Kultūras pils "Ziemeļblāzma"

Kultūras pils Ziemeļblāzma Avots: K/p „Ziemeļblāzma” arhīvs

Pusstundas braucienā no Rīgas centra, pilsētas Ziemeļu daļā Vecmīlgrāvī slejas Latvijas mēroga arhitektūras piemineklis – kultūras pils „Ziemeļblāzma”, kuru ieskauj plašs 5 ha liels Ziemeļblāzmas parks.

1902. gadā Mīlgrāvī tiek nodibināta saviesīga biedrība, kas atbilda tā laika „modei”, katrā apdzīvotā vietā dibināt savu biedrību. 1903. gada 30. marta sapulcē A. Dombrovskis ierosināja mainīt biedrības statūtus un nosaukumu uz Mīlgrāvja atturības biedrības biedrību „Ziemeļblāzma”. Viņš arī paziņo, ka atradis anonīmu labvēli, kas ziedojis līdzekļus biedrības nama celtniecībai, lai gan pats bija mistiskais labvēlis. Nedz biedrības dibināšanas protokolā, nedz kādā no turpmākajiem dokumentiem nav sastopams pirmās ēkas arhitekts vai zemes dāvinātāja vārds.

Kultūras pils Ziemeļblāzma vakarā Avots: K/p „Ziemeļblāzma” arhīvs

1903. gada 11. jūnijā priekšniecības sēdē A. Dombrovskis piedāvāja izskatīt jaunā biedrības nama plānu. Viņš tika iecelts arī par būvdarbu vadītāju. Biedrības nama atklāšana notika 1904. gada 15. augustā, piedaloties viesiem no dažādām sabiedriskajām organizācijām un laikrakstiem. Ziemeļblāzmā jau no pašiem pirmsākumiem aktīvi darbojās teātra studija, kuru vadīja algots režisors, lai motivētu celt aktieru līmeni, arī viņi saņēma algu. Darbojās arī diriģenta V. Ozoliņa vadītais koris. Populāri bija biedrības rīkotie jautājumu un atbilžu vakari, lai gan atbildīgās amatpersonas bieži no programmas izsvītroja, viņuprāt, nepiemērotas tēmas, piemēram, „par valsts budžetu”, par „valsts ideāliem” un citas.

Kultūras pils Ziemeļblāzma Foto: Laima Gūtmane

A. Dombrovskis domāja ne tikai par biedrības nama iekārtošanu, vai tās darbību. Viņa interešu sfērā ietilpa arī nama tuvākā apkārtne. 16 pūrvietu jeb 6 hektāru lielo apkārti neauglīgajā Jūrmalas smiltājā viņš padarīja auglīgu, no kokzāģētavas vezdams skaidas un Daugavas piekrastes plānos vezumos piegādājot trūdzemi. Tomēr neskatoties uz visiem pūliņiem, daudzi no stādījumiem iznīka. Parkā tika ierīkotas lapenes, paviljons, deju grīda un karuselis. Nākamos kokus A. Dombrovskis jau stādīja grāvjos, bet zemi ap tiem sabēra ar lapām. 1906. gada janvārī jau bija iestādīti 1096 lapu koki un 600 košumkrūmi. Vienā no parka daļām koku puduri veidojuši simboliskus burtus – A, G un S. Tie bija sākuma burti A. Dombrovska sacerētajā dzejolī: „Ak, gaisma, spīdi arvienu šajā apkārtnē ikkatru dienu”.

Kultūras pils Ziemeļblāzma Foto: Laima Gūtmane

1905. gada notikumi paralizēja teātra darbību, jo policija nedeva atļauju teātra izrādēm. 1906. gadā, parādoties soda bataljoniem, pirmo dienu viņi nevienam neko ļaunu nedarīja. Nākamajā dienā, atrada dažus ļaudis pēc jau uzrakstītas adreses, nopēra un atstāja ceļa malā. 1906. gadā 21. janvārī tika nodedzināts „Ziemeļblāzmas” nams, uz ko A. Dombrovskis bija spiests noraudzīties piesiets pie koka. Tajā pašā laikā A. Dombrovskim tika piespriest nāves sods. Soda vietā ieradās apkārtnes iedzīvotāji un pūlī izskanējuši apgalvojumi, ka viņš neesot vainīgs un nāves sodu nedrīkst bez tiesas izpildīt. Tāpēc soda ekspedīcijas dalībnieki aizveduši A. Dombrovski uz Managļmuižu, kur notika kara lauku tiesas sēde. A. Dombrovski izdevās izglābt no nošaušanas, jo par viņu labus vārdus aizlika daudzi ietekmīgi ļaudis. Tomēr pārdzīvotā sekas neizdevās tik viegli pārvarēt. Lai vieglāk varētu samierināties ar notikušo, viņš daudz ceļoja, savu ceļojumu laikā pievērsās arhitektūrai.

