Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Marts

1931. gada 1. martā –	Ar plašu sarīkojumu tika atklāta jaunā Rīgas 34. pamatskolas ēka. Tagadējā Rīgas 19. vidusskola Bolderājā.
1940. gada 1. martā –	Tika nodibināts Rīgas īpašais apkures inspektora postenis.
1963. gada 1. martā –	Baltijas dzelzceļš saņēma pirmo Rīgas vagonbūves rūpnīcā būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tika pierakstīts Zasulauka depo.
1981. gada 1. martā –	Darbu sāka Pirmā Rīgas bērnu slimnīca Juglas ielā 20. Slimnīca celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam, sakarā ar bērnu nozokomiālo infekciju pieaugumu Rīgā. Kopš 2004. gada 2. decembra Bērnu slimnīcu „Gaiļezers” pievienoja Bērnu slimnīcai Torņakalnā.
2007. gada 1. martā –	Pēc Narkoloģijas valsts aģentūra tika reorganizācijas tika izveidota valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, kas šobrīd ir lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde Latvijā un senākā Baltijā.
2009. gada 1. martā –	Rīgas sabiedriskajā transportā tika ieviesta vienotā elektroniskā biļete jeb e-talons, taču sabiedriskajā transportā kādu laiku vēl turpināja darboties arī vecā samaksas kārtība.
2013. gada 1. martā –	"Valsts nekustamie īpašumi" un SIA „Būvprojektu vadība” noslēdza līgumu par Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību.
1869. gada 2. martā –	Tika iesvētīta Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca.
1928. gada 2. martā –	Torņa ielā 3 tika atklāta Rīgas pilsētas Jāņa Misiņa bibliotēka. Pieaugot grāmatu krājumam un apmeklētāju skaitam, bibliotēkai piešķīra blakus namu Torņa ielā 5, uz kurieni pamazām pārvietoja gan lasītavu, gan krātuves.
1979. gada 2. martā –	Tika atklāta 7. klīniskā slimnīca „Gaiļezers”. Tā bija trešā lielā Rīgas pilsētas klīniskā slimnīca (pēc Rīgas 1. pilsētas slimnīcas un Stradiņa slimnīcas) jaunuzcelto mikrorajonu iedzīvotāju vajadzībām. Tā bija tolaik vismodernākā slimnīca. Slimnīca pēc savas ieceres tika veidota kā daudzprofilu iestāde. Tās telpas paredzētas ārstniecības, zinātnes un izglītības darbam, tā ir mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem, gan pašmāju, gan ārvalstu studentiem. Kopš 2008. gada slimnīca „Gaiļezers” ir viena no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem. Šobrīd stacionārs „Gaiļezers” ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu.
2012. gada 2. martā –	Mežaparka Lielās estrādes telpās atklāja bezmaksas izstādi „Iepazīsties – koks!” par Latvijas meža nozari. Izstādē tika runāts par meža audzēšanas vēsturi Latvijā, dabas procesiem, kas ietekmē Latvijas meža struktūru, un zinātnes sasniegumiem, kas sekmē ātrāku, produktīvāku un veselīgāku meža augšanu nākotnē.
2020. gada 2. martā –	Tika apstiprināts pirmais SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā. Saslimusi sieviete no Rīgas, kopā ar ģimeni bija ceļojumā Itālijā, Milānā, kur notika inficēšanās.
2021. gada 2. martā –	Tika noslēgts līgums par „Rail Baltica” stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūvi. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2025. gada decembrim.
1562. gada 3. martā –	Rīga ratificēja Viļņas ūniju, ko noslēdza 1561. gada 28. novembrī Livonijas kara laikā Viļņā, kā rezultātā beidza pastāvēt Livonijas ordenis. Uz Livonijas daļu zemēm tika izveidota Pārdaugavas hercogiste Lietuvas lielkņazistes pakļautībā.
1921. gada 3. martā –	Par Rīgas pilsētas galvu kļuva būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks un sabiedrisks darbinieks Alfrēds Andersons. Viņa laikā bija uzcelta tuberkulozes sanatorija Biķerniekos, uzceltas vairākas pamatskolas un pirtis strādnieku rajonos, uzcelta blokmāja Ausekļa ielā 3 ar bērnudārzu un bibliotēku, uzcelts Centrālais tirgus un izveidota Misiņa bibliotēka. Savā amatā bija līdz 1928. gadam.
1991. gada 3. martā –	Rīgā un visā Latvijā notika Iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Piedalījās 87,6% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, par valsts neatkarību nobalsoja 73,7%. Rīgā par nobalsoja 68%.
