Saikavas iela

Saikavas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta 1887./1888. gadā ar nosaukumu Vjazmas iela (Вяземская улица). 1923. gadā tā tika pārsaukta par Saikavas ielu un vairs savu nosaukumu nav mainījusi. Ielas garums - 200 metri. Ielai ir raksturīga koka apbūve.

Salacas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta 1889. gadā ar nosaukumu Līvu iela (Ливонская улица). 1923. gadā iela tika pārsaukta par Salacas ielu. Ielas garums ir 640 metri.

Salaspils iela

Salaspils iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā minēta 1965. gadā ar nosaukumu Vilhelma Knoriņa iela, iet gar Rīgas-Jēkabpils dzelzceļu. Iela izveidota reizē ar Ķengaraga apbūvi un tika nosaukta par godu revolucionārās kustības darbiniekam V. Knoriņam (В. Г. Кронин). 1991. gadā tā tika pārsaukta par Salaspils ielu. Ielas garums ir 2620 metri.

Skrindu iela

Skrindu iela izveidojās jau 1903. gadā ar nosaukumu Rodenburgas muižas iela. 1938. gadā tā tika pārsaukta par Skrindu ielu. 1950. gadā ielas nosaukums mainījās, to nosauca par Pleskavas ielu. Nosaukums saglabājās līdz pat 1991. gadam, kad iela atguva Skrindas ielas vārdu.

Speķa ielai nosaukums tika dots 1885. gadā, līdz tam laikam tā pastāvēja kā bezvārda iela. Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi. Nosaukums Speķa iela tika dots par godu Speķupei. Ielas garums ir 55 metri.

Spīdolas iela

Spīdolas iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama kopš 1876. gada ar nosaukumu Cīruļu iela. 1932. gadā tā tika pārsaukta par Spīdolas ielu.

Spīķeru iela izveidota 1861. gadā pēc Sarkano Spīķeru uzcelšanas (Амбарная улица). Laika gaitā savu nosaukumu nav mainījusi.

Strūgu iela

Strūgu ielas nosaukums pirmo reizi parādās 1885. gada dokumentos, līdz tam pastāvēja kā bezvārda iela. Ielas nosaukums un atrašanās vieta liecina, ka ielas galā bijusi vieta, kur apstājās strūgas, kas veda preces no Krievijas. Ielas garums ir 230 metri.

Šaurā iela Rīgas adrešu grāmatās pastāv jau no 1880. / 1883. gada. Laika gaitā savu nosaukumu nav mainījusi.

Tējas iela

Tējas iela Rīgas adrešu grāmatās pirmo reizi minēta 1877. gadā (Чайная улица). Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi. Ielas garums - 126 metri.

Timoteja iela izveidota 1885. gadā (Тимофеевская улица). Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi. Ielas garums - 123 metri.

Toma iela Rīgas adrešu grāmatās atrodama no 1880./1883. gada. Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi.

Turgeņeva iela

Turgeņeva iela tika izveidota 1885. gadā (Тургеневская улица), apvienojot Elizabetes ielas posmu no Krasta ielas līdz toreizējai Laipu ielai. Iela tika nosaukta par godu krievu rakstniekam I. Turgeņevam (Тургенев И.С., 1793—-1834). Ielas garums ir 780 metri. Turgeņeva ielā atrodas Zinātņu akadēmija. Tēlniece Vera Muhina piedzima un līdz 1891. gadam dzīvoja mājā Turgeņeva ielā 23/25.

Varakļānu iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama no 1900. gada ar nosaukumu Harkovas iela. 1923. gadā tā tika pārsaukta par godu Latgales ciemam Varakļāni par Varakļānu ielu.

Viļānu iela

Viļānu iela Rīgas adrešu grāmatās pastāv no 1876. gada ar nosaukumu Kalugas iela (Калужская улица) par godu Krievijas pilsēta Kaluga (Калуга). 1923. gadā tā tika pārsaukta par godu Viļānu pilsētai par Viļānu ielu. Ielas garums - 340 metri.

Virsaišu iela

Virsaišu iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta ar nosaukumu Kostromas iela (Костромская улица) 1876. gadā par godu Krievijas pilsēta Kostroma (Кострома). 1936. gadā tā pārsaukta par Virsaiša ielu. 1967. gadā tā atguva nosaukumu Kostromas iela, bet 20. gs. 90- tajos gados - Virsaišu ielas vārdu.

Zilupes iela

Zilupes iela 1889. gadā Zilupes iela dokumentos minēta pirmo reizi ar nosaukumu Latviešu iela (Латышская улица). 1923. gadā tā tika pārsaukta par Zilupes ielu par godu Latgales pilsētai Zilupe un laika gaitā nosaukumu nav mainījusi. Ielas garums - 1022 metri.

Žaņa Lipkes iela

Žaņa Lipkes iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās sastopama 1877. gadā ar nosaukumu Kalēju iela. 1885. gadā tā oficiāli tika pārsaukta par Mašīnu ielu, jo Rīgā vienlaikus pastāvēja vairākas Kalēju ielas. 1998. gadā iela tika pārsaukta par Žaņa Lipkes ielu. Žanis Lipke bija ostas strādnieks, kurš 2. Pasaules kara laikā izglāba 55 ebrejus. Pie mājas, kur viņš dzīvoja, atrodas piemiņas plāksne.