Brasas ielu katalogs (A - H)

Alojas iela

Alojas iela robežojas ar Tomsona, Kr. Valdemāra un Miera ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos Alojas iela ir minēta 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela ir nosaukta par godu Alojai, kas ir sena apdzīvota lībiešu teritorija, kas saukta par Ale. Vēstures avotos Aloja pirmo reizi ir minēta 1449.gadā. Pilsētas tiesības Alojai piešķirtas tikai 1992. gadā.

Brīvības iela

Brasas apkaimes robežās Brīvības iela robežojas ar Tallinas, Cēsu, Senču, Indrānu, Mazā Klijānu un Klijānu ielām.

Brīvības iela ilgu laiku bijusi Rīgas vai Rīgas priekšpilsētas galvenā iela, kuras nosaukums nepārtraukti ir bijis politizēts un saistīts ar pastāvošo politisko varu. 18.gs zīmētā Rīgas priekšpilsētu plānā kā galvenā iela minēta Lielais Smilšu ceļš, kas sākās pie pilsētas nocietinājumiem, līdz Lielajai Kalēju ielai un beidzās pie Raunas vārtiem. 1815. gadā, kad pārplānoja nodedzināto priekšpilsētu, paplašinot esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija, Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā līdz Gaisa tiltam. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Brīvības iela ar nosaukumu Aleksandra Iela minēta 1818. gadā, kad ielas galā atklāja Triumfa jeb Aleksandra arku. 19.gs. tā bija vistālāk apbūvētā Rīgas iela. Pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas Aleksandra ielu (Александровская улица) pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā pārsauca par Lielā Aleksandra ielu (Большая Александровская улица).

Brīvības iela

1923. gadā iela pirmo reizi ieguva nosaukumu - Brīvības iela, 1942.-1944. gadā ielas nosaukums bija Ādolfa Hitlera aleja (Adolf Hitler Alee), 1944. gadā uz īsu brīdi tā atguva Brīvības ielas nosaukumu. 1950. gadā kopā ar Kaļķa ielu, Brīvības gatvi un Brīvības bulvāri iela ieguva nosaukumu Ļeņina iela (улица Ленина). Savu tagadējo nosaukumu Brīvības iela atguva tikai 1990. gadā. Iela ir nosacīti sadalīta trīs posmos – Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve.

Brīvības un Cēsu ielas krustojums

Aleksandrs II (Александр II) bija Krievijas imperators no 1855. līdz 1881. gadam, kā arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs u.t.t. 1861. gadā izsludināja likumu par dzimtbūšanas likvidēšanu Krievijā pēc Baltijas guberņu parauga. Uzsāka plašas tieslietu, izglītības sistēmas, pilsētu, zemes un reformas. Ierobežoja cenzūru.

Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler) bija NSDAP līderis, 1933.- 1945. gadam Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un diktators. Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no 2. Pasaules kara izcelšanās iemesliem.

Cēsu iela

Cēsu iela robežojas ar Tallinas, Mēness un Brīvības ielām. Cēsu iela sākotnēji bija Lielās Smilšu ielas posms, kad 1815. gadā Lielā Smilšu iela tika iztaisnota un 1818. gadā nosaukta par Aleksandra ielu, tad bijušo ielas lokveida posmu nosauca par Mazo Aleksandra ielu, bet pēc tam pārsauca par Veco Aleksandra ielu. Pēc citiem avotiem pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā tā sastopama 1867. gadā ar nosaukumu Vecā Aleksandra iela. Savu tagadējo nosaukumu Cēsu iela ieguva 1885. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Cēsis ir trešajā vecākā pilsēta Latvijā, kas dibināta 1206. gadā. Liecības par apdzīvotību Cēsīs sastopamas sākot no 4. gs. 1323.gadā Cēsis iegūst pilsētas tiesības. 1367.gadā Cēsis iestājas Hanzas pilsētu veidotajā Ķelnes konfederācijā.

Duntes iela

Brasas apkaimes robežās Duntes iela robežojas ar Kr. Valdemāra, Laktas un Upes ielām. Līdz 1885. gadam Duntes iela bija Tvaika Zāģētavas ielas daļa no 3. Ganību ielas (tagadējās K. Valdemāra ielas) līdz Aleksandra Augstumiem. 1885. gadā pārdēvēta par Duntes muižas ielu. Nosaukums cēlies no Duntes muižas, kura 17. gs atradās Sarkandaugavā. Kā atsevišķa iela tā izveidota 1923. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Elku iela

Elku iela robežojas tikai ar Senču ielu. Tā ir viena no apkaimes īsākajām ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos Elku iela minēta 1937. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Etnas iela robežojas ar Senču un Indrānu ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos Etnas iela minēta 1930. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Nosaukta par godu metālfabrikai „Etna”, kas atradās blakus uz Brīvības ielas.

Ēveles iela

Ēveles iela robežojas ar Tomsona, Vesetas, Kr. Valdemāra un Miera ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos tā minēta jau 1860. gadā ar nosaukumu Jaunā Mazā Mirušo iela, 1903. gadā ielas nosaukums tika mainīts uz Torgeles iela. 1938. gadā iela pirmo reizi tika nosaukta par Ēveles ielu. 1974. gadā ielas nosaukums tika mainīts vēlreiz, šoreiz uz Eduarda Zandreitera iela, par godu E. Zandreiteram, kas bija revolucionāro notikumu dalībnieks Latvijā. 1904. gadā bija viens no LSDSP dibinātājiem, 1917. gadā – Iskolata loceklis. No 1930. gada dzīvojis PSRS teritorijā, kur arī ticis represēts un vēlāk nošauts.

Hospitāļu iela

Hospitāļu iela robežojas ar Mēness, Zirņu, Ierēdņu, Kazarmu, Kareivju, Ieroču, Upes un Invalīda ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos Hospitāļu iela parādās jau 18.gs. ar nosaukumu Spitāļu iela. 1923. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu Hospitāļu iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela izveidojusies kā ceļš, kas veda uz 18.gs. izveidoto Kara hospitāli.