2020. gada 3. martā –	Pirmo Latvijā diagnosticēto COVID-19 pacienti kopā ar bērnu stacionēja Latvijas Infektoloģijas centrā.
1912. gada 4. martā –	Tika iesvētīts Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības jaunais nams Suvorova (šodien Barona) ielā 14. Neoklasicisma stila nams celts 1910. gadā pēc arhitekta Ernesta Poles projekta. Iestādi izvietoja otrajā stāvā, augšējos stāvos atradās īres dzīvokļi, bet apakšējā stāva telpas nomāja komerciestādes. Starpkaru periodā nama īrnieki bija dažādas iestādes un organizācijas, un lielā skaitā – preses redakcijas. Kopš 1956. gada līdz 2014. gadam ēkā atradās Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2017. gadā namu iegādājās uzņēmums „Bibliotēkas nams”, kas uzsāka tā rekonstrukciju. Šobrīd ēkā iekārtoti 57 dzīvokļi un astoņas komerctelpas.
1562. gada 5. martā –	Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers (vācu: Godthartt Kettler) Rīgas pils kapitula zālē nolika ordeņa krustu, atbrīvojot ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta, un kā Kurzemes un Zemgales hercogs zvērēja uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam (poļu: Zygmunt II August).
2019. gada 5. martā –	Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rīgas pilī atklāja nodibinājuma „Iespējamā misija” skolu programmu „Dzīvei gatavs”. Programma ir visa mācību gada garumā pieejams palīgs skolotājiem un atbalsts skolēniem ikdienas mācību procesā, dažādu nozaru uzņēmumu un iestāžu ekspertiem vieslekcijās sniedzot priekšstatu, kā viņu jomas profesijās noder skolā apgūstamās zināšanas.
2020. gada 5. martā –	Ar biržas Nasdaq Riga zvana ceremoniju svinīgi tika atklāta Eiropas Savienības fondu finansējuma programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā.
1524. gada 6. martā –	Reformācijas kustības laikā tika nodibināta Rīgas pilsētas bibliotēka. Tās pamatā bija 5 reliģiska satura grāmatas (4 no tām saglabājušās līdz mūsu dienām), ko Rīgas rāte nodeva "vispārīgai lietošanai". Savu nosaukumu "Rīgas pilsētas bibliotēka" ("Bibliotheca Rigensis") saglabāja līdz pat 1945. gadam. LPSR laikā tā kļuva par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku. 1992. gadā pārdēvēta par Latvijas Akadēmisko bibliotēku, bet kopš 2009. gada pēc reorganizācijas kļuva par Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku.
1916. gada 6. martā –	Pirmā pasaules kara dēļ stājās aizliegums zvejot Rīgas jūras līcī.
1936. gada 6. martā –	Notika visas Latvijas zemnieku dienas Rīgā.
2017. gada 6. martā –	Rīgas Stradiņa universitātes aulā atklāja lielākās digitālās ērģeles Baltijā. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā jaunieguvumu ieskandināja pasaulslavenā ērģelniece, Latvijas Lielās mūzikas balvas un divkārtējā prestižās ECHO Klassik balvas laureāte Iveta Apkalna.
1562. gada 7. martā –	Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers (vācu: Godthartt Kettler) paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un jurisdikcijas, kā arī pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus.
1757. gada 7. martā –	Nodega Rīgas priekšpilsēta Kārļu vārtu (atradās pie tagadējās 13.janvāra ielas) apkārtnē – tagadējais Rīgas Centrāltirgus rajons.
1852. gada 7. martā –	Rīgā tika atklāta zirgu omnibusu satiksme, kur zirgu vilktā furgonā jeb karietē pret atlīdzību varēja iekāpt un braukt jebkurš. Pirmās daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā.
1920. gada 7. martā –	Rīgas pilsētas mākslas muzejā (mūsdienās – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) tika atklāta pirmās Rīgas mākslinieku grupas izstāde. Rīgas mākslinieku grupa bija pirmie avangardisti latviešu mākslā un atspoguļo radoši novatorisku latviešu mākslas vēstures posmu.
1788. gada 8. martā –	Krievijas impērijas Senāts atļāva Rīgas Pārdaugavā atvērt sīktirdzniecības iestādes, kam ilgi pretojās rīdzinieki.
1932. gada 8. martā –	Tika reģistrēti Rīgas Latgales priekšpilsētas amatnieku biedrības statūti. Biedrība pastāvēja līdz 1940. gadam.