Kultūras pils Ziemeļblāzma Foto: Laima Gūtmane

1907. gada 22. jūlijā A. Dombrovskis piedalījās pēc ilgāka pārtraukuma „Ziemeļblāzmas” sēdē, kur lēma par pagaidu mājokļa celtniecību. Pagaidu nama projektētājs un darbu veicējs oficiāli bija G. Škilters. Ēka tika pabeigta trīs mēnešu laikā. 1907. gada 14. oktobrī notika pirmais pasākums pagaidu „Paviljonā”. Katru nedēļu „Ziemeļblāzmā” tika rīkots viens pasākums.

1910. gada 17. martā A. Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. Jaunais „Ziemeļblāzmas” nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā. Nav īsti zināms, kas ir šīs celtnes autors. Tomēr visticamākā versija, ka nama skices un uzmetumus sagatavojis pats A. Dombrovskis, bet viņam palīdzējuši viens vai vairāki inženieri. 1913. gada 1. septembrī jaunais nams tika atklāts.

Kultūras pils lielā zāle Avots: K/p „Ziemeļblāzma” arhīvs

1914. gada rudenī šeit tika atvērta patversme iesaukto rezervistu un zemessargu bērniem. Šeit tika arī sagatavota un nogādāta karavīriem siltā veļa. Šajā laikā nama galvenā funkcija bija jau žēlsirdība, nevis kultūras darbība kā līdz šim.

1915. gadā tika pārtraukta patversmes uzturēšana. 1915. gada 4. augusta pievakarē „Ziemeļblāzmā” ierodas pirmie latviešu strēlnieku bataljoni.

Karam sākoties, pils pagrabā drošā vietā tiek noglabāts Kr. Barona „Dainu skapis”. 1917. gadā pēc Rīgas krišanas aktīvākie „Ziemeļblāzmas” biedri devās bēgļu gaitās.

Kultūras pils lielā zāle Avots: K/p „Ziemeļblāzma” arhīvs

1923. gadā valdība piešķīra pabalstu, lai biedrība varētu atsākt savu darbību. Sākot ar 1926. gadu, bezalkohola biedrības vadību uzņēmās Marta Rinka. Arī pēc A. Dombrovska nāves Ziemeļblāzma savu darbību turpināja – notika dažādi saviesīgi pasākumi. Plaši pazīstams bija Ziemeļblāzmas teātris, Ziemeļblāzmas bērnus svētki, kas pulcēja bērnus no visas Rīgas, darbojās arī koris, kino un mazpulki.

Arī Padomju gados Ziemeļblāzma turpināja savu darbību – kā kultūras un interešu izglītības centrs.

Kultūras pils kamerzāle Avots: K/p „Ziemeļblāzma” arhīvs

2013. gadā tika svinēta „Ziemeļblāzmas" pils simtgade, bet vēl pirms dažiem gadiem pils bija ārkārtīgi sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, tāpēc ar Rīgas pašvaldības atbalstu 2011. gadā tika uzsākta pamatīga atjaunošana, lai tradīcijām bagātā kultūras pils savā simtgadē atkal uzplauktu visā krāšņumā. Tika rekonstruēta gan kultūras pils ēka, gan parks, gan tajā esošie objekti kā vienots komplekss, saglabājot tā vēsturisko vērtību un arhitektoniski māksliniecisko unikalitāti. Ēka atrodas 5 ha plaša parka teritorijā, kas izveidots jau 1904. gadā, bet šobrīd atrodas pašvaldības aģentūras „Rīgas dārzi un parki” pārziņā.

Kultūras pils Ziemeļblāzma Foto: J. Sedols

Svarīgas pamatvērtības „Ziemeļblāzmas” darbībā gadu gaitā ir bijušas, šobrīd ir un nākotnē būs atbalsts amatiermākslas kolektīviem, sadarbība ar citiem Rīgas un republikas kultūras centriem un to amatieru kolektīviem, plaši pārstāvēta dalība Rīgas pašvaldības rīkotajos svētkos un pasākumos, aktīva un kvalitatīva līdzdalība ārzemju festivālos un draudzības apmaiņas koncertos, kā arī pasākumu klāsta dažādība visu vecumu un nacionalitāšu auditorijām.

Kultūras pils elements

Vēsturiski kultūras pils celta Mīlgrāvja Atturības biedrībai, un arī mūsdienās kultūras centrs sadarbojas ar biedrības pārstāvjiem, nodrošinot biedrības aktivitātēm atsevišķu telpu pilī. Tāpat labiekārtotas un modernizētas telpas pils 1. stāvā ir atvēlētas Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālei.

Kultūras pils "Ziemeļblāzma" adrese ir Ziemeļblāzmas iela 36. Par Kultūras nama aktualitātēm var izlasīt mājas lapā ziemelblazma.riga.lv.

Kultūras pils Ziemeļblāzma 2009.gadā pirms rekonstrukcijas
Kultūras pils Ziemeļblāzma	Kultūras pils Ziemeļblāzma	Kultūras pils Ziemeļblāzma