Mūkupurva ielu katalogs

Ciema iela

Ciema iela atzarojas no Gaviezes ielas un pa visai mazapdzīvotu teritoriju Mūkupurva ziemeļu malā, šķērsojot Dzērveņu ielu, beidzas pie Melleņu ielas atzarojuma. Ar savu tagadējo nosaukumu tā izveidota 1939. gadā, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 646 metri. Tā kā Mūkupurva apkaime iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā tikai 1924.gadā, nosaukums "Ciema iela" labi raksturo arī Mūkupurva apkaimi 20.gs. 30-tajos gados.

Dzērveņu iela

Dzērveņu iela atzarojas no Ciema ielas, līdz 2014. gadam tā bija Ciema ielas atzarojums, kas ved ziemeļu virzienā līdz Kārļa Ulmaņa gatvei. Ielas garums ir 206 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Dzērvenes ir mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.

Gaviezes iela

Gaviezes iela sākas Zolitūdē, atzarojoties no Čuguna ielas (pie Rīgas–Tukuma dzelzceļa), šķērso Kārļa Ulmaņa gatvi. Mūkupurva apkaimes robežās tā ved gandrīz paralēli Ulmaņa gatvei dienvidu virzienā, šķērso Mežmalas ielu un beidzas pie Vilkupurva ielas. Ielas kopējais garums ir 1517 metri. Gavieze ir sena apdzīvota vieta Kurzemē, Grobiņas novadā.

Gramzdas iela

Gramzdas iela atzarojas no Anniņmuižas ielas Zolitūdē, ved dienvidrietumu virzienā, šķērso Kārļa Ulmaņa gatvi, Mūkupurva apkaimē šķērso Kauleņu un beidzas krustojumā ar Mūkupurva ielu. Ielas kopējais garums ir 1490 metri. Gramzdas ielas nosaukums saistāms ar Gramzdas pagastu (bijušo Gramzdas muižu), kas atrodas Kurzemē, Priekules novadā.

Grenču iela

Grenču iela sākas Zolitūdē, atzarojoties no Zolitūdes ielas. Tā šķērso Kārļa Ulmaņa gatvi un Mūkupurva apkaimē ved dienvidrietumu virzienā līdz mazajai Gramzdas ielai, šķērsojot Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu, Kazeņu un Sieksātes ielu. Ielas kopējais garums ir 1237 metri. Iela izveidota 1924. gadā ar nosaukumu Pētermuižas iela, bet 1938. gadā pārsaukta par Grenču ielu. Ielas pirmais nosaukums saistāms ar Šampētera muižu, kuras teritorijā tā sākas. Hof Champêtre – šādu nosaukumu tai deva īpašniece Anna Ulrika fon Fitinghofa, tulkojumā no franču valodas – lauku muiža, bet latviskajā versijā – Šampēteris. Iespējams, nosaukums mainīts, jo turpat netālu jau bija iela ar Šampētera ielas nosaukumu. Pašreizējais ielas nosaukums ir saistāms ar Zemītes pagasta Grenčiem (bijušo Grenču muižu), kas atrodas Kandavas novadā Kurzemē.

Kārklu iela

Kārklu iela atzarojas no Mūkupurva ielas, ved ziemeļrietumu virzienā līdz Mazajai Gramzdas ielai, šķērsojot Nīkrāces, Kazeņu un Sieksātes ielu. Tā izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Ielas garums ir 130 metri, pēc citiem datiem – 720 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Kārkli ir vītola krūmi ar lokaniem zariem, veselām, garenām lapām un ziediem stāvās spurdzēs (pūpolos), aug mitrās vietās un grāvjmalās, ir tipisks augs Mūkupurva apkaimē.

Kauleņu iela

Kauleņu iela savieno Vilkupurva un Gramzdas ielu. Tā tika izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 237 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Kaulenis ir auglis, kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā. Arī lācenes, avenes un kazenes, kas aug mitrās un purvainās vietās, ir kauleņi.

