Bukultu ielas
1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика
Vēsture Juglas kanāls Jugla (upe) Ielu katalogs

Bukultu ielas

Aboras iela, 24.09.2020.
Aboras iela

Aboras iela savieno Kanāla ielu ar Jaunciema gatvi. 2016. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu pārdēvēt Kanāla ielas posmu no saglabājamās Kanāla ielas līdz Jaunciema gatvei par Aboras ielu. Iela ir ļoti īsa – tās garums ir vien 170 metri. Abora ir sīka upīte Madonas novada Indrānu pagastā, kas ietek nedaudz lielākā upītē Abainē, kas ir Aiviekstes pieteka Lubānas līdzenumā.

Amoliņa iela, 24.09.2020.
Amoliņa iela

Amoliņa iela sākas krustojumā ar Kanāla ielu, krustojas ar Egļu ielu un beidzas krustojumā pie Vīķu ielu. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 320 metri. Ielā dominē divstāvu privātmāju apbūve. Amoliņš ir tauriņziežu dzimtas ģints augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām.

Armērijas iela, 24.09.2020.
Armērijas iela

Armērijas iela sākas krustojumā ar Kanāla ielu un beidzas strupceļā pie dzelzceļa līnijas Rīga–Lugaži. 2016. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu piešķirt Armērijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam bez nosaukuma no Kanāla ielas līdz dzelzceļam. Ielas garums ir 140 metri. Armērija ir divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints daudzgadīgs lakstaugs ar bezlapu ziednesi.

Avotkalnu iela, 24.09.2020.
Avotkalnu iela

Avotkalnu iela sākas krustojumā ar Kanālu ielu, krustojas ar Smilgu un Oļu ielu un beidzas krustojumā ar Egļu ielu. Tā izveidota jau ap 1980. gadu ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 383 metri. Ar nosaukumu Avotkalni Latvijā ir vairākas apdzīvotas vietas dažādos novados Vidzemē – Salacgrīvas, Drustu un Viļķenes pagastā.

Bērzkalnes iela, 24.09.2020.
Bērzkalnes iela

Bērzkalnes iela sākas krustojumā Priedkalnes ielu un beidzas strupceļā. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir tikai 76 metri. Bērzkalne ir ciems Balvu novadā, Bērzkalnes pagasta centrs, atrodas 6 km no Balviem un 229 km no Rīgas.

Brīvības gatve, 24.05.2020.
Brīvības gatve

Brīvības gatve ir Bukultu apkaimes Dienvidrietumu robeža, Brīvības ielas daļa. Ielas nosaukums laika gaitā ir vairākkārt mainījies, visbiežāk saistībā ar pastāvošo politisko varu. Rīgas pirmsākumos Brīvības ielas lokalizācijā minēts Lielais ceļš (Via Magna), no 18.gs. Lielais Smilšu ceļš, kas ar šādu nosaukumu iezīmēts jau 18.gs. Rīgas priekšpilsētu plānā. Lielais Smilšu ceļš tolaik sākās pie pilsētas nocietinājumiem, kuru vietu mūsdienās iezīmē Rīgas kanāls, tad veda Ziemeļaustrumu virzienā cauri tagadējam Rīgas vēsturiskajam centram līdz Lielajai Kalēju ielai (tagadējā Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem (pašreizējās Matīsa ielas rajonā). 1815. gadā, kad pēc 1812. gada lielā ugunsgrēka pārplānoja nodedzināto priekšpilsētu, paplašinot esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija, Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas posmā līdz Gaisa tiltam sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu.

Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Brīvības iela ar nosaukumu Aleksandra iela (Александровская улица) minēta 1818. gadā, kad ielas galā apmēram tagadējā Gaisa tilta rajonā tika atklāta Triumfa jeb Aleksandra arka. Iela bija nosaukta par godu Krievijas imperatoram Aleksandram I (Александр I). 19.gs. tā bija vistālāk no pilsētas centra apbūvētā Rīgas iela. Pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas (1857-1863) Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam pilsētas centrā un līdz tagadējai Tallinas ielai, 1861. gadā pārdēvēja par Lielo Aleksandra ielu (Большая Александровская улица). Iela līdz Juglas ezeram tika pagarināta pakāpeniski līdz ar teritoriju iekļaušanu Rīgas administratīvajā teritorijā.

1923. gadā iela pirmo reizi ieguva nosaukumu – Brīvības iela. 2. pasaules kara laikā 1942.-1944. gadā ielas nosaukums bija Ādolfa Hitlera iela (Adolf Hitler Straße) par godu Vācijas līderim Ādolfam Hitleram (Adolf Hitler). 1944. gadā atguva Brīvības ielas nosaukumu, bet 1950. gadā kopā ar Kaļķu ielu, Brīvības gatvi un Brīvības bulvāri iela ieguva vienu nosaukumu Ļeņina iela (улица Ленина) par godu pirmajam PSRS vadītājam un dibinātājs Vladimiram Ļeņinam (Владимир Ленин). Savu tagadējo nosaukumu Brīvības iela atguva 1990. gadā.

Iela ir nosacīti sadalīta trīs posmos – Brīvības bulvāris (no Brīvības pieminekļa līdz Elizabetes ielai), Brīvības iela (no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam) un Brīvības gatve (no Gaisa tilta līdz Rīgas pilsētas robežai Bukultos un Berģos), saglabājot kopīgu numerāciju. Brīvības gatves kopējais garums ir 9 064 metri, bet kopā ar Brīvības ielu un Brīvības bulvāri – 12 682 metri.