2016. gada 8. martā –	Satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar VAS „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu atklāja modernizēto Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu, kas kļuvis par vienu no modernākajiem šķirošanas kompleksiem Baltijas valstīs un 1520 sliežu platuma dzelzceļos. Projekta īstenošanas rezultātā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna pārstrādes spēja palielināta līdz 3500 vagoniem diennaktī, samazināts stacijas trokšņu līmenis, izbūvēti 5 km jaunu sliežu ceļu, modernizēta vadības un kontroles sistēma, uzstādīta jauna vagonu bremzēšanas sistēma – 30 jauni vagonu lēninātāji.
1901. gada 9. martā –	Notika pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu un krievu kopīgais saraksts. Vēlēšanu tiesības bija tikai mantīgajām šķirām – vēlēt varēja visi pirmās un otrās ģildes tirgotāji un tie rīdzinieki, kam piederēja nekustams īpašums vismaz 1000 rubļu vērtībā. Domē tika ievēlēti 62 vācieši, 10 krievi un 8 latvieši. Vācbaltieši saglabāja savu vairākumu arī 1905. gada domes sasaukumā līdz pat 1909. gadam.
1918. gada 9. martā –	Latviešu palīdzības komiteja rīkoja muzikāli dramatisku vakaru Rīgas latviešu biedrības zālē.
1997. gada 9. martā –	Par Rīgas domes priekšsēdētāju bija ievēlēts latviešu pedagogs un politiķis Andris Bērziņš. Viņš pārstāvēja partiju "Latvijas ceļš". 2000. gadā šajā amatā vinu nomainīja Andris Ārgalis.
1524. gada 10. martā –	Melngalvju biedrības locekļi sagrāva katoļu altārus Svētā Pētera baznīcā Rīgā, uzsākot tā sauktos svētbilžu grautiņus. Tika izdemolēti arī sienu rotājumi un svētbildes. Rīgas rāte 1524. gada novembrī aizliedza baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu. Pēc katoļticīgo iedzīvotāju padzīšanas no pilsētas, baznīcas ēka tika nodota luterāņu draudzei.
1868. gada 10. martā –	Rīgas amatnieku nama (Mazās jeb Svētā Jāņa ģildes) zālē notika pirmā publiskā lekcija latviešu valodā, ,kas bija veltīta igauņu trūkumcietējiem.
2017. gada 10. martā –	Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta Reformācijas 500 gadu jubilejai veltīta izstāde „Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma”. Izstādē bija apskatāmi Vācijas un Livonijas pirmie reformatoru darbi, Mārtiņa Lutera (vācu: Martin Luther) uzsaukumu jeb polemisko darbu pirmizdevumu kolekcija, kā arī darbi, kuros pausta Martina Lutera kritika par katoļu baznīcu greznību, viņa sprediķi par izglītības, skolu un laicīgās varas jautājumiem. Līdzās Lutera darbiem izstādē varēja iepazīties ar Lutera drauga un līdzgaitnieka Filipa Melanhtona (vācu: Philipp Melanchthon) devumu, kas veido evaņģēliskās teoloģijas pamatus.
1666. gada 11. martā –	Svētā Pētera baznīcas vētrā pēc zibens spēriena sagāzās vairāk nekā 130 m augstais 1491. gadā celtais tornis, tāpēc vēlāk 1671.-1690. gados būvmeistaru Ruperta Bindenšū (vācu: Rupert Bindenschu) un Jakoba Jostena (vācu: Jacob Josten) vadībā baznīca tika pārbūvēta, izbūvējot galveno fasādi, rietumu fasādi ar baroka stila portāliem. Pavisam Pētera baznīcas tornī zibens iespēris 6 reizes.
1893. gada 11. martā –	Tērbatas mācības apgabalu (krievu: Дерптский учебный округ) pārdēvēja par Rīgas mācības apgabalu (krievu: Рижский учебный округ) ar sēdekli Rīgā. Rīgas mācību apgabalā bija iekļautas Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes guberņas. Latgales teritorija ietilpa Viļņas mācību apgabalā, vēlāk Baltkrievijas mācību apgabalā. Tērbatas mācības apgabalā atradās Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (vācu: Kaiserliche Universität zu Dorpat). Līdz 1893. gadam mācību valoda tajā bija vācu. 1893. gadā universitātei tika mainīts nosaukums, tā kļuva par Jurjevas Universitāti (krievu: Юрьевский университет). Mācību valoda kļuva krievu. Rīgas mācību apgabalu likvidēja 1918. gadā.
