Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Aprīlis

1562. gada 1. aprīlī –	Rīgu skāra lieli Daugavas plūdi, kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi.
1649. gada 1. aprīlī –	Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas. Daugavas ūdens divās vietās pārrāva Inča dambi Maskavas priekšpilsētā, pārpludinot visu priekšpilsētu.
1869. gada 1. aprīlī –	Vērmaņa dzelzslietuve Sarkandaugavā izlaiž no doka pirmo Rīgā būvēto tvaikoni.
1925. gada 1. aprīlī –	Stājās spēkā likums par Latvijas sadalīšanu piecos apgabalos – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales apgabalos.
1998. gada 2. aprīlī –	Naktī plkst. 1:30 Rīgā pie ebreju sinagogas Vecrīgā Peitavas ielā 6/8 notika sprādziens. Sprādziena rezultātā bojāta sinagogas ēkas fasāde, izsisti logu rāmji un stikli, kā arī bojātas vitrāžas. Izsisti arī logu stikli Mārstaļu ielas 16. dzīvojamās ēkas fasādes pusē un Peitavas ielas 2. un 4.nama logu stikli. Cietušo nebija. Ministru prezidents Guntars Krasts lūdza ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu iesaistīt ASV Federālās izlūkošanas biroja (FIB) speciālistus sprādziena izmeklēšanā pie Rīgas sinagogas.
2009. gada 2. aprīlī –	Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība Rīgā rīkoja skolotāju protesta gājienu, kurā piedalījās vismaz 10 000 cilvēku.
1578. gada 3. aprīlī –	Rīgu skāra lieli Daugavas plūdi.
1866. gada 3. aprīlī –	Baltijas ģenerālgubernators apstiprināja Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.
1621. gada 4. aprīlī –	Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi.
1830. gada 4. aprīlī –	Rīgu pārsteidza briesmīgs orkāns, kas no namu jumtiem tika norauti aptuveni 30 000 dakstiņu.
1890. gada 4. aprīlī –	Rīgā tika likvidēts Rīgas superintendanta amats.
1956. gada 4. aprīlī –	Rīgā atklāja Latvijas PSR Politisko zināšanu un zinātņu popularizēšanas biedrības trešo kongresu.
1561. gada 5. aprīlī –	Gothards Ketlers (vācu: Godthartt Kettler) kļuva par Polijas karaļa Sigismunda II Augusta (poļu: Zygmunt II August) vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs Rīgas brīvpilsētas periods.
1920. gada 5. aprīlī –	Satversmes sapulces likvidētais muižnieku landtāgs noturēja savu pēdējo sēdi.
1961. gada 5. aprīlī –	Rīgā atklāja apģērbu vairumtirdzniecības tirgu. Deviņas šūšanas fabrikas tur piedāvāja tirdzniecības organizācijām vairāk nekā 600 savu izstrādājumu paraugus. Fasonu un apdares ziņā sevišķi izcēlās fabrikas „Rīgas apģērbs” bērnu apģērbi, fabrikas „Sadarbība” kleitas, fabrikas „Avangards” krekli un blūzītes. Apģērbu tirgus atradās Zinātnes un tehnikas propagandas namā. Tas ilga 7 dienas.
1997. gada 5. aprīlī –	Vecrīgā pēc atjaunošanas svinīgi un krāšņi atklāja Jēkaba kazarmas. Sienu rotāja Rīgas pilsētas ģerbonis, kas bija firmas „Inter Source Baltic” Ltd dāvinājums."
2019. gada 5. aprīlī –	Pēc Nila Ušakova atstādināšanas no Rīgas domes priekšēdētāja amata, par jauno domes priekšsēdētāju pienākumu izpildītāju kļuva priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs. Amatu saglabāja līdz 2019. gada 31. maijam, kad par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais.
2001. gada 6. aprīlī –	Latvijas sporta biedrības „Daugava” sabiedriskās organizācijas uzņēmuma „Daugavas sporta nams” pārstāvji un atbalstītāji rīkoja piketu pie Ministru kabineta.
2004. gada 6. aprīlī –	Rīgā notika krievu skolu aizstāvju kongress, kurā piedalījās nepilns tūkstotis delegātu.
1581. gada 7. aprīlī –	Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka Stefana Batorija (poļu: Stefan Batory) pārvaldībā. Viņš apsolīja saglabāt Rīgas pilsētas privilēģijas.
1582. gada 7. aprīlī –	Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs (poļu: Stefan Batory) izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu.