Kazeņu iela

Kazeņu iela savieno Mūkupurva ielu ar Kārklu ielu un dienvidaustrumu / ziemeļrietumu virzienā šķērso savstarpēji paralēlās Mīkleņu, Grenču, Lakšu, Staignāja un Priedaines ielu. Kazeņu iela tika izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski dabā nepastāv – vēl 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Saskaņā ar Rīgas domes informācijas ielas garums ir 315 metri, taču kartē atzīmētais garums ir vismaz 1400 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Kazene ir rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni, aug mežmalās un izcirtumos.

Kosas iela

Kosas iela atzarojas no Ķērpju ielas un beidzas strupceļā. Tā izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski dabā nepastāv – vēl 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas garums ir 277 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Kosa ir daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm. Purva kosa aug purvainās vietās.

Ķērpju iela

Ķērpju iela ir īsa ieliņa, kas atzarojas no Ciema ielas, ved dienvidu virzienā, beidzas Mūkupurva ziemeļu galā. No Ķērpju ielas atzarojas Kosas iela. Ķērpju iela izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski dabā nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas garums ir 561 metrs. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Ķērpji ir organismi, ko simbiozē veido aļģe un sēne. Aug mežos un purvos.

Lāceņu iela

Lāceņu iela ir īsa ieliņa, kas rietumu virzienā savieno Dzērveņu un Melleņu ielu. Lāceņu iela izveidota 2008. gadā, pārdēvējot atzaru no Ciema ielas, vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu. Ielas garums ir 192 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Lācene ir rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām, aug purvainos mežos.

Lakšu iela

Lakšu iela savieno Mūkupurva ielu ar Skābeņu ielu, šķērsojot Sieksātes, Kazeņu un Nīkrāces ielu. Tā izveidota 2008.gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski dabā nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas garums ir 511 metri, pēc citiem avotiem – 850 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Laksis ir savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.

Māllēpju iela

Māllēpju iela sākas no Priedaines ielas, ved ziemeļrietumu virzienā, šķērso Kārklu ielu un beidzas pie lidostas „Rīga” ziemeļaustrumu robežas. Iela izveidota 2008.gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu. Ielas garums ir 480 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Māllēpe ir agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas. Aug grāvjmalās un ceļmalās.

Mežmalas iela

Mežmalas iela atzarojas no Zolitūdes ielas Zolitūdē, ved dienvidrietumu virzienā, šķērso Kārļa Ulmaņa gatvi. Mūkupurva apkaimē faktiski beidzas pie Gaviezes ielas, aiz kuras jau turpinās kā neliela taciņa, kas ved Mūkupurva mežā. Mežmalas iela izveidota 1923. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas kopējais garums ir 519 metri. Ielas nosaukums norāda virzienu, uz kurieni var nokļūt, dodoties pa šo ielu no Zolitūdes.

Mīkleņu iela

Mīkleņu iela savieno Mūkupurva ielu ar Mazo Gramzdas ielu, šķērsojot Sieksātes, Kazeņu un Nīkrāces ielu. Tā izveidota 2008.gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski dabā nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas garums ir 615 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Mīklene ir nosaukums, kādā dažos Latvijas apvidos dēvē lācenes, aug Piejūras zemienes zemajos purvos. Citos avotos par mīklenēm tiek dēvētas Alpu vērenes jeb savvaļas jānogas, kuras Latvijā audzē kā dekoratīvos krūmus.

Mūkupurva iela

Mūkupurva iela ir apkaimes vecākā iela, kas izveidota 1917. gadā. Visticamāk, iela veidojusies vēl senāk kā ceļš uz kādām mājām, par ko liecina vecu koku alejas stādījumi gar ielas malām. Mūkupurva iela sākas apkaimes dienvidaustrumu malā, kur no Jūrkalnes ielas (ceļš uz lidostu „Rīga”) atzarojas arī Mazā Gramzdas iela. Mūkupurva iela apmet plašu loku apkaimes centrālajai daļai. Sākumā ielas virzība ir uz ziemeļaustrumiem, šajā daļā ziemeļrietumu virzienā atzarojas Kazeņu iela. Tad, Mūkupurva iela, mainot virzienu pa 90 grādiem uz ziemeļrietumu, ved līdz Vilkupurva ielai. Šajā posmā no Mūkupurva ielas atzarojas vai to šķērso Mīkleņu, Grenču, Lakšu, Priedaines, Gramzdas un Kārklu iela. Mūkupurva iela ir garāka apkaimes iela – tās garums ir 1763 metri. Kā liecina Rīgas starpkaru perioda kartes, tagadējā Vilkupurva iela agrāk bija Mūkupurva ielas turpinājums līdz pašam Mūkupurvam, kas izskaidro ielas nosaukumu.

