Dabas parks „Piejūra”

Dabas parks „Piejūra” ir viens no vecākajiem dabas parkiem Latvijā. Tas izveidots 1962. gadā teritorijā no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai. 1999. gadā to paplašināja no Vakarbuļļiem līdz Inčupei Saulkrastu pagastā. Rezultātā pašreiz dabas parka teritorija plešas gar Rīgas līča krastu no Vakarbuļļiem līdz Inčupei trīs pašvaldību administratīvo teritoriju robežās – Rīgā, Carnikavā, Saulkrastos. Kopējā dabas parka plātība ir 4180 ha. Dabas parku „Piejūra” galvenokārt klāj meži. Tie aizņem ap 80% visas parka teritorijas.

Dabas parka izveides mērķis bija raksturīgās ainavas, biotopu un sugu daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīgai attīstībai, dabas vērtību izmantošana sabiedrības izglītošanai un atpūtai. Dabas parks ir arī nozīmīga vieta, lai nodrošinātu anadromo zivju sugu migrāciju Gaujas grīvā. Mangaļsalas pazemes būves ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta un gar dabas parka piekrasti koncentrējas sikspārņu migrācijas ceļš. Teritorijai ir liela ainaviskā vērtība, ko nosaka galvenokārt kāpu reljefs, nesadrumstalotais meža klājums ar īpaši vecu priežu klātbūtni un salīdzinoši maz pārveidotā piekraste.

Apmēram trešdaļa parka platības pieder Rīgai. Parkā ir daudzi vērtīgi biotopi – pludmale, baltās un pelēkās kāpas, dažādas pļavas (arī piejūras), sausi priežu meži, ezeri. Galvenās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības koncentrētas Vakarbuļļos starp Buļļupi un Lielupi, Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Gaujas grīvā un kreisajā krastā, kā arī ap abiem Garezeriem un Ummja ezeru.

Dabas parks „Piejūra” ir iekļauts ES aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 vietu sarakstā. Kopumā Vecāķos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas parks „Piejūra”) aizņem 72,4 ha jeb 31,4% no visas apkaimes kopplatības.

Dabas parks „Piejūra”