīja caur Juglas un Šmerļa mežiem līdz Raunas vārtiem, lai pasargātu no lielceļa laupītājiem.
Gīzes muižiņa atradās netālu no Brīvības gatves 411. Līdz mūsdienām nav saglabājusies. Kā vietu pie svarīga satiksmes ceļa Rīgas pilsēta muižiņu iegādājās jau 1753.gadā.
Katrīnas muižiņa iespējams celta 17.gs. Tā atradās Mārkalnes iela 17 nama tuvumā un līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Tā atradusies Ķīšezera stāvkrastā un no tās pavērās skaists skats uz Ķīšezeru. Tā atzīmēta ar 1700. gadu datētā kartē.
Luīzes muiža atradās Brīvības ielas 386 tuvumā. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Mārtiņmuiža atradās Brīvības ielas 401 - 403 tuvumā, līdzīgi kā citas Juglas muižiņas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Līdz 19.gs. beigām šeit atradās Mārtiņkrogs,
kur 1883.gadā notikusi pirmā latviešu teātra izrāde Juglā. Mārtiņmuižā 20.gs. sākumā darbojās brāļu Steinbergu ādu ģērētava.
Mērmaņa muižiņa atradās netālu no Brīvības gatves 411. Līdz mūsdienām nav saglabājusies. Minēta rakstītos avotos jau 17.gs. beigās. Kā vietu pie svarīga satiksmes ceļa Rīgas pilsēta muižiņu iegādājās 18.gs. otrajā pusē.
Trūverta muiža jeb Štegmaņa muižiņa atradās Juglas ezera krastā Smilškalnu ielas galā. Līdz mūsdienām muižas ēkas nav saglabājušās, bet saglabājušies atsevišķi parka koki.
Zorgenfreija muiža atradās Pakalniešu ielā. 19. gs. sākumā muižiņa piederēja senai Rīgas namnieku dzimtai Timmiem, 1820. gadā Zorgenfreijas muižā piedzima gleznotājs Georgs Vilhelms Timms.
Vēlāk Timmu zemes īpašumu sadalīja un Šmerļupītes labajā krastā ierīkoja Ozolkalna muižu, kuru 1842. gadā nopirka tirgotājs Ivans Komarovs un uzdāvināja Rīgas pareizticīgo bīskapam Irinarham.
20. gadsimta sākumā Zorgenfreijas muižiņas ēkas piederēja Kremerta (Kremmert) kokzāģētavai, vēlāk Ostvaldu ģimenei. Pēc 2. Pasaules kara uz bijušās muižiņas zemes ierīkoja mazdārziņus,
kungu ēka ilgstoši bija pamesta un tika nojaukta 21. gs. sākumā.
|
|
|
|
