Zasulauka ielu katalogs
Āgenskalna iela

Āgenskalna iela sākas Āgenskalna apkaimē krustojumā ar Slokas ielu pretī Mārtiņa baznīcai un beidzas krustojumā ar Margrietas un Kuldīgas ielām. Zasulauka apkaimes robežās iela krustojas ar Kuldīgas, Margrietas un Dreiliņu ielu. Āgenskalna iela sākotnēji bijusi privāta iela Švarcmuižas teritorijā, kuru ierīkoja muižas īpašnieks savas muižas teritorijā. Rīgas pilsētas ielu sarakstos ir sastopama kopš 1906. gada ar tagadējo nosaukumu (vācu: Hagensberger Strasse, krievu: Гагенсбергская улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas kopējais garums ir 1182 m.
Darba iela

Darba iela sākas krustojumā ar Kuldīgas ielu un beidzas krustojumā ar Tapešu ielu, nešķērsojot citas ielas. Aptuveni vidusdaļā iela pagriežas 90 grādu leņķī. Darba iela pirmo reizi Rīgas kartēs sastopama 1880.-1883. gadā ar nosaukumu Fabrikantu iela (vācu: Fabrikanten Strasse, krievu: Фабрикантская улица). 1941. gadā tā pārsaukta par Darba ielu. 1942.-1944. gadā tā atkal pārdēvēta par Fabrikantu ielu (vācu: Fabrikanten Strasse). 1944. gadā tā atguva nosaukumu Darba iela, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Ielā pārsvarā ir īres namu un privāto savrupmāju apbūve. Darba ielā 2 atrodas Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā Ekonomikas un tirdzniecības birojs. Ielas garums ir 243 m.
Dreiliņu iela

Dreiliņu iela ir Zasaulauka apkaimes robežiela. Tā sākas Āgenskalna apkaimē krustojumā ar Ormaņu ielu, Zasulauka apkaimē tā robežojas ar Kalnciema, Kristapa, Valentīna un beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu. Rīgas pilsētas ielu sarakstos Dreiliņu iela ir sastopama jau 1902. gadā ar tagadējo nosaukumu (vacu: Dreylingstrasse, krievu: Дрейлингская улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 730 m. Tās nosaukums saistīts ar Dreiliņa muižu Voleros.
Dzirciema iela

Dzirciema iela ir Rīgas maģistrālā iela, kas atrodas Kurzemes rajona Zasulauka, Dzirciema un Iļģuciema apkaimēs. Tā sākas Vīlipa, Kūdras un Rododendru ielu krustojumā un beidzas Spilves apkaimē pie kādreizējās Esena (Lielās) muižas. Dzirciema iela izveidojusies no bijušā muižas ceļa, kura nosaukums mainījies līdz ar muižas nosaukuma izmaiņām. Zviedru Vidzemes laikā, 17. gadsimtā, šis ceļš veda uz Rīgas rātskunga Andreasa Gotāna muižiņu Spilves pļavās. 18. gadsimtā tas pirmoreiz minēts ar nosaukumu Gotāna ceļš. 1774. gadā muižu iegādājās luterāņu mācītājs Imanuels Justs Esens, un līdz 19. gadsimta otrajai pusei to dēvēja par Esena muižu. Kopš 1885. gada ceļš uz muižu bija pazīstams kā Esena muižas (Esenhofas) ceļš, vēlāk – Esena muižas iela (vācu: Essenhöfsche Strasse, krievu: Эссенгофская улица). 1923. gadā iela tika pārsaukta par Lielās muižas ielu, bet 1938. gadā īslaicīgi ieguva Dzirciema ielas nosaukumu. Līdz 1944. gadam tā atkal tika dēvēta par Lielās muižas ielu, taču 1944. gadā iela atguva Dzirciema ielas nosaukumu, kas saglabājies līdz mūsdienām. Dzirciema ielas kopējais garums ir 3095 metri.
Elvīras iela

