1869.gada 8.martā desmit A.Šneidermaņa austuves audēji sapulcējās Iļģuciemā, Riekstu ielā 8, Indriķa Strautmaņa mājā un nodibināja savstarpējās palīdzības kasi. Tālaika smagajos darba un sadzīves apstākļos tikai strādnieku savstarpējā palīdzība varēja glābt nelaimē nokļuvušu biedru. Gada beigās kases biedru skaits jau bija vairāk kā 70, tāpēc bija nepieciešams dibināt legālu biedrību. 1870. gada 30.jūnijā Rīgas rāte apstiprināja Mārtiņa draudzes mācītāja Starka ... >> lasīt vairāk

Divdesmitā gadsimta sākumā Āgenskalna sila apkārtne ir cieši saistīta arī ar Rīgas sporta dzīvi. Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība tika dibināta 1903.gada 7.novembrī. Sākotnēji tā atradās Āgenskalna parkā Kalnciema ielā 13 un apvienoja galvenokārt apkārtējos vācu sīkpilsoņus. 1909. gadā blakus Āgenskalna priedēm Baldones ielā 7, biedrība uzceļ savu mūra namu, kurā ierīko pilsētā otru lielāko vingrošanas zāli. Divas reizes nedēļā - pirmdienās un ... >> lasīt vairāk

20.gadsimta sākumā toreizējās Vidzemes guberņas centrā, Rīgā, dzīvoja diezgan daudz igauņu. 1867.gadā Rīgas tautas skaitīšanā bija reģistrēti 872 igauņi, bet 1913.gadā to skaits pārsniedza 9000 un veidoja 1,7% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. Liela daļa igauņu bija apmetušies uz dzīvi Pārdaugavā. Daudzi strādāja kuģu būves rūpnīcā "Lange un Dēls", Holma vilnas manufaktūrā, Eikerta lenšu aušanas fabrikā, kas atradās Āgenskalnā vai tā tuvumā. Igauņu ... >> lasīt vairāk