Vecāķu ielu katalogs

Attekas iela

Attekas iela sākas krustojumā ar Tilaudu ielu, šķērso Dūņu un Treiliņu ielu, un beidzās krustojumā ar Zvejas ielu. Sākotnēji tās nosaukums 1960. gadā bija Upes iela, bet 1961. gadā tā pārdēvēta par Attekas ielu. Ielas garums ir 371 metrs.

Ālantu iela

Ālantu iela sākas krustojumā ar Cirsmas ielu, robežojas ar Vēlavu ielu un beidzas strupceļā pie Vecdaugavas. Ālantu iela izveidota tikai 1956. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas nosaukums ir saistīts ar kādreizējo iedzīvotāju nodarbošanos – zvejniecību, jo ālanti ir sapalu dzimtas saldūdens zivs. Latvijā ālants sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē. Ielas garums ir 305 metri.

Blāzmas iela

Blāzmas iela savieno Vecāķu prospektu un Mazsalacas ielu. Iela izveidota 1948. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Blāzma ir vāja gaisma vai dabas parādība. Blāzma ir arī apdzīvota vieta Tukuma un Ventspils novados. Ielas garums ir 81 metrs.

Cirsmas iela

Cirsmas iela sākas kā atzars no Mangaļu prospekta, tālāk robežojas ar Ziedu, Vimbu, Pakalnes un Ālantu ielu, un beidzās krustojumā ar Vasarnieku un Vēlavu ielām. Cirsmas iela izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Kāpu iela, 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Cirsmas ielu. Ielu apbūvēja 20. gs. 50 gadu beigās un 60. gadu sākumā, kad sadalīja apbūves gabalus zvejnieku saimniecības “9.maijs” darbiniekiem. Ielas garums ir 696 metri.

Ciņu iela

Ciņu iela sākas krustojumā ar Zvejas ielu, šķērso Vabu ielu un beidzās strupceļā pie Vecdaugavas. Iela izveidota 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 180 metri.

Dūņu iela

Dūņu iela ir maza ieliņa, kas savieno Attekas ielu un Vecāķu prospektu. Iela izveidota 1924. gadā ar nosaukumu Upes iela. 1932. gadā tā tika pārdēvēta par Dūņu ielu. 1962. gadā tā vēlreiz tika pārdēvēta, bet šoreiz par Šķilu ielu. 20. gadsimta beigās tā atguva Dūņu ielas nosaukumu. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā. Ielas garums ir 99 metri.

Garciema iela

Garciema iela sākas strupceļā pie Vaļņa kāpas, robežojas ar Paceplīša, Šalkones, Selgas, Pludmales, Liedaga, Putu un Saulgriežu ielām, un beidzas strupceļā pie dabas parka “Piejūra”. 1949. gadā vēl pirms Vecāķu pievienošanas Rīgai ielas nosaukums bija Jūras prospekts. 1957. gadā ielu pārdēvēja par Garciema ielu. Ielas garums ir 1022 metri.

Garciems ir ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā starp Rīgas–Skultes dzelzceļu un Piejūras dabas parku pie Eimura kanāla ietekas Rīgas līcī 5,5 km no Carnikavas centra, 14,8 km Ādažu centra un 23 km no Rīgas centra.

Gāršas iela

Gāršas iela sākas strupceļā pie dzīvojamām mājām netālu no Vaļņa kāpas, robežojas ar Pakalnes ielu un beidzas strupceļā pie dzīvojamām mājām. Pirmo reizi Gāršas iela pieminēta 1949. gadā ar nosaukumu Meža iela. 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Gāršas ielu. Ielas sākuma posmam piekļaujas aizsargājamā Vaļņa kāpa. Ielas garums ir 255 metri.

Ipalas iela

Ipalas iela ir sadalīta divos posmos. Ielas pirmais posms savieno Mangaļu prospektu ar Tilaudu ielu, bet otrais – Treiliņu ielu un Zveijas ielu. Pirmo reizi ielu sarakstos tā parādās 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 377 metri.

Kāpu prospekts

Kāpu prospekts robežojas ar dabas parku “Piejūra”. Tas sākas strupceļā pie Vaļņa kāpas, tālāk robežojas ar Šalkones, Selgas, Pludmales, Liedaga un Putu ielām, un beidzas strupceļā. Kāpu prospekts izveidots 1961. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm. Prospekta garums ir 983 metri.

Kūduma iela

Kūduma iela sākas strupceļā pie Vaļņa kāpas, tālāk robežojas ar Pakalnes un Vasarnieku ielām un beidzas strupceļā pie dabas parka “Piejūra”. Kūduma iela izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Saules iela, 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Kūduma ielu. Ielas garums ir 449 metri. Kūdums ir ciems Cēsu novada Raiskuma pagastā.

Ķīšu iela

Ķīšu iela sākas krustojumā ar Vēlavu ielu un beidzas strupceļā pie Vecdaugavas. Ķīšu iela izveidota ap 1963. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 81 metrs. Ielas nosaukums ir cieši saistīts ar zvejniecību, jo ķīsis ir asaru dzimtas saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos. Latvijā ķīsis ir bieži sastopama zivs, kas zivsaimniecībai ir kaitīga un grūti izskaužama.

Liedaga iela

Liedaga iela sākas strupceļā mežā, robežojas ar Vecāķu prospektu, Garciema, Puikules ielām un beidzas krustojumā ar Kāpu prospektu. Liedaga iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaita vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 400 metri. Liedags jeb pludmale ir pirmais sauszemes biotops jūras krastā.

Mangaļu prospekts

Mangaļu prospekts sākas pie Rīgas robežas pie Vecāķu dzelzceļa stacijas, šķērso Pludmales, Selgas, Šalkones, Paceplīša, Sēkļu, Aizvēja ielām, Vecāķu prospektu, Cirsmas, Murdu, Zvejas, Vabu un Vēlavu ielām, un beidzas Mangaļsalas apkaimē sadaloties uz Mangaļsalas un Stāvvadu ielu. Mangaļu prospekts izveidots 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, 1961. gadā tam tika pievienota Mangaļsalas gatve. Kopējais prospekta garums ir 1725 metri.

Mazsalacas iela

Mazsalacas iela sākas krustojumā ar Vecāķu prospektu, šķērso Sēkļu, Paceplīša, Šalkones, Selgas, Pludmales un Blāzmas ielu, beidzas strupceļā pie meža un turpinās kā meža taciņa. Mazsalacas iela izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Daugavas prospekts. 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Mazsalacas ielu. Ielas garums ir 852 metri.

Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos. Atrodas Salacas labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas Salacas ielejas dabas parks.

Murdu iela

Murdu iela ir maza ieliņa, kas sākas krustojumā ar Mangaļu prospektu un beidzas strupceļā pie dzīvojamām mājām. Pirmo reizi ielu sarakstos Murdu iela atrodama 1949. gadā ar nosaukumu Taimiņu iela. 1961. gadā tā tiek pārsaukta par Gliemežu ielu, bet 1962. gadā tā iegūst savu tagadējo nosaukumu – Murdu iela. Ielas garums ir 102 metri. Ielas nosaukums ir cieši saistīts ar zvejniecību, jo murds ir aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.