Akmeņu iela izveidojusies jau 1714. gadā (Каменная ул.) ar savu tagadējo nosaukumu, kas oficiāli tā arī nav mainījies 3 gadsimtu gaitā. Iela izveidota pēc Plosta tilta ierīkošanas.
Pa Akmeņu ielu un Elefantu tiltu pāri grāvim varēja nokļūt uz 1764. gadā ierīkoto Jelgavas lielceļu. 18.gs. iela paralēli vēl tika saukta par Lielo ielu un Galveno ielu.
Uz Akmeņu ielas 1809. gadā nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā. 1868. gadā uzbūvēja Rīgas—Jelgavas dzelzceļa pasažieru staciju.
Izteikta hipotēze par ielas nosaukuma izcelsmi, Akmeņu iela bijusi pirmā bruģētā iela Pārdaugavā. Ielas garums 360 metri.
Alises iela
Alises iela sākotnēji bija privāta iela Švarca muižas teritorijā, kuru īpašnieks sauca par Luīzes ielu,
tomēr Rīgas ielu sarakstos tā neparādījās ar šādu nosaukumu. Rīgas adrešu grāmatā tā ir sastopama no 1902. gada ar nosaukumu Alises iela (Алисенская ул.).
Sākotnēji ierīkots un apbūvēts bija tikai ielas posms starp Kalnciema (Калнецемская) un Kristapa (Христофорская) ielām. Pārējā ielas daļā tika apbūvēta tikai pēc 2. Pasaules kara.
Amālijas iela
Amālijas ielas nosaukums Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopams no 1880/1883. gada (Амалина ул.). Amālijas iela ir ļoti līkumota. Uz ielas atrodas senākais līdz mūsdienām
saglabājusies Pārdaugavas kompaktās apbūves fragments, tā ir 18.-19.gs pilsētbūvniecības piemineklis.
Atpūtas iela izveidojusies tikai 1932. gadā, kad tās nosaukums bija Skautu iela. 1940. gadā tā pirmo reizi ieguva savu tagadējo nosaukumu Atpūtas iela.
1942. -1944. gadā tā tika saukta par Saulgrieža ielu. 1944. gadā iela atkal tika pārsaukta par Atpūtas ielu. 1950. gadā ielai tika pievienota Vilcēnu iela.
Ielā mijas 20.gs. 30 gadu dzīvojamo ēku un padomju laiku piecstāvu namu apbūve.
Auces iela
Auces iela tāpat kā lielākā daļa Āgenskalna ielu izveidojusies 20.gs. 30- tajos gados un ir nosaukta par godu Latvijas pilsētai Auce 1935. gadā kā Auces iela un
tās nosaukums laika gaitā nav mainījies. Iela ir neliela, tās garums ir 160 metri.
Augļu iela
Augļu iela Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Augļu iela ir sastopama 1868. gadā ar nosaukumu Kalna iela. Savu tagadējo nosaukumu Augļu iela (Фруктовая ул.) tā iegūst 1885. gadā.
Uz ielas atrodas senākais līdz mūsdienām saglabājusies Pārdaugavas kompaktās apbūves fragments, tā ir 18.-19.gs pilsētbūvniecības piemineklis.
Par Augļu ielu Dagnija Dreika ir sacerējusi dzejoli – Augļu iela.
Āgenskalna iela Rīgas adrešu grāmatās ir sastopama jau no 1902. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas nav laika gaitā mainījies.
Baldones iela
Baldones iela Rīgas adrešu grāmatās pirmo reizi minēta 1896/1897. gadā. Tomēr iela savu nosaukumu (Бальдонская ул.) ieguva jau 1888. gadā. Tā kā iela sākotnēji gāja gar atslēgu fabriku,
tad tās administrācija vēlējās ielu nosaukt par Slēdzeņu ielu, tomēr pilsētas administrācija tam nepiekrita, jo nosaukumu nav iespējams iztulkot krievu valodā.
Baldones iela savu nosaukumu laika gaitā nav mainījusi.
Baložu iela
Baložu iela. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā daļa no Baložu ielas ir atzīmēta jau 1700/1701. gadā ar nosaukumu Buļļu muižas iela.
Rīgas adrešu grāmatās nosaukums Baložu iela (Голубиная ул.) ir sastopams jau 1846. gadā, 1885. gadā Baložu ielai tika pievienota Buļļu muižas iela.
Baložu iela savu nosaukumu laika gaitā nav mainījusi.
Bāriņu iela tika ierīkota 1904. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Сиротская ул.). 1974. gadā tā tika pārsaukta par Andreja Stučenko ielu. Savu vēsturisko nosaukumu iela atguva 1990. gadā.
Bišu iela
Bišu iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās iela sastopama 1846. gadā ar nosaukumu Lielā Bišu iela. 1868. gada adrešu grāmatās ielas nosaukums jau ir Bišu iela (Пчёльная ул.),
kas saglabājies līdz šodienai nemainīgs. Uz ielas atrodas senākais līdz mūsdienām saglabājusies Pārdaugavas kompaktās apbūves fragments, tā ir 18.-19.gs pilsētbūvniecības piemineklis.
Brīvzemnieka Friča iela
Friča Brīvzemnieka iela pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā ir sastopama 1844. gadā ar nosaukumu Marijas Dzirnavu iela (Мариинско-Мельничная ул.).
1921. gada Rīgas adrešu grāmatās ielas nosaukums ir Sudmalu iela. 1923. gadā iela tiek pārsaukta par Brīvzemnieka ielu, bet savu tagadējo nosaukumu Friča Brīvzemnieka iela iegūst 1987. gadā.
Buršu iela
Buršu iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Buršu iela minēta 1861. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. 1950. gadā iela oficiāli tika pārsaukta par Zemeņu ielu,
šo nosaukumu tā saglabāja līdz 1991. gadam, kad tika pārsaukta savā vēsturiskajā nosaukumā par Buršu ielu.
Cieceres iela ir viena no „jaunajām” Āgenskalna ielām, kas izveidota tikai 1959. gadā. Ielas nosaukums laika gaitā nav mainījies. Ielas garums - 350 metri.
Cigoriņu iela
Cigoriņu iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Cigoriņu iela sastopama 1898/1899. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Laika gaitā nosaukums nav mainījies. Tā ir viena no īsākajām Āgenskalna ielām -
ielas garums ir tikai 60 metri.