1884. gada 7. aprīlī –	Rīgas pilsētas valde savās rokās pārņēma kuģīšu satiksmi Daugavā.
2000. gada 7. aprīlī –	Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja izstādi „Sēlijas kultūrvēsturiskais mantojums” , kas jau gadu bija ceļojusi pa Latviju. Izstāde tika iekārtota par godu pirmajam Sēlijas kongresam, kas no 1999. gada 20. līdz 22. maijam no tika Viesītē un Aknīstē.
2021. gada 7. aprīlī –	Beidzās ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar pandēmiju, tomēr spēkā joprojām saglabājās teju visi Covid-19 ierobežojumi.
1231. gada 8. aprīlī –	Pāvests Gregors IX (latīņu: Gregorius IX) par nākamo pēc Alberta Rīgas bīskapu apstiprināja Magdeburgas domkungu Nikolaju no Nauenes (vācu: Nikolaus von Nauen).
1615. gada 9. aprīlī –	Tika izsludinātas plūdu briesmas Rīgā. Daugavas straume izlauzās uz Juglas ezeru.
1744. gada 9. aprīlī –	Rīgā bija plūdi. Rātslaukumā ūdens līmenis bija 2 olektis jeb 107,5 cm.
1937. gada 9. aprīlī –	Atklāja vienu no interesantākām izstādēm, kādas bijušas līdz šim Rīgā, pie tam pirmo tādu Latvijā. Tā bija Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras sarīkotā biroja iekārtas un veikala reklāmas izstāde Kongresu namā.
1983. gada 9. aprīlī –	Mežaparkā sezonu atklāja „Lunaparks”, kur bija 16 interesantas un aizraujošas atrakcijas.
1927. gada 10. aprīlī –	Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā. Izstādi pirmajā dienā apmeklēja 2000 cilvēku, kas tiem laikiem bija liels skaitlis.
1959. gada 10. aprīlī –	Rīgā pirmo reizi notiek „Mākslas dienas”.
1226. gada 11. aprīlī – arī 15. martā	Bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) šķīrējtiesnesis Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
2006. gada 12. aprīlī –	Tika noņemtas Brīvības pieminekļa zvaigznes, lai atjaunotu bojāto zeltījumu.
1590. gada 13. aprīlī –	Rīgu appludināja palu ūdeņi.
1900. gada 13. aprīlī –	Alberta iela ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam – bīskapam Albertam (vācu: Albrecht von Buxthoeven).
1939. gada 14. aprīlī –	Skolu muzejā atklāja Rīgas vidējo mācības iestāžu mazpulku darbu skati. Rīgas 18 mazpulku 615 dalībnieki izstādījuši vairāk nekā 1000 darbu.
1738. gada 15. aprīlī –	Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem.
1970. gada 15. aprīlī –	Atklāja Rīgas Sporta pili, kas kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionātā spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda. Tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga.
1730. gada 16. aprīlī –	Rīgā izcēlās liels ugunsgrēks, kurā nodega aptuveni simts namu.
1898. gada 16. aprīlī –	Dzegužkalna teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai „Leopold Kassel & Co”, kas bija vācu ķīmiskās fabrikas Frankfurte pie Mainas filiāle. Galvenā produkcija bija – anilīnkrāsas. Šodien tā ir „Rīgas laku un krāsu rūpnīca”.
1920. gada 16. aprīlī –	Rīgā iesākās miera sarunas ar Padomju Krieviju.
1763. gada 17. aprīlī –	Ar Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II pavēli Rīgā nodibināja speciālu komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai.
2014. gada 17. aprīlī –	Mežaparkā Talejas ielā 1, ekspluatācijā tika nodots jaunais Valsts ieņēmumu dienesta ēku komplekss.
1226. gada 18. aprīlī –	Zobenbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti.
1913. gada 19. aprīlī –	Sākta Upīša pasāžas celtniecība. Tās arhitekts bija Aleksandrs Vanags.
1942. gada 19. aprīlī –	Rīgā atklāja plašu mākslas amatnieku darbu skati. Skatē bija vairāk kā 600 priekšmetu.
1935. gada 20. aprīlī –	Dzimis Rīgas Zooloģiskā dārza Misisipi aligators Čabulītis. 2005. gada 20.aprīlī tā brīža Rīgas ZOO vecākais iemītnieks svinēja savu 70. dzimšanas dienu.
2005. gada 21. aprīlī –	Rīgas Juridiskajā augstskolā tika atklāts izglītojošs projekts par cilvēku tirdzniecības jautājumiem, kas bija paredzēts Latvijas tiesnešiem un prokuroriem.