2014. gada 11. martā –	Latvijas Nacionālās bibliotēkas skatlogos Elizabetes ielā pirms bibliotēkas pārcelšanās uz jaunajām telpām pēdējo reizi tika atklāta grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2013" nominēto grāmatu izstāde.
2016. gada 11. martā –	Rīgas dome un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanu. 2018. gadā tika īstenota projekta pirmā kārta. Rekonstrukcijas otrā kārta sākās 2020. gada oktobrī un plānots pilnībā realizēt līdz 2023. gadam.
1480. gada 12. martā –	Par Rīgas arhibīskapu uz trim gadiem kļuva Stefans Grūbe (vācu: Stephan Grube). Viņa valdīšanas laikā no jauna atsākās Livonijas ordeņa uzbrukumi Rīgas arhibīskapa zemēm un Rīgas pilsētai. Rīgas pilsoņi kopā sekmīgi izturēja ilgstošu pilsētas aplenkumu, pēc kura pārgāja pretuzbrukumā un nopostīja ordenim piederošo Rīgas pili un ieņēma Daugavgrīvas pili (vācu: Alt-Dünamünde).
1582. gada 12. martā –	Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs (poļu: Stefan Batory) bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu, kur viņš pavadīja gandrīz divus mēnešus.
1926. gada 12. martā –	Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle.
2020. gada 12. martā –	Saistībā ar globālo COVID-19 pandēmiju visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta ārkārtējā situācija, slēgtas skolas un aizliegti pasākumi.
2021. gada 12. martā –	Notika Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas laikā atrastās laika kapsulas atvēršana. Visi tajā esošie dokumenti bija saistīti ar Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību, kas bijuši ēkas Lāčplēša (līdz 1923. gadam Romanova) ielā 25 būves pasūtītāji. Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrība darbojās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Jaunā Rīgas teātra ēka tā laika Romanova ielā 25 bija biedrības mītnes nams. Atrastās kapsulas saturs nogādāts Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam.
1700. gada 13. martā – 24. martā pēc jaunā stila	Lielā Ziemeļu kara sākumā sakšu armija ģenerāļa Jākoba Heinriha Fleminga (vācu: Jacob Heinrich von Flemming) vadībā uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim. Zviedru garnizons atsita uzbrukumu, taču tomēr cietokšņa kara padome nolēma padoties nelielu zviedru karavīru skaita dēļ cietoksnī.
1908. gada 13. martā –	Tika apstiprināti Rīgas Latviešu izglītības biedrības statūti. Biedrība darbojās ar mērķi īstenot latviskās kultūras kopšanu un jaunatnes izglītošanu.
1920. gada 14. martā –	Tika izveidota Rīgas policija, kas institucionāli tika pakļauta Iekšlietu ministrijai.
1940. gada 14. martā –	Sākās Baltijas Antantes XI konference Rīgā. Konferencē pārsvarā tika apspriesti ekonomiskas dabas jautājumi, pētot iespējas, kā visas valstis kopīgu varētu pārvarēti kara izraisīto blokādi. Tika apsvērtas iespējas attīstīt satiksmi caur Somiju un Zviedriju, lai sasniegtu Rietumus.
1996. gada 14. martā –	Pirmo reizi Rīgas vēsturē tika izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums "Rīgas Siltums", kā rokās nonākusi gan siltumenerģijas ražošana, gan pārvade, gan sadale. Jaunizveidotajai akciju sabiedrībai tika nodotas privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" Termofikācijas pārvaldes, Rīgas pilsētas pašvaldību siltumapgādes un citu siltumsistēmu apkalpojošo uzņēmumu funkcijas. Apvienotais uzņēmums savu darbu uzsāka 1996. gada 1. maijā.
1226. gada 15. martā – arī 11. aprīlī	Bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) šķīrējtiesnesis Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
1251. gada 15. martā –	Rīga kļuva par arhibīskapa rezidenci.
1524. gada 15. martā –	Turpinoties tā saucāmajiem Livonijas svētbilžu grautiņiem, Mārtiņa Lutera piekritēji iznīcināja svētbildes Rīgas Svētā Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās.
1920. gada 15. martā –	Tika dibināts Latvijas Valsts mākslas muzejs. Publikai to atvēra 1922. gada 27. maijā Rīgas pilī. Par muzeja direktoru tika iecelts tēlnieks Burkards Dzenis. Savu darbību Valsts mākslas muzejs uzsāka paralēli 1905. gadā atklātajam Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Abu muzeju kolekcijas laika gaitā saplūda tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
1923. gada 15. martā –	Štāba bataljona komandai uzdeva Rīgas pils un Saeimas nama apsargāšanu.