Egļu iela, 24.09.2020.
Egļu iela

Egļu iela sākas strupceļā netālu no dzelzceļa līnijas Rīga–Lugaži, krustojas ar Avotkalnu, Vīgriežu un Amoliņa ielu, un beidzas arī strupceļā netālu no Priedkalnes ielas. Iela izveidota 1974. gadā kā Silaines iela, bet 1976. gadā pārdēvēta par Egļu ielu. Ielas garums ir 501 metrs. Egle ir mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem. Plaši izplatīta kokaugu suga Latvijā.

Jaunciema gatve, 08.08.2009.<br>Avots: commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=37405670, Jānis Vilniņš (ScAvenger)
Jaunciema gatve

Jaunciema gatve ir maģistrālā Rīgas iela. Tā sākas divlīmeņu krustojumā ar Brīvības gatvi, tālāk iela stiepjas apkārt Ķīšezeram un beidzas Jaunmīlgrāvja apkaimē kā Mīlgrāvja iela. Bukultu apkaimē šī iela krustojas ar Aboras, Kanāla un Vadžu ielu. Jaunciema gatve tika izveidota 1927. gadā ar nosaukumu Jaunciema iela, 1928. gadā tā tika pārdēvēta par Jaunciema 1. līniju. 1975. gadā tika izveidota 13. oktobra iela apvienojot Jaunciema 1. līniju un Jaunciema gatvi. 1990. gadā tā tika pārdēvēta par Jaunciema gatvi. Tā ir visgarākā Rīgas iela un tās kopējais garums ir 16 177 metri.

Kanāla iela, 24.09.2020.
Kanāla iela

Kanāla iela sākas strupceļā starp Juglas kanāla sākuma un dzelzceļa līniju Rīga–Lugaži, krustojas ar Armērijas, Aboras ielu, paiet zem Jaunciema gatves neveidojot krustojumu, tālāk krustojas ar Avotkalnu, Vīgriežu, Amoliņa, Priedkalnes ielu un aiz Rīgas robežas tā turpinās kā Liedaga iela. Kanāla iela izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Iela ved gar Juglas kanāla malu, kas ir Gaujas–Daugavas kanālu sistēmas daļa un savieno Lielo Baltezeru ar Juglas upi. Ielas garums ir 2 214 un tā ir garāka apkaimes iela, kura neiet pāri apkaimes robežām.

Oļu iela, 24.09.2020.
Oļu iela

Oļu iela sākas krustojumā ar Avotkalnu, krustojas ar Vīgriežu ielu un beidzās strupceļā starp dzīvojamajām mājām. Oļu iela izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 338 metri. Oļi ir iežu atlūzas un akmeņi, kas tekoša ūdens un viļņu ilgstošas iedarbības rezultātā noapaļojušies, beržoties citam gar citu.

Priedkalnes iela, 24.09.2020.
Priedkalnes iela

Priedkalnes iela sākas krustojumā ar Kanālu ielu, tālāk no tās atzarojas Bērzkalnes iela un beidzas krustojumā ar Vīķu un ielu. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 468 metri. Priedkalne ir savrupmāju ciemats pie Lielā Baltezera un Juglas kanāla Garkalnes novadā, kur aktīva būvniecība sākās 1990. gados, līdz tam ciemā bija tikai dažas viensētas. Mūsdienās daudzu Priedkalnes īpašumu apbūves gabalu platība un māju lielums, to arhitektūra pretendē uz ekskluzīvu rezidenču statusu. Visai pretenziozi ir arī villu nosaukumi – «Safīri», «Topāzi», «Aleksandrīti», «Smaragdi», «Ahāti», «Lazurīti».

Smilgu iela, 24.09.2020.
Smilgu iela

Smilgu iela sākas krustojumā ar Avotkalnu ielu un beidzās strupceļā starp dzīvojamām mājām un un dzelzceļa līniju Rīga–Lugaži. Smilgu iela izveidota 1980. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas nav mainījies. Ielas garums ir 457 metri. Smilgas ir daudzgadīgs, retāk, viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu. Smilgas sastopamas gandrīz visā pasaulē.

Vadžu iela, 24.09.2020.
Vadžu iela

Vadžu iela sākas krustojumā ar Jaunciema gatvi un beidzas krustojumā ar Lejasvīgantu ielu uz Rīgas robežas. Tālāk Vadžu iela turpinās kā Ādažu iela Ropažu novada Garkalnes pagasta teritorijā un beidzas tikai krustojumā ar Via Baltica šoseju. Tā izveidota 1998. gadā. Ielas garums ir 730 metri. Vadzi jeb kāsi izmanto kāda priekšmeta pakarināšanai.

Vīgriežu iela, 24.09.2020.
Vīgriežu iela

Vīgriežu iela sākas krustojumā ar Kanāla ielu, tālāk krustojas ar Oļu un beidzās krustojumā ar Egļu ielu. Tā izveidota 1974.gadā. Ielas garums ir 251 metrs. Vīgrieze ir daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, izceļas ar spēcīgo, saldi medaino smaržu, turklāt vienlīdz labi smaržo gan tās ziedi, gan laksti.

Vīķu iela, 24.09.2020.
Vīķu iela

Vīķu iela tika izveidota, atdalot to no Priedkalnes ielas. Ielas sākas strupceļā, tālāk krustojas ar Amoliņa ielu un beidzas krustojumā ar Priedkalnes ielu. Daļa no Vīķu ielas ir slēgta. Šī Iela ir samēra jauna, tā izveidota 2016. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Vīķi ir tauriņziešu dzimtas augi, kurus audzā kā lopbarību un kā vērtīgus zaļmēslojuma augus. Vīķi ir arī apdzīvota vieta Alojas novada Staiceles pagastā, saglabājusies Vīķu muižas kungu māja, kur līdz 2015.gadam atradās bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcas „Ainaži” filiāle.

Ārējās saites


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor