Rīgas vēstures hronoloģija – Marts
1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Marts
1963. gada 1. martā –
Baltijas dzelzceļš saņēma pirmo Rīgas vagonbūves rūpnīcā būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tika pierakstīts Zasulauka depo.
2009. gada 1. martā –
Rīgas sabiedriskajā transportā tika ieviesta vienotā elektroniskā biļete jeb e-talons, taču sabiedriskajā transportā kādu laiku vēl turpināja darboties arī vecā samaksas kārtība.
1979. gada 2. martā –
Tika atklāta 7. klīniskā slimnīca “Gaiļezers”. Tā bija trešā lielā Rīgas pilsētas klīniskā slimnīca (pēc Rīgas 1. pilsētas slimnīcas un Stradiņa slimnīcas) jaunuzcelto mikrorajonu iedzīvotāju vajadzībām. Tā bija tolaik vismodernākā slimnīca. Slimnīca pēc savas ieceres tika veidota kā daudzprofilu iestāde. Tās telpas paredzētas ārstniecības, zinātnes un izglītības darbam, tā ir mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem, gan pašmāju, gan ārvalstu studentiem. Kopš 2008. gada slimnīca "Gaiļezers" ir viena no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem. Šobrīd stacionārs „Gaiļezers” ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu.
1921. gada 3. martā –
Par Rīgas pilsētas galvu kļuva būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks un sabiedrisks darbinieks Alfrēds Andersons. Viņa laikā bija uzcelta tuberkulozes sanatorija Biķerniekos, uzceltas vairākas pamatskolas un pirtis strādnieku rajonos, uzcelta blokmāja Ausekļa ielā 3 ar bērnudārzu un bibliotēku, uzcelts Centrālais tirgus un izveidota Misiņa bibliotēka. Savā amatā bija līdz 1928. gadam.
1912. gada 4. martā –
Tika iesvētīts Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības jaunais nams Suvorova (šodien Barona) ielā 14. Neoklasicisma stila nams celts 1910. gadā pēc arhitekta Ernesta Poles projekta. Iestādi izvietoja otrajā stāvā, augšējos stāvos atradās īres dzīvokļi, bet apakšējā stāva telpas nomāja komerciestādes. Starpkaru periodā nama īrnieki bija dažādas iestādes un organizācijas, un lielā skaitā – preses redakcijas. Kopš 1956. gada līdz 2014. gadam ēkā atradās Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2017. gadā namu iegādājās uzņēmums “Bibliotēkas nams”, kas uzsāka tā rekonstrukciju. Šobrīd ēkā iekārtoti 57 dzīvokļi un astoņas komerctelpas.
2019. gada 5. martā –
Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rīgas pilī atklāja nodibinājuma “Iespējamā misija” skolu programmu “Dzīvei gatavs”. Programma ir visa mācību gada garumā pieejams palīgs skolotājiem un atbalsts skolēniem ikdienas mācību procesā, dažādu nozaru uzņēmumu un iestāžu ekspertiem vieslekcijās sniedzot priekšstatu, kā viņu jomas profesijās noder skolā apgūstamās zināšanas.
1524. gada 6. martā –
Reformācijas kustības laikā tika nodibināta Rīgas pilsētas bibliotēka. Tās pamatā bija 5 reliģiska satura grāmatas (4 no tām saglabājušās līdz mūsu dienām), ko Rīgas rāte nodeva "vispārīgai lietošanai". Savu nosaukumu "Rīgas pilsētas bibliotēka" ("Bibliotheca Rigensis") saglabāja līdz pat 1945. gadam. LPSR laikā tā kļuva par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku. 1992. gadā pārdēvēta par Latvijas Akadēmisko bibliotēku, bet kopš 2009. gada pēc reorganizācijas kļuva par Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku.
1852. gada 7. martā –
Rīgā tika atklāta zirgu omnibusu satiksme, kur zirgu vilktā furgonā jeb karietē pret atlīdzību varēja iekāpt un braukt jebkurš. Pirmās daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija RāRātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā.
2016. gada 8. martā –
Satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu atklāja modernizēto Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu, kas kļuvis par vienu no modernākajiem šķirošanas kompleksiem Baltijas valstīs un 1520 sliežu platuma dzelzceļos. Projekta īstenošanas rezultātā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna pārstrādes spēja palielināta līdz 3500 vagoniem diennaktī, samazināts stacijas trokšņu līmenis, izbūvēti 5 km jaunu sliežu ceļu, modernizēta vadības un kontroles sistēma, uzstādīta jauna vagonu bremzēšanas sistēma – 30 jauni vagonu lēninātāji.
1997. gada 9. martā –
Par Rīgas domes priekšsēdētāju bija ievēlēts latviešu pedagogs un politiķis Andris Bērziņš. Viņš pārstāvēja partiju "Latvijas ceļš". 2000. gadā šajā amatā vinu nomainīja Andris Ārgalis.