1926. gada 15. martā –	Sastādītajā testamentā Rainis un Aspazija izteikuši vēlmi, lai māja Baznīcas ielā 30 paliktu Rīgas pilsētai, kur jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. Šobrīd Raiņa un Aspazijas mājā apmeklētājiem pieejamas dzejnieku memoriālās telpas, dzejnieku bibliotēka un zāle atsevišķā ēkā pagalmā, kur apskatāmas maināmās izstādes. Dzejnieku dzīvoklis ir restaurēts un iekārtots pēc fotoattēliem un dokumentāriem kino kadriem, atmiņstāstiem, dzejnieku dienasgrāmatām.
1945. gada 15. martā –	Krišjāņa Valdemāra ielas galā satiksmei atklāja sapieru uzcelto pagaidu Valdemāra tiltu pār Daugavu. Tas bija būvēts no koka. Tilts bija 564 metrus garš, bet tikai 7 metrus plats, pār to veda vienas tramvaja sliedes. Valdemāra tilts tika lietots līdz 1950. gadu beigām. Sliktā stāvokļa dēļ to demontēja 1964. gadā
2000. gada 15. martā –	Vecpilsētas ielā 12 Vecrīgā atklāts mūzikas klubs "Četri balti krekli". Kluba ideja bija radīt pirmo naktsklubu, kurā skanētu tikai latviešu mūzika, uzstātos tikai pašmāju grupas. Klubs strauji iekaroja popularitāti ar savu formātu, koncertiem un rīkotiem pasākumiem. Klubs pastāvēja 20 gadus, līdz ko 2019. gada nogalē kluba dibinātāji to pārdeva.
1928. gada 16. martā –	Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Ādams Krieviņš. Viņa laikā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus, kā arī uzbūvētas vairākas dzīvojamās ēkas. Savu amatu saglabājis līdz 1931. gadam, kad viņu nomainīja Hugo Celmiņš.
1998. gada 16. martā –	Pie Brīvības pieminekļa sākās pirmās konfrontācijas un konflikti saistībā ar Leģionāru piemiņas dienu jeb vienkārši 16. martu. 15. martā pie Brīvības pieminekļa piketēja ap 100 iedzīvotāju pret iecerēto gājienu. Neapmierinātība tika pausta arī nākamajā dienā gājiena laikā, kad pret gājiena dalībniekiem tika izkliegti dažādi saukļi. Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, atcere tika pasniegta kā nacisma glorificēšana. 1998. gadā uz neilgu laiku šī diena kļuva par Saeimas apstiprinātu piemiņas dienu, tomēr jau 2000. gadā tika svītrota no svētku un piemiņas dienu saraksta.
1348. gada 17. martā –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Fromholds fon Fifhūzens (vācu: Fromhold von Fünfhausen). Viņa valdīšanas laikā turpinājās Livonijas pilsoņu karš ar Livonijas ordeni par Rīgas pilsētas pakļaušanu.
1910. gada 17. martā –	Augusts Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. 1913. gadā tika atklāts atjaunotais Ziemeļblāzmas nams Vecmīlgrāvī, kas bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā.
1937. gada 17. martā –	Valsts vērtspapīru spiestuves telpās Maskavas ielā 11 sāka darboties Latvijas naudas kaltuve Rīgā, kur līdz 1940. gadam tapa 1 un 2 santīmu bronzas sakausējuma monētas. Sudraba latu un lielāko nominālu santīmu niķeļa monētas tomēr turpināja pasūtīt ārzemēs. Rīgā esošā monētu spiede stundā spēja izgatavot 2000 – 4000 santīmu gabalu, kaļot tos ar 250 000 kg smagas preses spēku. Metāla ripiņas – sagataves monētām plānoja sarūpēt VEF vai Liepājas Kara ostas darbnīcās. Valsts papīru spiestuvi pārdēvēja par Valstspapīru spiestuvi un naudas kaltuvi
1937. gada 17. martā –	Pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas ierosinājuma tika nodibināta pareizticīgo nodaļa pie Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes. Pakāpeniski docētāju pulks tika papildināts ar pareizticīgo teologiem, pirmie no tiem bija sistemātiskajā teoloģijā un praktiskajā teoloģijā.
2015. gada 17. martā –	Koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" plašākai sabiedrībai atklāja Latvijas laikmetīgās arhitektūras un arhitektūras mantojuma izstādi "Jaunais Vecajā. Latvijā". Tā reprezentēja Latvijas arhitektūras mantojumu un laikmetīgo arhitektūru Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.