Naudītes iela

Naudītes iela iet paralēli Kārļa Ulmaņa gatvei posmā starp Rikšotāju un Mežmalas ielām. Ar savu tagadējo nosaukumu tā izveidota jau 1937. gadā. Izbūvējot Rīgas–Jūrmalas šoseju 20.gs. 70.gados, jaunā šoseja (tagad Kārļa Ulmaņa gatve) gandrīz saplūst ar Naudītes ielu Mūkupurva apkaimes pusē un Valgales ielu Zolitūdes pusē, tāpēc ielas garumu nav iespējams noteikt. Naudītes ielas nosaukums saistāms ar Kurzemes apdzīvotu vietu Naudīte – ciemu Dobeles novada Naudītes pagastā, atrodas 14 km no Dobeles un 90 km no Rīgas.

Nīkrāces iela

Nīkrāces iela ved ziemeļrietumu virzienā paralēli Mūkupurva ielai, savienojot Mīkleņu ielu ar Kārklu ielu un šķērsojot Grenču, Lakšu un Priedaines ielu. Nīkrāces iela atrodama šajā apkaimē jau 1939.gada kartē, tā atradusies paralēli starp tagadējām Kārklu un Gramzdas ielām un mūsdienās vairs nav saglabājusies. Pašreizējā Nīkrāces iela izveidota 2008.gadā vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski dabā nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas aptuvenais garums ir 1894 metri, taču saskaņā ar kartes datiem – 1100 metri. Nīkrāces ielas nosaukums saistāms ar Kurzemes apdzīvotu vietu Nīkrāce – ciemu Skrundas novada Nīkrāces pagastā. Atrodas 21 km no Skrundas un 169 km no Rīgas.

Priedaines iela

Priedaines iela, atzarojoties no Endzelīna ielas, sākas Zolitūdē, šķērso Kārļa Ulmaņa gatvi un Mūkupurva apkaimes pusē beidzās pie Mūkupurva ielas. Saskaņā ar 2008.gada jauno ielu plānojumu Rīgas kartē iezīmēts Priedaines ielas turpinājums diendivrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, tad, mainot virzienu uz rietumu, šķērso Kazeņu un Sieksātes ielu un beidzas pie Māllepju ielas. Tomēr ielas pagarinājums faktiski nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas kopējais garums ir 2805 metri. Iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas nosaukums asociējas ar priežu mežu vai arī ar Priedaini kā Jūrmalas daļu. Vēsturiskā Priedaines iela, tāpat kā netālu esošā Mežmalas iela, veda no Zolitūdes hipodroma uz Mūkupurva meža pusi.

Rikšotāju iela

Rikšotāju iela, atzarojoties no Zolitūdes ielas, sākas Zolitūdē, šķērso Ulmaņa gatvi, Mūkupurva apkaimē šķērso Gaviezes ielu, beidzoties ar strupceļu starp mazdārziņiem. Iela izveidota pirms 1930.gada (atzīmēta jau 1926. gada kartē) ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 439 metri. Rikšotāju iela veidojusies Zolitūdes apkaimē un veda gar hipodromu – Rīgas jāšanas sporta biedrība ap 19/20.gs.miju savu hipodromu no Ganību dambja pārcēla uz Zolitūdi, jo tur tika uzbūvēta preču stacija.