2017. gada 10. martā –
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta Reformācijas 500 gadu jubilejai veltīta izstāde “Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma”. Izstādē bija apskatāmi Vācijas un Livonijas pirmie reformatoru darbi, Mārtiņa Lutera (vācu: Martin Luther) uzsaukumu jeb polemisko darbu pirmizdevumu kolekcija, kā arī darbi, kuros pausta Martina Lutera kritika par katoļu baznīcu greznību, viņa sprediķi par izglītības, skolu un laicīgās varas jautājumiem. Līdzās Lutera darbiem izstādē varēja iepazīties ar Lutera drauga un līdzgaitnieka Filipa Melanhtona (vācu: Philipp Melanchthon) devumu, kas veido evaņģēliskās teoloģijas pamatus.
2014. gada 11. martā –
Latvijas Nacionālās bibliotēkas skatlogos Elizabetes ielā pirms bibliotēkas pārcelšanās uz jaunajām telpām pēdējo reizi tika atklāta grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2013" nominēto grāmatu izstāde.
2021. gada 12. martā –
Notika Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas laikā atrastās laika kapsulas atvēršana. Visi tajā esošie dokumenti bija saistīti ar Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību, kas bijuši ēkas Lāčplēša (līdz 1923. gadam Romanova) ielā 25 būves pasūtītāji. Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrība darbojās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Jaunā Rīgas teātra ēka tā laika Romanova ielā 25 bija biedrības mītnes nams. Atrastās kapsulas saturs nogādāts Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam.
1908. gada 13. martā –
Tika apstiprināti Rīgas Latviešu izglītības biedrības statūti. Biedrība darbojās ar mērķi īstenot latviskās kultūras kopšanu un jaunatnes izglītošanu.
1996. gada 14. martā –
Pirmo reizi Rīgas vēsturē tika izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums "Rīgas Siltums", kā rokās nonākusi gan siltumenerģijas ražošana, gan pārvade, gan sadale. Jaunizveidotajai akciju sabiedrībai tika nodotas privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" Termofikācijas pārvaldes, Rīgas pilsētas pašvaldību siltumapgādes un citu siltumsistēmu apkalpojošo uzņēmumu funkcijas. Apvienotais uzņēmums savu darbu uzsāka 1996. gada 1. maijā.
1226. gada 15. martā –
arī 11. aprīlī
Bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) šķīrējtiesnesis Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
1928. gada 16. martā –
Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Ādams Krieviņš. Viņa laikā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus, kā arī uzbūvētas vairākas dzīvojamās ēkas. Savu amatu saglabājis līdz 1931. gadam, kad viņu nomainīja Hugo Celmiņš.
2015. gada 17. martā –
Koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" plašākai sabiedrībai atklāja Latvijas laikmetīgās arhitektūras un arhitektūras mantojuma izstādi "Jaunais Vecajā. Latvijā". Tā reprezentēja Latvijas arhitektūras mantojumu un laikmetīgo arhitektūru Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.
2020. gada 17. martā –
No 17. marta līdz 6. aprīlim pie VEF Kultūras pils ikvienam bija iespēja atnākt un sajust kultūras klātbūtni uz pils kāpņu platformas izveidotā scenogrāfiskā objektā, kam bija dots simbolisks nosaukums – KULTŪRAS GAIDĪŠANAS PIETURA, šādi simbolizējot CIVID-19 pandēmijas sekas, kas ļoti ietekmēja kultūras dzīvi Latvijā un pilnībā izmainījis kultūras darbinieku ikdienu.
1964. gada 18. martā –
Notika pirmais dīzeļvilciena DR1-01 brauciens ar pasažieriem notika posmā Rīga–Jelgava. Tas bija pirmais Rīgas vagonbūves rūpnīcā ražotais dīzeļvilciens, ko Zasulauka depo saņēma izmēģinājuma ekspluatācijai.
1990. gada 18. martā –
Latvijas Tautas fronte (LTF) uzvarēja Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās. No 201 deputātu vietas LTF ieguva 122 mandātus, kas sastādīja 58%, vēlāk frakcijā iestājās vēl deviņi deputāti. LTF pārstāvis Anatolijs Gorbunovs turpināja pildīt Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet par Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju kļuva Ivars Godmanis. LTF deputāti ierosināja Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā.
1958. gada 19. martā –
Televīzijas ēterā izgāja pirmais vakara ziņu raidījums "Pēdējās ziņas", kopš 1963. gada – "Televīzijas Panorāma", bet tagad tas ir Latvijas televīzijas galvenais informatīvais ziņu raidījums “Panorāma”.
1990. gada 19. martā –
Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Rīgas Tehniskā universitāte ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Kopš 1958. gada tas ir bijis Rīgas Politehniskais institūts.
2018. gada 20. martā –
Svinīgā pasākumā tika parakstīts pirmais „Rail Baltica” projektēšanas un autoruzraudzības līgums par “Rail Baltica” stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”.