1971. gada 22. aprīlī –	Rīgā tagadējā Latviešu Strēlnieku laukumā atklāja pieminekli „Piemineklis sarkanajiem Latviešu strēlniekiem 1915–1920” (tagad Piemineklis Latviešu strēlniekiem).
1994. gada 22. aprīlī –	Tika izveidota Privatizācijas aģentūra, kuras darbība ir nodrošināt valsts īpašuma objektu privatizāciju. Pēc tās izveides sāka darboties uz sertifikātiem balstīta privatizācija. Sertifikātus izsniedza Latvijas iedzīvotājiem par Latvijā nodzīvotajiem gadiem, politiski represētajām personām un nelikumīgi atņemto īpašumu īpašniekiem. Vēlāk privatizācijas procesā bija privatizēta lielākā daļa īpašumu.
1873. gada 23. aprīlī –	Tika iestādītas liepas Brīvības bulvārī.
1917. gada 23. aprīlī –	Pēc Februāra revolūcijas par Rīgas pilsētas galvu pirmo reizi kļuva Gustavs Zemgals. Savu amatu saglabāja tikai līdz vasarai, kad Rīgu okupēja vācu karaspēks.
1929. gada 23. aprīlī –	Rīgā bija plūdi. Ūdens līmenis Daugavā pie Rīgas 3,98 m pārsniedza normālo līmeni.
1982. gada 23. aprīlī –	Kinoteātrī Rīga tika atklāts kinofestivāls Piemiņa. Tas notika Vissavienības piemiņas sardzes ietvaros. Kino foruma programmā bija filmas par militāri patriotisko tematu.
1998. gada 23. aprīlī –	Vecrīgā pēc rekonstrukcijas atklāja lielākā Rīgas universālveikala „Centrs” (bij. Armijas Ekonomiskā veikala) trešo un ceturto stāvu.
1316. gada 24. aprīlī –	Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa Daugavgrīvas pilī (vācu: Dünamünde) un nodedzināja koka būves ap to.
1995. gada 25. aprīlī –	Rīgas dome pieņēma noteikumus „Par degvielas uzpildes staciju (DUS) projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju Rīgā”, nosakot drošības kritērijus, kas bija stingrāki nekā citur Eiropā. Noteikumi paredzēja arī to, ka, uzsākot jaunas DUS projektēšanu intensīvi apdzīvotā pilsētas zonā, projektētājam ir jānoskaidro kaimiņu viedoklis par jauno projektu.
1995. gada 25. aprīlī –	Rīgas domes deputāti nolēma atcelt Rīgas Kurzemes rajona valdi par valdes kompetences neievērošanu un finanšu pārkāpumiem.
2002. gada 25. aprīlī –	Notika Rīgas skolēnu 1.kongress.
1591. gada 26. aprīlī –	Rīgas pilsēta bija spiesta uzņemt atpakaļ jezuītus, atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri.
1898. gada 26. aprīlī –	Rīgas pilsēta publiskai lietošanai nodod Arkādijas dārzu Torņakalnā.
1937. gada 27. aprīlī –	Čiekurkalnā tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa.
1736. gada 28. aprīlī –	Nodega Rīgas priekšpilsēta tagadējā Viestura dārza apkaimē.
1941. gada 28. aprīlī –	Alberta ielas nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu.
1945. gada 29. aprīlī –	Pēc pārtraukuma Rīgas pilī atsāka darbību Centrālais Valsts vēstures muzejs, vēlāk Latvijas PSR Valsts vēstures muzejs. Šodien tas ir Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
1959. gada 29. aprīlī –	Ģimnastikas ielā 1 bija izveidota Rīgas 2. slimnīca. Šobrīd tā ir vienīgā ārstniecības iestāde Daugavas kreisajā krastā, kas ir specializējusies traumatologijā un ortopēdijā.
2006. gada 29. aprīlī –	Tika uzstādītas restaurētās, bet vēl nenožuvušās Brīvības pieminekļa zvaigznes, kuras pret putniem bija iecerēts pasargāt ar īpašu iekārtu – kustības un skaņas sensoru, kas reaģētu uz putnu tuvošanos un aizbaidītu tos.
1604. gada 30. aprīlī –	Tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums.
1905. gada 30. aprīlī –	Rīgā sākās vispārējs politiskais streiks. Beidzās 3.maijā.
2021. gada 30. aprīlī –	Tika likvidētas Pārdaugavas, Austrumu un Ziemeļu izpilddirekcijas.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.