Sieksātes iela

Sieksātes iela sākas no Mīkleņu ielas, ved ziemeļrietumu virzienā, šķērsojot Grenču, Lakšu un Staignāja ielu, aiz vārdā nenosauktās ūdenskrātuves turpinās, šķērsojot Kārklu un Vilkupurva un beidzas pie Staipekņu ielas. Šeit apbūve beidzas, iela gar Mūkupurvu ved līdz lidostas „Rīga” ziemeļaustrumu robežai. Iela izveidota 1937. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Lai arī iela saglabājusi savu nosaukumu, tomēr 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas aptuvenais garums ir 400 metri. Sieksātes ielas nosaukums saistāms ar Kurzemes apdzīvotu vietu Sieksāte – ir ciems Skrundas novada Rudbāržu pagastā, atrodas 9,4 km no novada centra Skrundas un 159,4 km no Rīgas.

Skābeņu iela

Skābeņu iela savieno Lakšu un Staignāja ielu. Tā izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas aptuvenais garums ir 230 metri. Iela ir nosaukta augoša auga vārdā. Skābene – daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli – riekstiņu. Latvijā aug 14 sugas.

Staignāja iela

Staignāja iela ved gar vārdā nenosauktas ūdenstilpnes malu, savienojot tai perpendikulāri esošās Kazeņu, Sieksātes un Skābeņu ielas. Tā izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela dabā nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas aptuvenais garums ir 350 metri. Ielas nosaukums apzīmē staignu, purvainu vietu. Arī apkaimes nosaukums norāda, ka agrāk te atradies purvs.

Staipekņu iela

Staipekņu iela atzarojas no Sieksātes ielas Lidostas „Rīga” ziemeļaustrumu robežas virzienā. Tā izveidota 2008. gadā ar savu tagadējo nosaukumu vienlaicīgi ar virkni citu jaunu ielu, tomēr iela faktiski nepastāv – 2020. gadā kartē tā iezīmēta kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas aptuvenais garums ir 200 metri. Iela ir nosaukta purvos un mitrās vietās augoša auga vārdā. Staipeknis ir neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.

Kārļa Ulmaņa gatve

Kārļa Ulmaņa gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un viena no svarīgākajām un garākajām ielām Pārdaugavā. Ielas kopējais garums ir 11932 metri, tā pilnībā tika pabeigta 1981. gadā un ieguva Ernsta Tēlmaņa ielas nosaukumu (улица Эрнста Тельмана). 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi. Iela norobežo Mūkupurva apkaimi no Beberbeķiem, Zolitūdes un Šampētera apkaimes.

Ernests Tēlmanis (vācu. Ernst Thälmann) bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis no 1925. līdz 1933. gadam. Pēc Reihstāga ugunsgrēka 1933. gadā Tēlmanis neilgu laiku darbojās pagrīdē, tomēr tajā pašā gadā viņu apcietināja. Līdz 1944. gadam Tēlmanis atradās ieslodzījumā. 1944. gada augustā viņu pārveda uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, kur 18. augustā tika nošauts.

Kārlis Ulmanis bija politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs, bijis vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents un pēdējais pirmās Latvijas brīvvalsts prezidents. Pēc 1934. gada apvērsuma kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju un 1936. gadā sevi pasludināja arī par Valsts prezidentu. 1940. gadā arestēts un deportēts uz PSRS, kur ieslodzījumā mira.

Vilkupurva iela

Vilkupurva iela sākas pie Ulmaņa gatves un ved līdz lidostas „Rīga” ziemeļaustrumu robežai. Tā savieno vai šķērso Naudītes, Kauleņu, Mūkupurva, Nīkrāces un Sieksātes ielu. Iela izveidota 2008. gadā, kad Mūkupurva ielas posmam apkaimes centra ziemeļu daļā piešķirts Vilkupurva nosaukums un plānojot izveidot pagarinājumu ielai līdz Kārļa Ulmaņa gatvei. 2020. gadā kartē šis ielas posms iezīmēts kā zemes ceļš vai meža ceļš (ar raustītu līniju). Ielas garums ir 761 metrs. Latvijā ir vismaz 4 Vilkupurvi – Madonas novadā, Limbažu novadā, Alūksnes novadā, Rēzeknes novadā.