Elvīras iela sākas krustojumā ar Vīlipa ielu, robežojas ar Kūdras ielu un beidzas krustojumā ar Tapešu ielu. Rīgas adrešu grāmatās jau 1913. gadā sastopama ar tagadējo nosaukumu (vācu: Elvirenstrasse, krievu: Эльвиренская (Эльвировская) улица), kas nekad nav mainīts. Elvīras ielā ir gan daudzdzīvokļu namu apbūve, gan savrupmāju apbūve, kā arī sabiedriskas celtnes, piemēram, Latvijas Nedzirdīgo savienība (Elvīras ielā 19). Elvīras ielas garums ir 626 m.
Gregora iela

Gregora iela sākas krustojumā ar Baldones ielu kā Baldones ielas turpinājums, robežojas ar Kuldīgas ielu un beidzas krustojumā ar Tapešu ielu. Gregora iela Rīgas adrešu grāmatās ir sastopama kopš 1877. gada ar nosaukumu Georga iela. 1885. gadā tā pārsaukta par Gregora ielu (vācu: Gregorstrasse, krievu: Григорьевская улица), saglabājot nosaukumu līdz mūsdienām. Gregora ielā ir savrupmāju un daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve, kā arī atsevišķas sabiedriskās celtnes – privātskola „Lateria” (Kuldīgas ielā 45A) un privātā vidusskola „Patnis” (Gregora ielā 13A). Gregora ielas garums ir 538 m.
Kalnciema iela

Kalnciema iela ir viena no svarīgākajām galvaspilsētas maģistrālēm. Tā atrodas Āgenskalna, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēs. Kalnciema iela sākas Āgenskalna apkaimē krustojumā ar Daugavgrīvas ielu, Zasulauka apkaimē tā ir robežiela ar Āgenskalnu. Kalnciema iela ar tagadējo nosaukumu atzīmēta jau 17. gadsimta kartē un laika gaitā to tā arī nav mainījusi. Tas bija senais Kalnciema ceļš, kas pēc Pārdaugavas pievienošanas Rīgas pilsētai kļuva par Kalnciema ielu (vācu: Kalnzeemsche (Landstrasse) Strasse, krievu: Кальнецемская улица). Kalnciema ielas kopējais garums ir 4881 m.
Kandavas iela

Kandavas iela sastāv no vairākiem posmiem, kas autotransportam nav savstarpēji savienoti, kas izveidojies līdz ar Jūrmalas gatves izbūvi. Kandavas iela sākas krustojumā ar Slokas ielu, robežojas ar Veco Jūrmalas gatvi, šķērso dzelzceļa līniju Zasulauks–Bolderāja un Tapešu ielu un beidzas kā strupceļš bijušās Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīcas teritorijā pie Zasulauka dzelzceļa depo un siltumcentrāles „Zasulauks”.
Iela ir nosaukta par godu Kurzemes pilsētai Kandava, kas atrodas Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā, 97 km no Rīgas un 28 km no Tukuma.

Kandavas iela pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama 1867. gadā ar nosaukumu Aleksandra iela (vācu: Alexanderstrasse). 1885. gadā tā pārsaukta par Kandavas ielu (vācu: Kandauer Strasse, krievu: Кандауская улица). 1917. gadā iela pārsaukta par Lielo Kandavas ielu (vācu: Kandauer Strasse Grosse, krievu: Большая Кандауская улица), bet 1924. gadā atgūst iepriekšējo nosaukumu. Uz Kandavas ielas atradās Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīca, kas 20. gadsimta 60.-tajos gados rekonstruēta. No Kandavas ielas 1961. gadā atdalīta Jūrkalnes iela. Ielas garums ir 1163 m.
Kristapa iela

Kristapa iela sākas krustojumā ar Margrietas ielu, Zasulauka apkaimē robežojas ar Dreiliņu ielu un beidzas krustojumā ar Baložu ielu Āgenskalna apkaimē. Kristapa iela izveidojās 1901. gadā ar tagadējo nosaukumu (vācu: Christoph Strasse, krievu: Христофорская улица), kas vairs nav mainījies. Ielas kopējais garums ir 1015 m.
Krūtes iela