2020. gada 17. martā –	No 17. marta līdz 6. aprīlim pie VEF Kultūras pils ikvienam bija iespēja atnākt un sajust kultūras klātbūtni uz pils kāpņu platformas izveidotā scenogrāfiskā objektā, kam bija dots simbolisks nosaukums – KULTŪRAS GAIDĪŠANAS PIETURA, šādi simbolizējot CIVID-19 pandēmijas sekas, kas ļoti ietekmēja kultūras dzīvi Latvijā un pilnībā izmainījis kultūras darbinieku ikdienu.
1631. gada 18. martā –	Ar Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa (zvied. Gustav II Adolf) lēmumu uz Doma skolas bāzes izveidoja Rīgā tika atvērta Akadēmiskā ģimnāzija (Riga Academic gymnasium). Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Doma skolas beigšanas. 1874. gadā tika uzcelta tagadējā ģimnāzijas ēka Troņmantinieka (tagad Raiņa) bulvārī 8. Kopš 1996. gada tā kļuva par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.
1864. gada 18. martā –	Pirmo reizi tika ieviests suņu nodoklis Rīgā.
1918. gada 18. martā –	Latviešu rakstnieku un žurnālistu biedrība Rīgas pilsētas 2. teātrī (tagad Latvijas Nacionālais teātris) sarīkoja rakstnieka Edvarda Vulfa vakaru.
1921. gada 18. martā –	Rīgas Melngalvju nama Lielajā zālē tika parakstīts miera līgums starp Poliju un Padomju Krieviju, kurš pārtrauca Poļu-padomju karu (1919–1920) un faktiski noslēdza karadarbību Eiropā. Līgumā noteiktais Austrumeiropas politiskais sadalījums saglabājās līdz 1939. gada Polijas kampaņai, kas aizsāka Otro Pasaules karu.
1964. gada 18. martā –	Notika pirmais dīzeļvilciena DR1-01 brauciens ar pasažieriem notika posmā Rīga–Jelgava. Tas bija pirmais Rīgas vagonbūves rūpnīcā ražotais dīzeļvilciens, ko Zasulauka depo saņēma izmēģinājuma ekspluatācijai.
1990. gada 18. martā –	Latvijas Tautas fronte (LTF) uzvarēja Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās. No 201 deputātu vietas LTF ieguva 122 mandātus, kas sastādīja 58%, vēlāk frakcijā iestājās vēl deviņi deputāti. LTF pārstāvis Anatolijs Gorbunovs turpināja pildīt Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet par Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju kļuva Ivars Godmanis. LTF deputāti ierosināja Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā.
1958. gada 19. martā –	Televīzijas ēterā izgāja pirmais vakara ziņu raidījums „Pēdējās ziņas”, kopš 1963. gada – „Televīzijas Panorāma”, bet tagad tas ir Latvijas televīzijas galvenais informatīvais ziņu raidījums „Panorāma”.
1990. gada 19. martā –	Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Rīgas Tehniskā universitāte ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Kopš 1958. gada tas ir bijis Rīgas Politehniskais institūts.
2014. gada 19. martā –	Berga bazārā tika atklāts projekts „Berga bazāra skatlogi – Rīgas acis”! Vienpadsmit radošā kvartāla Berga bazārs skatlogos īstenojušies Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas topošo interjera dizaineru autordarbi ar vienojošu koncepciju – Rīgas raksturīgākie simboli.
2015. gada 19. martā –	Latvijas vēstniecība Nīderlandē atklāja Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros rīkoto izstādi „Jūgendstils: Rīga”.
2017. gada 19. martā –	„Elektrum Olimpiskajā centrā” notika pirmie telpu futbola svētki Latvijas vēsturē.
1330. gada 20. martā –	Pēc 13 mēnešu ilgas pretošanās bada piespiestie Rīgas pilsoņi uz smagiem noteikumiem padevās Livonijas ordeņa mestram Eberhardam fon Monheimam (vācu: Eberhard von Monheim).
1624. gada 20. martā –	Zviedrijas karaspēks atsita Polijas-Lietuvas armijas uzbrukumu Rīgai.
1910. gada 20. martā –	Rīgā notika aviācijas izstāde.
2018. gada 20. martā –	Svinīgā pasākumā tika parakstīts pirmais „Rail Baltica” projektēšanas un autoruzraudzības līgums par „Rail Baltica” stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”.
2021. gada 20. martā –	Rīgas centrā apmēram 100 cilvēku pulcējās Brīvības pieminekļa laukumā, lai protestētu pret Covid-19 ierobežojumiem.
1304. gada 21. martā –	Lundas arhibīskapa šķīrējtiesa panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers.
