Zēlustes muiža pēc rekonstrukcijas Foto: Jānis Sedols
Zēlustes muižas nosaukums "Seelust" cēlies no vācu valodas un nozīmē "ezerprieks". Dažos vēstures avotos Zēlustes muiža minēta jau 17.gs, bet tā paša laika kartēs tā nav sastopama,
līdz ar to var apšaubīt muižas pastāvēšanu jau 17.gs. 1763. gadā Zēlustes muižu uz Mazjumpravas muižas Pelēdes sētas zemes uzbūvējis uzņēmējs J.H.Voivods kā vasaras māju,
taču drīz tajā ierīkojis zaļo ziepju ražotni. Vēlāk tā tika pārveidota par cietes un pūdera fabriku. Pēc M. Holsta par muižas īpašnieku kļuva muižkungs Šeppe, no kura muižiņa ieguva Šepmuižas nosaukumu.
Galvenā muižās dzīvojamā ēka celta 19. gs. sākumā kā vasaras mītne. Tā bijusi tipiska namnieku izpriecu vasaras muižiņa.
Zēlustes muiža pirms rekonstrukcijas Foto: Jānis Sedols
Līdz 20. gs. sākumam Zēluste un tās tuvākā apkaime bijusi rīdzinieku iecienīta izbraukumu vieta. Atpūtniekus līdz Zēlustei no Juglas tilta vedis pasažieru kuģītis.
Iepretī Zēlustei Juglas ezerā atrodas nelielā, ozoliem apaugusī Sudrabsaliņa (Sidrabsaliņa), ar kuru saistīti nostāsti par Krievijas cara Jāņa Briesmīgā apraktu naudu.
Ēka un apkārtējā teritorija restaurēta 2006.gadā, īpašnieks Kaspars Viškints, viens no firmas "Elko" līdzīpašniekiem.
Rīgā ir saglabājušās tikai apmēram desmit koka celtnes no 18.gs. vidus un Zēlustes muiža ir viena no tām. Adrese – Mazajā Juglas ielā 43.