Krūtes iela sākas no Jūrmalas gatves (nobrauktuvēm zem satiksmes pārvada pār dzelzceļu) un beidzas krustojumā ar Mazo Kandavas ielu. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos Krūtes iela sastopama 1924. gadā ar tagadējo nosaukumu. 1939. gadā tā pārsaukta par Sakņu ielu, bet 1942. gadā atkal pārdēvēta par Krūtes ielu. Ielas garums ir 263 m, tajā pārsvarā ir savrupmāju apbūve, kā arī atsevišķi neapbūvēti gruntsgabali.
Krūte ir ciems Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā, atrodas 8,2 km no pagasta centra Bārtas, 33 km no novada centra Grobiņas un 209 km no Rīgas.
Kuldīgas iela

Kuldīgas iela sākas Dzirciema apkaimē krustojumā ar Daugavgrīvas ielu, kalpo kā robežiela, nodalot Zasulauka un Āgenskalna apkaimes, Zasulauka apkaimē tā robežojas ar Slokas, Vīlipa, Gregora, Āgenskalna, Margrietas, Mazā Kuldīgas un beidzas krustojumā ar Tapešu ielu pie Zasulauka dzelzceļa stacijas.
Kuldīgas iela Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama no 1867. gada ar nosaukumu Palisādu iela (vācu: Palisadenstraße). Rīgā bija vēl četras Palisādu ielas, tāpēc 1885. gadā tā pārdēvēta par Kuldīgas ielu (vācu: Goldingen Strasse, krievu: Гольдингенская улица). Nosaukums laika gaitā latviskots, taču palicis nemainīgs. Kuldīgas ielas garums ir 1703 m.
Iela ir nosaukta Kurzemes pilsētas Kuldīgas vārdā, atrodas pie Ventas rumbas, 155 km attālumā no Rīgas. 16. – 17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes un Zemgales hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Tā ir bijusi arī Hanzas savienības pilsēta.
Kurpnieku iela

Kurpnieku iela sastāv no diviem īsiem un savstarpēji nesaistītiem posmiem, kurus nodala dzelzceļa līnija Zasulauks–Bolderāja. Vēsturiski iela bijusi vienota, ar pārbrauktuvi dzelzceļam. Mūsdienās Kurpnieku ielas sakuma posms ir savienots ar Kandavas ielu pie siltumcentrāles „Zasulauks”, bet otrpus dzelzceļam tā ir savienota ar Veco Jūrmalas gatvi (šeit gan nav Kurpnieku ielas adrešu). Kurpnieku iela Rīgas ielu sarakstos sastopama kopš 1861. gada ar tagadējo nosaukumu (vācu: Schuhmacherstrasse, krievu: Сапожная улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielā ir savrupmāju dzīvojamā apbūve. Ielas garums ir 110 metri.
Kūdras iela

Kūdras iela sākas krustojumā ar Vīlipa un Dzirciema ielām un beidzas krustojumā ar Elvīras ielu. 1885. gada kartogrāfiskajā materiālā Kūdras iela ir sastopama ar savu tagadējo nosaukumu (vācu: Torfstrasse, krievu: Торфяная улица). Kūdras ielas garums ir 192 m.
Margrietas iela

Margrietas iela sākas Āgenskalna apkaimē krustojumā ar Mazo Nometņu ielu, Atpūtas ielu un Ormaņu ielu, Zasulauka apkaimē pēc Kalnciema tilta Margrietas iela šķērso Kristapa un Valentīna ielu, un beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu, Kuldīgas ielu un Mazo Kuldīgas ielu. Pa ielu ved 2. tramvaja maršruts. Margrietas iela Rīgas pilsētas ielu sarakstos ir sastopama jau 1880. gadā ar tagadējo nosaukumu (vācu: Margaretenstrasse, krievu: Маргаритинская улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 656 m.
iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
iela

Priedkalna iela sākas krustojumā ar Dīķa ielu un beidzas strupceļā. Iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Bēnes iela (Бененская улица), 1924. gadā tā tika pārdēvēta par Priedkalna ielu, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam par Priežukalna ielu (Kiefernbergstraße), 1944. gadā – Priedkalna ielu. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Borovska ielu, bet 1992. gadā atguva Priedkalna ielas nosaukumu. Ir visīsākā apkaimes iela, tās garums ir vien 220 metri.
Komentāri