1304. gada 21. martā –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Frīdrihs fon Pernšteins (vācu: Friedrich von Pernstein). Viņa valdīšanas laikā atkal uzliesmoja karš starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Rīdzinieki aplenca ordeņa Daugavgrīvas pili (vāc. Alt-Dünamünde) un nodedzināja. Livonijas mestrs savukārt bloķēja Rīgas pilsētu, līdz 1330. gadā rīdzinieki padevās un nokļuva Livonijas ordeņa pakļautībā. Šajā laikā tika uzcelta tagadējā ordeņa Rīgas pils, jo veco pili rīdzinieki bija pilnīgi nopostījuši.
1918. gada 21. martā –	Rīgā apmēram 600 pārstāvju sapulce no 48 dažādām organizācijām ievēlēja sabiedrisko organizāciju padomi.
1996. gada 21. martā –	Rīgā iznāca nedēļas avīzes angļu valodā „The Baltic Times” pirmais numurs, apvienojot izdevumus Baltic Independent un Baltic Observer. „The Baltic Times” apraksta jaunākos politiskos, ekonomiskos, uzņēmējdarbības un kultūras notikumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Avīzes galvenā redakcija atrodas Rīgā, ir pārstāvniecība Viļņā. Tas ir vienīgais angliski izdotais drukātais laikraksts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis.
2012. gada 21. martā –	Rīgā sākās seminārs „Masu iznīcināšanas ieroču draudu ierobežošana jūrā – tehnoloģiju attīstība un risku modelēšana”, kurā kopumā simts eksperti diskutēja par aktualitātēm masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā.
1484. gada 22. martā –	Rīdzinieki pie Sarkandaugavas smagi sakāva Livonijas ordeņa pulkus.
2019. gada 22. martā –	Fonds „Viegli” atklāja Rīgā Sporta ielā 2 Imanta Ziedoņa grāmatā „Blēņas un pasakas” balstītu izlaušanās istabu jeb „escape room”, kurā bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa daiļradi neierastā veidā – šķetinot apslēptas mīklas un pildot dažādus uzdevumus, lai pēc iespējas ātrāk izkļūtu no istabas.
1918. gada 23. martā –	Latviešu palīdzības komiteja (Latveešu Palīdzības Komiteja) Rīgā līdzekļu trūkuma dēļ pārtrauca pabalstu izmaksu trūkumcietējiem.
1978. gada 23. martā –	Notika pirmie Teātra dienas svētki Rīgā.
2002. gada 23. martā –	Atzīmējot Starptautisko Ūdens dienu, Vides aizsardzības klubs pie Akmens tilta Vecrīgas pusē svinīgi atklāja ceļu satiksmes zīmi „Daugava”.
2020. gada 23. martā –	Sākot no 23.marta COVID-19 pandēmijas dēļ Latvijas skolās mācības tika organizētas attālināti.
1524. gada 24. martā –	Rīgas rāte nodibināja Trūkumcietēju palīdzības kasi (nabagu lāde) Svētā Pētera baznīcas pārziņā.
1918. gada 24. martā –	Rīgas Svētā Jāņa baznīcā Baltijas neredzīgo palīdzības biedrība „Filantropija” rīkoja neredzīgo koncertu.
1945. gada 24. martā –	Tika izveidots Čiekurkalna lokomotīvju depo.
2011. gada 24. martā –	Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta fotokluba „Rīga” vadītājas Eiženijas Freimanes fotoizstāde „Dejas vibrācijas”. Foto kolekcijā ir precīzi dokumentēti dejas soļi un dejotāja ķermenis. Izstādē apkopoti septiņdesmito, astoņdesmito, deviņdesmito gadu un līdz šim laikam fotografētie solisti, kuri ir dejojuši uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.
1875. gada 25. martā –	Tika iesākta dzelzceļa līnijas Torņakalns (Rīga)–Tukums būve. Darbi bija pabeigti 1877. gadā, un jaunā līnija savienoja Rīgu ar Tukumu caur šodienas kūrortpilsētu Jūrmalu.
1918. gada 25. martā –	Rīgas skolās, kuras apmeklēja latviešu bērni, krievu valodas vietā ieviesa latviešu valodu.
1949. gada 25. martā –	No Rīgas uz Omskas un Tomskas apgabaliem Sibīrijā no Torņakalna un Škirotavas dzelzceļa stacijām deportēja 1 454 rīdziniekus. Ceļā un vēlāk nometnēs un nometinājuma vietās liela daļa deportēto nomira. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc 1956. gada februāra PSKP kongresa, un atgriešanās pēc 1957. gada.
