Rūpniecība

Līdz ar dzelzceļa un ostas izbūvi Jaunmilgrāvī sāka attīstīties arī rūpniecība. Tikai dažus gadus pēc dzelzceļa līnijas nodošanas ekspluatācijā, šeit tika uzceltas sešas lielas fabrikas, kas strādāja ar importētajām izejvielām. Līdzās fabrikām tika celtas dzīvojamās mājas fabriku strādniekiem.

Vecākā no visām rūpnīcām bija Brāļu Nobeļu Naftas pārtvaicēšanas rūpnīca, kas tika uzbūvēta 1874. gadā. Neskatoties uz naftas produktu noplūdes gadījumu radītajiem draudiem Ķīšezeram, rūpnīca tika atvērta. 20.gs. sākumā rūpnīcas infrastruktūra tika papildināta ar diviem petrolejas rezervuāriem. Degviela no krastā uzstādītajām tvertnēm un uz tām tika pārsūknēta pa cauruļvadu. Tādējādi līdz minimumam samazinot naftas produktu nekontrolētas noplūdes iespējas.

1884. gadā tika atvērta Dubovska krāsvielu ekstraktu rūpnīca. Tā atradās Ostas un Carnikavas ielas stūrī. Šajā rūpnīcā tika pārstrādāti krāstvielām bagāti augi, kas ostā tika ievesti no Meksikas un Karību salām. Rūpnīcā iegūtos krāsvielu koncentrātus izmantoja tekstilrūpniecībā Krievijas teritorijā un Eiropas valstīs. Rūpnīca vēl 1909. gadā piederēja brāļiem Georgam un Albertam Dubovskiem.

Porcelāna un fajansa ražošana Rīgā aizsākās 19. gs., kad dibināti pirmie porcelāna ražošanas uzņēmumi. Vecākā un ražošanas apjoma ziņā lielākā porcelāna ražotne Rīgā ir 1841. gadā pilsētas nomalē – Dreiliņos dibinātā krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika. 1886. gadā Mīlgrāvī darbu uzsāk otrs nozīmīgākais porcelāna ražošanas uzņēmums – vācu rūpnieka Jakoba Jesena porcelāna fabrika, kas izcēlās ar augstu kvalitāti un Rietumu tradīcijām. Fabrikas īpašnieki Rīgas ostu uzskatīja par piemērotāko vietu fabrikas būvniecībai. Vietas izvēle Mīlgrāvī bija saistīta ar to, ka bija ērti lielos daudzumos transportēt darbā izmantojamos porcelāna mālus, kas kuģos tika iekrauti jau Kornvolas pussalā. Ilgu laiku abas porcelāna fabrikas ar dažādiem nosaukumiem darbojas paralēli, līdz 1963. gadā uzņēmumu bāzes tika apvienotas, izveidojot Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcu, vēlāk – Rīgas porcelāna rūpnīcu.

1892. gadā tika atklāta Heflingera superfosfāta rūpnīca un vara kausētava. Pēc neilga laika tā ir tikai Heflingera superfosfāta rūpnīca, no 1900. gada akciju sabiedrība “Pirmā Krievijas superfosfāta fabrika”. Tā bija pirmā minerālmēslu rūpnīca Krievijas impērijā. Tās produkcija bija galvenokārt orientēta uz Baltijas guberņas lauku saimniecībām, bet daļa produkcijas tika izvesta uz Krievijas guberņām. 20.gs. 30 gadu beigās superfosfātu fabrikā notika plaši pārbūves darbi, un tika uzstādītas jaunākās paaudzes mašīnas. 1838. gadā katru mēnesi vidēji saražo 100 000 maisu superfosfāta, visu produkciju realizēja Latvijas tirgū.

