Aldaris Foto: riga.in

"Waldschlößchen" alus darītavu 1865. gadā dibināja aldaris no Bavārijas Johaness Dauders.¹² Iespējams, ka pirmā alusdarītavas iekārta tika ražota, netālu esošajā, Vērmaņa mašīnbūves fabrikā. 1900. gadā alusdarītavas iekārtu nomainīja pret modernāku, tā veicinot uzņēmuma izaugsmi, kā rezultātā 1905. gadā "Waldschlößchen" kļuva par akciju sabiedrību. Par uzņēmuma veiksmīgo attīstību pirms 1. Pasaules kara liecina arī fakts, ka 1905. gadā 100 aldari no Eiropas "Waldschlößchen" fabrikā pulcējās uz Eiropas aldaru kongresu. Alus darītava veiksmīgi turpināja savu darbību arī pēc Pirmā pasaules kara, un 1937. gadā alus darītava tika pārdēvēta par "Aldari". "Aldara" rūpnīca ir viena no retajām rūpnīcām Rīgā, kurā ir saglabājies gandrīz nemainīgs ēku izvietojums un pielietojums.

Aldaris Foto: panoramio.com, alinco_fan

Rūpnīcā daļa ražošanas ēku ir celta 1865. gadā, kad tika izveidota alus darītava, bet lielāko daļu ēku uzcēla 1890. - 1891. gadā rekonstrukcijas laikā. Rūpnīcas korpusi izvietoti kvartālos un celti no sarkaniem vai dzelteniem ķieģeļiem neogotikā ar tornīšiem, zelmeņiem, ritmisku - segmentveida logu apdari. 1900. gadā, kad tika veikta lielākā alusdarītavas rekonstrukcija, uzcēla vairākus daudzstāvu korpusus neogotikas stilā.

Aldaris Foto: Ģirts Konstants

Blakus fabrikai 1898. gadā uzcelta arī īpašnieka Daudera savrupmāja - savdabīgais, no sarkaniem ķieģeļiem celtais nams ar tornīšiem un kolonām, kas tagad ir muzejs "Dauderi". Ēkas autors ir inženieris F.Zeiberlihs. Blakus privātmājai atrodas mākslīgās pilsdrupas un Aldara parks, ko projektējis ir G.F.F.Kūfalts.