Volfšmita muiža

Adrese:	Dzirciema iela 4 (bij. Kandavas iela 2)
Uzcelta:	Pirms 1824. gada
Statuss:	Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
Stils:	Klasicisms
Pielietojums:	Izmanto LU Botāniskais dārzs

Volfšmita muiža ir divas tuvu viena otrai koka ēkas, atrodas LU Botāniskā dārza teritorijā. Ēkas ir izcils klasicisma stila muižas paraugs, celtas pirms 1824. gada kā vasaras mītnes, tagad ir ar augstu autentiskuma pakāpi.

Uz bijušās Zasu muižas (vācu: Sassenhof) zemes 18. gs. beigās un 19. gs. sāka izveidojās vairākas privātas ārpilsētas muižiņas, t. sk. Volfšmita muiža (vācu: Wolfschmidtshof). Tā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā piederēja alkoholisko dzērienu ražotājam un Nīderlandes karalistes konsulam Ādolfam Albertam Leopoldam Volfšmitam (vācu: Wolfschmidt), vēlāk muiža piederēja viņa znotam Kristiānam Strickim (vācu: von Stricky).

20. gadsimta sākumā muižiņā darbojās E. fon Rotastes (vācu: von Rothast) privātā nervu dziednīca un 1920.-tajos gados pēc Pirmā pasaules kara īsu brīdi muižas teritorijā izvietojās K. Erdmaņa dārzniecība. 1926. gadā muižas teritorijā starp Kandavas, Slokas un Kūdras ielām sāka veidot Botānisko dārzu, kas izmantoja agrāko muižiņu parku, augļu dārzus un agrāko muižas īpašnieku Volfšmita un Stricka celtās oranžērijas. Otrā pasaules kara laikā muižiņas dārza teritorijā izvietoja armijas daļas, bet ēkas un siltumnīcas pielāgoja kazarmu vajadzībām. Pēc kara beigām muižiņas ēkas ietilpa Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza teritorijā. Mūsdienās muižiņas ēkās atrodas gan lekciju telpas, gan laboratorijas, gan noliktavas, kurās tiek glabāti izziņas materiāli un dažādi darba instrumenti.

Volfšmita muiža sastāv no divām tuvu viena otrai koka dzīvojamām mājām. Pirmā – Oranžērija ar dzīvojamām telpām – atrodas tuvāk Vīlipa ielai, celta 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā ar skaistām kolonnām. Lieliski saglabājušās kolonnu detaļas, kopumā ļoti augsta autentiskuma pakāpe.

Otrā dzīvojamā ēka ir tuvāk Dzirciema ielai – vienstāva koka ēka, tās centrālā daļa – divstāvu. Celta 18. – 19. gadsimtā kā vasaras mītne. Ēkas fasādes rotā reti sastopama akmens rustu imitācija no koka. Logailas pusloka formā. Ēka ir unikāla, maz pārbūvēta.

Paradoksālā kārtā muižiņas ēkas ir vislabākajā vēsturisko stāvokli konservējošajā situācijā, jo līdzekļu trūkums nespēj nodrošināt neko vairāk kā tikai tehnisko uzturēšanu, un tieši tam ir vislielākā ietekme kultūras mantojuma saglabāšanā. Ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6613 un 6614.

Volfšmita muiža