Ziemeļblāzma :: Vecmīlgrāvja apskates vietas :: Cita Rīga
Ziemeļblāzma

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma

Atrodas Ziemeļblāzmas ielā 36. 1902. gadā Mīlgrāvī tika nodibināta saviesīga biedrība, kas atbilda tā laika „modei” - katrā apdzīvotā vietā dibināt savu biedrību. Biedrības nama atklāšana notika 1904. gada 15. augustā. Ziemeļblāzmā jau no pašiem pirmsākumiem aktīvi darbojās teātra studija, kuru vadīja algots režisors, lai motivētu celt aktieru līmeni. Viņi saņēma arī algu. Darbojās arī diriģenta V. Ozoliņa vadītais koris. Populāri bija biedrības rīkotie jautājumu un atbilžu vakari.

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma

1906. gadā 21. janvārī tika nodedzināts „Ziemeļblāzmas” nams. 1907. gada 22. jūlija sēdē nolēma celt pagaidu mājokli, kura projektētājs un darbu veicējs oficiāli bija G. Škilters. 1907. gada 14. oktobrī notika pirmais pasākums pagaidu „Paviljonā”. Katru nedēļu „Ziemeļblāzmā” tika rīkots viens pasākums.

1910. gada 17. martā A. Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. Jaunais „Ziemeļblāzmas” nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā. Nav īsti zināms, kas ir šīs celtnes autors. Tomēr visticamākā versija, ka nama skices un uzmetumus sagatavojis pats A. Dombrovskis. 1913. gada 1. septembrī jaunais nams tika atklāts.

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma
Foto: J. Sedols

1914. gada rudenī tika atvērta patversme iesaukto rezervistu un zemessargu bērniem. Šajā laikā nama galvenā funkcija bija žēlsirdība, nevis kultūras darbība kā līdz šim. 1915. gadā tika pārtraukta patversmes uzturēšana. 1915. gada 4. augusta pievakarē „Ziemeļblāzmā” ieradās pirmie latviešu strēlnieku bataljoni. Karam sākoties, pils pagrabā drošā vietā tika noglabāts Kr. Barona „Dainu skapis”. 1923. gadā valdība piešķīra pabalstu, lai biedrība varētu atsākt savu darbību.

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma

Arī pēc A. Dombrovska nāves Ziemeļblāzma savu darbību turpināja – notika dažādi saviesīgi pasākumi. Plaši pazīstams bija Ziemeļblāzmas teātris, Ziemeļblāzmas bērnu svētki, kas pulcēja bērnus no visas Rīgas, darbojās arī koris, kino un mazpulki. Padomju varas gados Ziemeļblāzma turpināja savu darbību kā kultūras un interešu izglītības centrs.

Sīkāk par Ziemeļblāzmas manu lasiet Rīgas vēstures enciklopēdijas sadaļā "Vecmīlgrāvis".

Ziemeļblāzmas atrašanas vieta Rīgas kartē




Комментарии

Комментариев пока нет. Будьте первым!

Добавить комментарий

* Обязательные поля
5000
Перетащите сюда изображения (макс. 5)