1920. gada 26. martā –	Tika veikts pirmais pirkums Latvijas valsts mākslas muzeja latviešu mākslas kolekcijai. Muzejs no Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes iegādājās sešpadsmit darbus par 30 000 Latvijas rubļu
1995. gada 26. martā –	Vecrīgā Mārstaļu ielā 1 tika atklāts 1947. gadā dibinātā Anglijas Daugavas Vanagu fonda Rīgas īpašums – viesnīca „Radi un draugi”. Viesnīca pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par centrālo tikšanās vietu trimdas latviešiem, kur satikt savu ģimeni un draugus. 1995.gadā viesnīca darbību sāka ar 28 numuriem, taču vēlāk tā paplašināta.
2009. gada 26. martā –	Latvijas Banka laida apgrozībā sudraba piemiņas monētu „Cūciņa”. Monētas reverss veidots pēc Emīlijas Adumānes grafikas darba, kas uzvarēja bērnu zīmējumu konkursā „Mana sapņu monēta”.
1482. gada 27. martā –	Rīgas iedzīvotāji noslēdza ar Livonijas ordeni pamieru uz 2 gadiem.
2001. gada 27. martā –	Par Rīgas domes priekšsēdētāju bija ievēlēts uzņēmējs Gundars Bojārs, kas pārstāvēja Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju. Viņa laikā Rīgā bija atsākta sociālo mājokļu celtniecība, uzsākta Dreiliņu apkaime apbūve, Rīgā notika 800. gadu jubilejas svinības, atklāts Maskavas nams, kā arī uzsākta Dienvidu tilta projektēšana un būvniecība. Savā amatā bija līdz 2005. gadam, kad viņu nomainīja Aivars Aksenoks no partijas „Jaunais laiks”.
2018. gada 27. martā –	Notika Latvijas un Ungārijas biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumu no farmācijas, IT, tūrisma, tekstilrūpniecības, pārtikas rūpniecības, veselības veicināšanas, kosmētikas, izglītības un banku sektora.
1744. gada 28. martā –	Rīgu piemeklēja lieli ūdens plūdi, applūdināts tika arī Rātslaukums.
1721. gada 29. martā –	Krievijas imperators Pēteris I pavēlēja Rīgā ierīkot kuģu būvētavas.
2004. gada 29. martā –	Latvija oficiāli pievienojās NATO. Par godu šim notikumam vēlāk Rīgas pils Svētā gara tornī tika pacelts NATO karogs.
2005. gada 29. martā –	Par Rīgas Domes priekšsēdētāju bija ievēlēts Aivars Aksenoks, kas pārstāvēja partiju "Jaunais laiks". Savā amatā bija līdz 2007. gadam, kad domes deputāti viņu atstādināja no amata un ievēlēja Jāni Birku no partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
2010. gada 29. martā –	Rumānijas lidsabiedrība "TAROM Airlines" atklāja jaunu maršrutu Rīga – Bukareste. Lidojums ilgs divas stundas un 20 minūtes.
1298. gada 30. martā –	Rīgas pilsēta un Doma baznīcas kapituls noslēdza ar Lietuvas karaļa sūtņiem draudzības līgumu, kas bija vērsts pret ordeni.
1330. gada 30. martā –	Rīdzinieki parakstīja miera līgumu ar Livonijas ordeni un izbeidza 1297.-1330.gada karu. Saskaņā miera līgumu pilsēta padevās, Ordenis kļuva par tās virskungu, rīdzinieki apņēmās atlīdzināt Ordenim visas militārās izmaksas un palīdzēt nākotnes maģistra karagājienos, kā arī Rīgas pilsētai bija jāatjauno Livonijas ordeņa pili Daugavmalā.
1895. gada 31. martā –	Oskars Frejvirts (vācu: Oscar Freywirth) saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu A/s „Fenikss” (Phoenix). Pēc rūpnīcas atvēršanas tas ražoja galvenokārt preču, pasažieru un ledus vagonus. Pirmā pasaules kara laikā uzņēmumu evakuēja uz Krievijas vidieni. 1936. gadā uz rūpnīcas „Fēniks” bāzes tika nodibināts AS „Vairogs”, kas saņēma arī „Ford Motor Company” automobiļu montāžas licenci. Pēc Otrā pasaules kara uz uzņēmuma bāzes nodibināja „Rīgas vagonbūves rūpnīcu”.
1907. gada 31. martā –	Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie.
1995. gada 31. martā –	Latviešu biedrības namā tika atjaunots vēsturiskais Štāba bataljona kaujas karogs.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.