Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca
(Koncertzāle Ave Sol)

Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca

Pirmās liecības par baznīcu šajā vietā ir no 17. gadsimta beigām, kad te tika uzcelta zviedru garnizona koka baznīca. Laikā no 1723. līdz 1728. gadam tās vietā uzcēla pareizticīgo mūra baznīcu ar torni.

1776. gadā, pēc ķeizarienes Katrīnas II ukaza un, pateicoties labdaru ziedojumiem, tika iesākta Pētera-Pāvila pareizticīgo baznīcas celtniecība un turpināta ar līdzekļiem no valsts kases un jauniem ziedojumiem. Sv. Pētera un Pāvila baznīca celta laikā no 1781.-1785. gadam un projekta autors ir Z. Zēge fon Laurenbergs (Siegmund Sege von Laurenberg), savukārt būvdarbus uzraudzīja ievērojamais tā laika Rīgas arhitekts J. K. Haberlands. Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca sākotnēji bija paredzēta kā Citadeles garnizona baznīca, tomēr jau projektēšanas un līdzekļu sagādes laikā baznīcas izmantošanas nolūki mainījās, un tā tika projektēta kā pilsētas galvenā pareizticīgo baznīca. Tāda tā palika līdz 1884. gadam, kad Esplanādē uzcēla Kristus dzimšanas katedrāli.

Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca

Dievnama pamats ir veidots pēc t.s. krusta kupola principa: plāns atgādina krustu, kura centrālā daļa pārsegta ar kupolu. Rietumu spārnam piebūvēts augsts tornis. Celtnes arhitektūra, kurā jaušamas baroka formu atskaņas, raksturīga agrajam klasicismam.

Dievnama interjerā līdz mūsdienām saglabājušies sienu un griestu rotājumi.

Baznīcas ēka visai bieži mainījusi savus īpašniekus, un strīdi par šo dievnamu nerimstas arī šodien. Līdz 1886. gadam baznīca piederēja pareizticīgo draudzei, bet ar šo gadu ēka tika atdota igauņu evaņģēliski luteriskajai draudzei.

Svētā Pētera un Pāvila baznīca Foto: Елена Раугевич

Pirmais pasaules karš ienesa lielas pārmaiņas visas Pareizticīgo baznīcas dzīvē. Armijas vadība lika arhibīskapam Jānim un garīdzniecībai evakuēties. 1916. gadā Rīgas eparhija un draudzes palika bez pienācīgas apkalpošanas. Evakuēja arī baznīcas vērtīgākais inventārs. Līdz 1940. gadam Pētera-Pāvila baznīca tā arī netika atdota tās likumīgajiem īpašniekiem-Latvijas Pareizticīgo Baznīcai. Tomēr līdz pat 1940. gadam baznīca turpināja pildīt reliģiskās celtnes funkcijas.

Svētā Pētera un Pāvila baznīca Foto: Елена Раугевич

1940. gadā katedrāle tika nacionalizēta un to ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1977. gada 17. marta lēmumu Nr. 170 iekļauta Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes Izpildu komitejas bilancē un piešķirta tās Kultūras pārvaldei Rīgas Tautas kamerkora "Ave sol" koncertzāles ierīkošanai, kas ēkā darbojas arī šodien. 1987. gadā dievnams tika vairāk piemērots koncertzāles „Ave Sol” vajadzībām.