Sākotnēji Jaunciema iedzīvotāji apmeklēja Ādažu baznīcu pie Baltezera. 19.gs. beigās, palielinoties iedzīvotāju skaitam Jaunciemā,
papīrfabrikas īpašnieks Jānis Mīlmanis sāka ziedojumu vākšanu baznīcas celtniecībai.
Mīlmanis baznīcas celtniecībai nodeva zemi 0,5 ha platībā, skaistā priežu mežā. Lūgšanu nama un skolas projektu izstrādāja arhitekts Vilhelms Reslers. Tā bija nacionālā romantisma stilā celta koka guļbūve, kas sastāvēja no divām savā starpā saistītām ēkām.
Jaunciema baznīca
Pirmais dievkalpojums baznīcā notika 1913. gadā. Pirmais pasaules karš pārtrauca celtniecību un uzcelto māju sāka izmantot skolas vajadzībām,
bet iedzīvotāji turpināja apmeklēt Ādažu baznīcu. Situācija mainījies, kad Jaunciemu 1927. gadā pievienoja Rīgai.
Vietējie iedzīvotāji atdalījās no Ādažu draudzes un nolēma paši pabeigt savu dievnamu. Tomēr baznīcas ēka bija ļoti sliktā stāvoklī un sākās ziedojumu vākšana tās remontam.
1931. gadā arhitekts Vilhelms Romans Reslers (Roessler) izstrādāja jaunu būvprojektu. Jaunajā projektā skolas ēkas vietā bija paredzēts uzcelt draudzes namu,
jo skola jau Jaunciemā bija. Jānis Mīlmanis, kas bija baznīcas lielākais ziedotājs, uzdāvina arī zvanu. Baznīcas iesvētīšana notika 1931. gada 13.decembrī,
kuru vadīja mācītājs Vilhelms Rozenieks. 1940. gadā tika izstrādāts koka žoga projekts.
Jaunciema baznīca
Pēc Otrā pasaules kara baznīcas draudzes ēka tika atņemta un pārbūvēta dzīvokļos, bet pašu baznīcu draudzei izdevās nosargāt. 20.gs. 90 –tajos gados izdevās atgūt arī draudzes ēku.
Jaunciema baznīca ir celta tautas celtniecības tradīcijās. Tā sastāv no diviem savā starpā savienotiem būvapjomiem, kas celti kā koka guļbūves uz mūra pamatiem.
Jaunciema baznīca ir viens no interesantākajiem Rīgas apkaimju dievnamiem, kas līdz mūsdienām saglabājusi savu darbību.