2021. gada 20. martā –
Rīgas centrā apmēram 100 cilvēku pulcējās Brīvības pieminekļa laukumā, lai protestētu pret Covid-19 ierobežojumiem.
1996. gada 21. martā –
Rīgā iznāca nedēļas avīzes angļu valodā „The Baltic Times” pirmais numurs, apvienojot izdevumus Baltic Independent un Baltic Observer. „The Baltic Times” apraksta jaunākos politiskos, ekonomiskos, uzņēmējdarbības un kultūras notikumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Avīzes galvenā redakcija atrodas Rīgā, ir pārstāvniecība Viļņā. Tas ir vienīgais angliski izdotais drukātais laikraksts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis.
2012. gada 21. martā –
Rīgā sākās seminārs „Masu iznīcināšanas ieroču draudu ierobežošana jūrā – tehnoloģiju attīstība un risku modelēšana”, kurā kopumā simts eksperti diskutēja par aktualitātēm masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā.
2019. gada 22. martā –
Fonds "Viegli" atklāja Rīgā Sporta ielā 2 Imanta Ziedoņa grāmatā "Blēņas un pasakas" balstītu izlaušanās istabu jeb "escape room", kurā bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa daiļradi neierastā veidā – šķetinot apslēptas mīklas un pildot dažādus uzdevumus, lai pēc iespējas ātrāk izkļūtu no istabas.
2002. gada 23. martā –
Atzīmējot Starptautisko Ūdens dienu, Vides aizsardzības klubs pie Akmens tilta Vecrīgas pusē svinīgi atklāja ceļu satiksmes zīmi "Daugava".
1945. gada 24. martā –
Tika izveidots Čiekurkalna lokomotīvju depo.
2011. gada 24. martā –
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta fotokluba "Rīga" vadītājas Eiženijas Freimanes fotoizstāde "Dejas vibrācijas". Foto kolekcijā ir precīzi dokumentēti dejas soļi un dejotāja ķermenis. Izstādē apkopoti septiņdesmito, astoņdesmito, deviņdesmito gadu un līdz šim laikam fotografētie solisti, kuri ir dejojuši uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.
1949. gada 25. martā –
No Rīgas uz Omskas un Tomskas apgabaliem Sibīrijā no Torņakalna un Škirotavas dzelzceļa stacijām deportēja 1 454 rīdziniekus. Ceļā un vēlāk nometnēs un nometinājuma vietās liela daļa deportēto nomira. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc 1956. gada februāra PSKP kongresa, un atgriešanās pēc 1957. gada.
2009. gada 26. martā –
Latvijas Banka laida apgrozībā sudraba piemiņas monētu "Cūciņa". Monētas reverss veidots pēc Emīlijas Adumānes grafikas darba, kas uzvarēja bērnu zīmējumu konkursā "Mana sapņu monēta".
2001. gada 27. martā –
Par Rīgas domes priekšsēdētāju bija ievēlēts uzņēmējs Gundars Bojārs, kas pārstāvēja Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju. Viņa laikā Rīgā bija atsākta sociālo mājokļu celtniecība, uzsākta Dreiliņu apkaime apbūve, Rīgā notika 800. gadu jubilejas svinības, atklāts Maskavas nams, kā arī uzsākta Dienvidu tilta projektēšana un būvniecība. Savā amatā bija līdz 2005. gadam, kad viņu nomainīja Aivars Aksenoks no partijas Jaunais laiks.
2018. gada 27. martā –
Notika Latvijas un Ungārijas biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumu no farmācijas, IT, tūrisma, tekstilrūpniecības, pārtikas rūpniecības, veselības veicināšanas, kosmētikas, izglītības un banku sektora.
1744. gada 28. martā –
Rīgu piemeklēja lieli ūdens plūdi, applūdināts tika arī Rātslaukums.
2005. gada 29. martā –
Par Rīgas Domes priekšsēdētāju bija ievēlēts Aivars Aksenoks, kas pārstāvēja partiju "Jaunais laiks". Savā amatā bija līdz 2007. gadam, kad domes deputāti viņu atstādināja no amata un ievēlēja Jāni Birku no partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
1298. gada 30. martā –
Rīgas pilsēta un Doma baznīcas kapituls noslēdza ar Lietuvas karaļa sūtņiem draudzības līgumu, kas bija vērsts pret ordeni.
1895. gada 31. martā –
Oskars Frejvirts (vācu: Oscar Freywirth) saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu A/s "Fenikss" (Phoenix). Pēc rūpnīcas atvēršanas tas ražoja galvenokārt preču, pasažieru un ledus vagonus. Pirmā pasaules kara laikā uzņēmumu evakuēja uz Krievijas vidieni. 1936. gadā uz rūpnīcas “Fēniks” bāzes tika nodibināts AS “Vairogs”, kas saņēma arī “Ford Motor Company” automobiļu montāžas licenci. Pēc Otrā pasaules kara uz uzņēmuma bāzes nodibināja Rīgas vagonbūves rūpnīcu.
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor