RVR | Sarkanā zvaigzne | VEF | Vidzemes maiznīca | Unions

Rīgas Vagonbūves rūpnīca

Bijušā a/s Fēniks, a/s Vairogs

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas iebrauktuve, 17.11.2013<br>Avots: panoramio.com, Dāvis Kļaviņš
Rīgas Vagonbūves rūpnīca
Foto: Dāvis Kļaviņš

A/S Fēniks (Phoenix) tika dibināta 1894. gadā, bet darboties uzņēmums sāka gadu vēlāk. Uzņēmumu dibināja rūpnieks Oskars Freivirts (vācu: Oscar Freywirth). 1895. gada 31. martā viņš saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu. Lai realizētu grandiozo fabrikas projektu tikai pieaicināt K. J. Felsko. 1987. gadā uzņēmumā jau strādāja vairāk nekā 2 000 darbinieki. Uzņēmums jau no saviem pirmsākumiem bija saistīts ar dzelzceļa attīstību – tas ražoja preču, pasažieru un ledus vagonus, kā arī dažādas platformas. Uzņēmumā pirms 1. Pasaules kara tika ražoti arī salonvagoni Krievijas cara galmam, augstākās klases pasažieru vagonus sūtīja uz Itāliju. AS Fēnikss ražotie vilcieni bija vieni no labākajiem visā Krievijas impērijā. 1. Pasaules kara laikā uzņēmumu evakuēja uz Krievijas vidieni. Līdz 1915. gadam uzņēmuma galvenais konkurents bija Krievu – Baltijas vagonu fabrika (Russobalt). Līdz 1930. gadam uzņēmuma teritorijā darbojās dažādas darbnīcas, kas bija saistītas ar Dzelzceļa virsvaldi un izpildīja tās pasūtījumus.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas iebrauktuve, 17.11.2013<br>Avots: panoramio.com, Jānis Vilniņš (scAvenger)
Rīgas Vagonbūves rūpnīca
Foto: Jānis Vilniņš

1936. gadā uz rūpnīcas “Fēniks” bāzes tika nodibināts AS “Vairogs”, kas saņēma arī “Ford Motor Company” automobiļu montāžas licenci. “Vairogs” līdz 2. Pasaules karam bija lielākais automobiļu ražotājs Baltijas valstīs.

Pēc kara beigām rūpnīca tika pārdēvēta par “Rīgas valsts Vagonbūves rūpnīcu”, tās darbība tika atjaunota tur renovēja un remontēja dzelzceļa vagonus, automobiļus un tankus. 1945. gadā Padomju Savienības valdība ar īpašu dekrētu noteica uzņēmuma virzību tālākā tautsaimniecības attīstībā. RVR tika saņemts valsts pasūtījums piepilsētas elektrovilcienu vagonu ražošanai PSRS pilsētu dzelzceļu tīklu apgādei. Ar laiku RVR kļuva par vienīgo elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un tramvaju ražotāju PSRS teritorijā un vienu no lielākajām Eiropā. Laikā no 1947. līdz 1993. gadam rūpnīcā tika izgatavoti vairāk nekā 20 347 elektrovilcienu, 1934 dīzeļvilcienu un 7744 tramvaju vagonu. 1974. gadā tika uzbūvēts ātrgaitas elektrovilciens ER200, kas spēja sasniegt ātrumu 200 km/h.

1993. gadā vasarā uzņēmums tika pārveidots par VAS “Rīgas Vagonbūves rūpnīca”. 2001. gadā uzņēmums pārtapa par AS “Rīgas Vagonbūves rūpnīca”, kas pārņēma arī preču zīmi RVR. Šobrīd uzņēmumā tiek veikta ER2 vilcienu modernizācija, kopā ar Baltkrievijas uzņēmumu Белкоммунмаш plāno ražot zemās grīdas tramvaju AKSM-843, kā arī norit darbi arī jaunu sēriju izveides – ER22, ER29 un ER35. Šiem vilcieniem būs jauns dizains un tie tiks izgatavoti no alumīnija, plastmasas un stiklšķiedras.

Ārējās saites:
Rīgas Vagonbūves rūpnīcas oficiālā mājaslapa.
Rīgas Vagonbūves rūpnīcas lapa Vikipēdijā.

RVR | Sarkanā zvaigzne | VEF | Vidzemes maiznīca | Unions



Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.