Meža kapi

Adrese:	Aizsaules iela 2, Gaujas iela 12
Atklāta:	1913. gada 19. jūnijā
Konfesija:	Dažādas
Platība:	85,5 ha
Statuss:	Daļēji slēgta kapsēta

Formāli Rīgas Meža kapi ir sadalīti 1. Meža kapos (Aizsaules iela 2) un 2. Meža kapos (Gaujas iela 12). Kopējā kapu platība ir aptuveni 85,5 hektāri. Kapi ir daļēji slēgti 1975. gadā.

Lēmums par Meža kapu izveidošanu tika pieņemts 1910. gadā, kapsētai tika ierādīta 85,5 ha liela teritorija. 1912. gadā zemi sadalīja starp septiņām Rīgas draudzēm – Ģertrūdes latviešu, Ģertrūdes vācu, Svētā Jāņa, Jēzus, Svētā Jēkaba, Reformātu, Svētā Pētera un Doma. Kapsēta tika iesvētīta 1913. gada 19. jūnijā.

Meža kapi tika iecerēti kā galvenie pilsētas kapi, aizstājot Lielos kapus, kas bija izveidoti 1773. gadā un jau bija pārpildīti. Ainavu arhitekts Georgs Kūfalts (vācu: Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt), sākotnējā projekta autors, iespaidojoties no tajā laikā veidotām kapsētām Vācijā, piedāvāja veidot kapus kā ainavu parku ar vienu galveno centrālo aleju (lat. via funeralis – bēru ceļš), dažām sānu alejām un daudziem līkumotiem nelieliem celiņiem, gar kuriem arī atrastos apbedījumi ar zemiem žogiem un nelieliem pieminekļiem. Jau sākotnēji tika iecerēts, ka kapsēta būs atklāta, tāpēc Meža kapos bija aizliegts ierīkot augstas kapu kopas, kā arī nožogot kapu vietas. Jau kopš kapsētas atklāšanas tika noteikts ka visi apzaļumošanas un kapu pieminekļu uzstādīšanas darbi jāsaskaņo ar pilsētas dārzu pārvaldi.

Rīgas 1. Meža kapu kapliča

1913. gadā pēc Vilhelma Neimaņa (vācu: Johann Wilhelm Carl Neumann) projekta uzcēla administratīvo ēku, ko vēlāk pārveidoja par kapliču un pielāgoja izvadīšanas ceremonijām. Tā joprojām fukcionē kā 1. Meža kapu kapliča. Draudzes savā kapu teritorijā uzcēla arī citas nelielas kapličas vai zvanu tornīšus, kas parasti bija nelielas koka celtnes.

Kapsētas teritorija bija ļoti liela un daudzu draudžu kapa vietas atradās tālu no ieejas. 1914. gadā tika nolemts kapsētā izveidot vēl vienu ieeju un izvedot jaunus celiņus, kas bija jāveic draudzēm par saviem līdzekļiem. Pēc Eižena Laubes projekta pie otrās ieejas uzcēla kapu pārvaldes ēku, kā arī dziļāk kapos vēl vienu kapliču.

Piemineklis Zigfrīdam Anna Meierovicam Meža kapos

Pirmais pasaules karš neļāva īstenot vairākus plānus. Līdzās Meža kapiem sāka apbedīt karā kritušos kareivjus, pēc tam šajā vietā izveidoja Rīgas Brāļu kapu memoriālu.

Pilnvērtīgi Meža kapi sāka attīstīties tikai pēc Pirmā pasaules kara. Tos izmantoja gandrīz visas Rīgas iedzīvotāju grupas, tomēr vācbaltieši labprātāk turpināja apbedījumiem izmantot Lielos kapus. 1930. gados Meža kapu teritorija tika paplašināta, un izveidojās 2. Meža kapi. Tieši tur 1935. gadā pēc Eižena Laubes projekta tika uzbūvēta un 15. decembrī iesvētīta otrā kapu kapliča.

Rīgas Meža kapi ir vieni no kultūrvēsturiski vērtīgākajiem kapiem Latvijā, tajos ir apbedīti visdažādāko periodu daudzi zināmi Latvijas politiķi, kultūras, sabiedriskie darbinieki un militārpersonas, kā arī atrodas daudzi nozīmīgi memoriālās tēlniecības pieminekļi un memoriāli.

Meža kapu apbedījumi
Rakstnieka Valentīna Pikuļa apbedījums	Akadēmiķa Paula Stradiņa apbedījums	Pulkveža Miervalda Lūkina apbedījums
Dzejnieču Austras un Rūtas Skujiņu apbedījums	Ginekologa Alda Gailiša apbedījums	Aktiera Kārļa Sebrisa apbedījums