2. Pasaules kara laika rūpnīca smagi cieta, bet jau 20.gs. 40-gadu otrajā pusē sākās tās atjaunošanas darbi. No Rīgas superfosfāta rūpnīcas Mīlgrāvī izvijās dzeltenbrūni dūmu mākoņi, katru dienu izkūpēja gaisā 5 t slāpekļskābes un 1 t sērskābes. Rūpnīca atradās Mežaparka un dzīvojamo māju tuvumā, bet piesārņoja gaisu. Pret slāpekļa dioksīdu un sēra gāzēm bezspēcīgas bija Mežaparka priežu audzes – skaistais mežs draudēja pārvērsties par koku kapsētu. 1967. gadā jūlijā Rīgas superfosfāta fabrika bija spiesta pārtraukt darbību. Tajā vietā izveidoja Rīgas sadzīves ķīmijas izstrādājumu rūpnīcu.

Leverkusa un dēlu ultramarīna fabrika darbu sāka 1886. gadā. Rūpnīca atradās Carnikavas ielā 1. Zilo pigmentu ieguva sakausējot kaolīna, sodas, sēra ogļu un glaubersāls maisījumu. Ultramarīna krāsvielu plaši izmantoja Rīgas rūpnīcas tapešu papīra un audumu krāsošanai, kā arī veļas ziluma izgatavošanai, kas 19. gs beigās bija ļoti populārs.

Elriha minerāleļļu un petrolejas rafinērija sāka darbu 1874. gadā. Tā atradās Ezera ielā 10. Elriha rafinērija līdz 1901. gadam bija vienīgais šāda tipa uzņēmums Baltijas valstī. Elriha uzņēmums ražoja petroleju, tumšās un gaišās mašīneļļas, kā arī speciālās eļļas jeb vazelīneļļas. Uzņēmuma produkciju izmantoja gan vietējā tirgū, gan sūtīja uz Vāciju, Franciju, Angliju, Beļģiju, Nīderlandi.

Rīgas elektrospuldžu rūpnīca tika dibināta 20.gs 50-tajos gados. Sākumposmā tā ražoja mazjaudīgas vakuumspuldzes un miniatūras spuldzes kabatas baterijām. 1960. gadā sāka ražot bispirāles kvēldiega un paaugstinātas gaismatdeves kriptona spuldzes. 20.gs. 80- tajos gados ražoja vispārējās lietošanas spuldzes ar kriptona pildījumu, dekoratīvās spuldzes, fotospuldzes, kvarca halogēna spuldzes automobiļiem, infrosarkanā starojuma kvarca halogēna spuldzes sevišķi augsta spiediena gāzizlādes spuldzes. Rūpnīca tika likvidēta 2001.gadā. Rūpnīcas adrese – Ādažu iela 3.

Cido Grupas sākotnējais nosaukums bija Cido Pārtikas Grupa, kas ir dibināta 1994.gada 31.janvārī, pārņemot 1993.gadā uzsākto RyBarg bezalkoholisko dzērienu ražošanas darbību un valsts uzņēmumu – dzērienu rūpnīcu Mīlgrāvis. 1994. gadā tika uzsākta minerālūdens Mangaļi ražošana. 1996. gadā uzņēmums sāka ražot dabīgo sulu Cido jaunā iepakojumā ar vāciņu, kā arī atspirdzinošo dzērienu Fantastika.

2004. gadā Cido Pārtikas Grupa kļūst par Royal Unibrew (Dānija) grupas uzņēmumu. 2006. gadā Cido Pārtikas Grupai tiek pievienots meitas uzņēmums Cido Loģistika, uzņēmuma nosaukums tiek mainīts uz Cido Grupa. 2016. gada sākumā Cido Grupa kļūst par partneri vienam no vadošajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē – PepsiCo, līdz ar ko tika iegūtas tiesības ražot un izplatīt tādus bezalkoholiskos PepsiCo dzērienus, kā Pepsi, Pepsi Max, 7UP, Mirinda un Mountain Dew. Adrese: Ostas iela 4.



Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.